Laimīgs cilvēks labklājīgā valstī, ilgtspējīgs un veselīgs dzīvesveids, radoša, iecietīga un toleranta sabiedrība, sadarbībā radīta konkurētspēja un valsts kā ātrspējas partneris – tie ir Saeimā apstiprinātā valsts galvenā attīstības plānošanas dokumenta "Latvija 2030" pamata mērķi.
Vai varētu teikt, ka viss notiek pēc plāna un Latvija attīstās labi? Vai tomēr tikai apmierinoši, ja raugāmies uz kaimiņiem – Lietuvu un Igauniju –, kas vairākās jomās ir kļuvuši ne tikai reģionālie līderi, bet arī ietekmīgi spēlētāji pasaulē. Līdzās esošās Ziemeļvalstis konkurētspējas, inovāciju un korupcijas neesamības rādītājos nemainīgi saglabā pozīcijas pasaules labāko pieciniekā.
Konkurētspējīgā vidē ir grūtāk izcelties, bet vienlaikus tā ir lieliska iespēja mācīties un kļūt labākiem. Neskatoties uz daudzveidīgu nacionālo un starptautisko plānu esamību, Latvijai ir nepieciešams jauns fokuss uz izcilību un jauna stratēģija. Tā bija vajadzība pirms 23. februāra, bet īpaši tagad, kad austrumos no mums ir reāla kara zona, draudi pasaulei ir Kremļa informācijas kara taktika un provokācijas, kiberuzbrukumi un situācijas saasinājums ir ļoti iespējams arī Latvijā.
Es uzskatu, ka ekonomiskās un ģeopolitiskās spriedzes apstākļos ir jāpārskata valsts attīstības stratēģiskās rīcības modeļi. Nekavējoties! Teorētiskie pētījumi, koncepcijas un vīzijas veicina kvalitatīvu lēmumu sagatavošanu, taču vēsturiskā pieredze liecina, ka strauju un sekmīgu attīstību ir panākušas tās valstis, kuras stratēģiskos jautājumos ir spējušas gūt sabiedrības vienprātību. Sākums šim procesam parasti ir politiskās elites vienota vīzija par svarīgākajiem valsts attīstības jautājumiem.
Politiķiem ir kvēli jāaizstāv savas vērtības – konservatīvas vai liberālas. Vieni redz Latvijas vietu globālajā pasaulē, citi saskata reģionālo potenciālu. Politiskā konkurence ir ļoti svarīga, piemēram, korupcijas izskaušanā, jo vispārzināma ir atziņa, ka vara korumpē, un absolūtas varas apstākļos arī korupcija ir visaptveroša.
Tomēr par tādiem svarīgiem ilgtermiņa jautājumiem kā drošība, enerģētika, makroekonomika, izglītība, vienlīdzīgas iespējas un varbūt vēl pāris citu ir svarīgi panākt sabiedrības izpratni un saliedētu atbalstu. Šajos jautājumos ir jāsāk ar vienotu izpratni partiju līmenī, lai politiskajā greizsirdībā no valsts attīstības vannas kopā ar ūdeni neizmestu ārā arī pašu bērnu. Arī mūsu valsts pieredze rāda, ka tikai tās reformas ir bijušas ātras un sekmīgas, par kurām panākta vienprātība. Īpaši svarīgi tas ir pašlaik, kad valstī tuvojas četrgades "lielais izaicinājums" – Saeimas vēlēšanas. Arī šajā reizē būs spēki, kas nežēlos resursus, lai diskreditētu mūsu valsts attīstību, saucot to par neizdevušos. Tiks nomelnota valsts vadība, politiskā elite – tas nav nekas jauns. Kara apstākļos cīņai par ietekmi ir daudz bīstamākas konsekvences, jo līdzās ierastajiem ekonomiskajiem līdzekļiem talkā tiek ņemti militārie ieroči.
Laikā, kad pasaules dinamika pieprasa drosmīgus, izlēmīgus un starpdisciplinārus risinājumus, lēmumu pieņemšana Latvijā pamatoti tiek kritizēta kā birokrātiska, lēna, uz interešu grupām balstīta. Par hronisku slimību ir izvērtusies ministriju interešu dominance pār valsts interesēm. Šāda prakse nav piedodama nekādos apstākļos, bet kara laikā katra nokavēta minūte var kļūt izšķiroša.
Daži rīcības piemēri iedvesmai:
Ja nav iespējams uzbūvēt nacionālajai drošībai svarīgas infrastruktūras vai ražošanas objektus tāpēc, ka tiem piemērotu, bet neapsaimniekotu zemju īpašnieki sēž kā "suņi uz siena kaudzes", tad valstij ir jābūt spējīgai ātri pārņemt nepieciešamo teritoriju, sniedzot īpašniekiem kompensāciju naudā vai ar līdzvērtīgu zemi citā vietā.
Satversmes 81. pants stiprināja valdības pilnvaras ārkārtas apstākļos un daudzos gadījumos ļāva valdībai savlaicīgi pieņemt lēmumus, par kuriem parlaments vēlāk varēja detalizēti diskutēt un nepieciešamības gadījumā tos koriģēt.
Gan Latvijā, gan starptautiski par sekmīgu tika atzīta 90. gadu naudas reforma Latvijā. Viens no panākumu cēloņiem – sarežģītajos apstākļos tā laika parlaments reformu uzticēja sākt, ieviest un pabeigt trīs cilvēku komitejai, ļaujot pieņemt jebkurus tās īstenošanai nepieciešamos lēmumus.
Kā dāvanu savas valsts 50. jubilejā Somijas parlaments 1967. gadā izveidoja uz nākotni orientētu inovāciju fondu-domnīcu SITRA, kuras mērķis – veicināt Somijas konkurētspēju un iedzīvotāju labklājību. Piesaistot augsti kvalificētus un kompetentus spēkus, šeit tiek izstrādāti stratēģiski darbības modeļi kā publiskajam, tā privātajam sektoram, lai valsts attīstītos ilgtspējīgas labklājības virzienā. Pateicoties tam, aizsardzības, izglītības, ekonomikas vadības jomās Somija ir paraugs pasaulei un ANO ziņojumā piekto gadu pēc kārtas atzīta par laimīgāko valsti.
Sarežģītos un mainīgos apstākļos jauna stratēģiskā pieeja nenozīmē vien dokumentu izstrādi, bet gatavību adekvāti reaģēt, vienprātību par svarīgākajām prioritātēm un valsts spēju izvirzītos mērķus īstenot.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
