Balsojuma rezultāti liecina, ka "Saskaņas" deputāti balsojuši gan par, gan pret likumprojektu. Par balsoja "Attīstībai/Par!", "Konservatīvo" un "Jaunās Vienotības" frakciju deputāti. Savukārt pret balsoja Nacionālās apvienības (NA), "Neatkarīgo" un Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederoši parlamentārieši.
Iebilst un atbalsta
Pret jauno likumprojektu Saeimas plenārsēdes tribīnē iestājās vairāki deputāti, kuru priekšlikumi tika noraidīti. Piemēram, pie frakcijām nepiederošā parlamentāriete Jūlija Stepaņenko cita starpā rosināja atteikties no šī likuma, tā vietā pieņemot "Ģimenes aizsardzības un stiprināšanas likumu". Pozīcijā esošās NA deputāts Aleksandrs Kiršteins mudināja normatīvo aktu pārdēvēt: "Likums par kopīgā mājsaimniecībā dzīvojošo privātpersonu tiesību aizsardzību". Vairāki deputāti rosināja liegt slēgt civilo savienību personām, kuras ir viena dzimuma.
Tikmēr opozīcijā esošās partijas "Saskaņa" deputāts Valērijs Agešins norādīja, ka iemesli, kādēļ dzīvesbiedri nedzīvo laulībā, var būt dažādi.
Varbūt jaunieši vispirms grib saprast, vai varēs sadzīvot kopā. Citi jaunieši, iespējams, dzīvo kopā tikai ekonomisku apsvērumu vadīti. Arī diviem vientuļiem senioriem var būt līdzīgi, piemēram, ja kopā nolemj dzīvot divas kaimiņienes ar mazām pensijām, vienu no diviem mājokļiem izīrējot. Tad šāds regulējums arī palīdzētu sakārtot "mūžseno" jautājumu – ja viena saslimst, otra var pieņemt lēmumu par ārstēšanu. "Skaidrs, ka tas [Civilās savienības likums] ir aktuāls arī viendzimuma pāriem," teica deputāts.
Vienlaikus deputāts uzsvēra, ka priekšvēlēšanu gaisotnē nedrīkst pieļaut, ka šis likums nonāk līdz tautas nobalsošanai. Iespējams, labāk būtu šo likumprojektu pieņemt nākamās Saeimas sasaukumā. Šis likums, pēc Agešina teiktā, "visas problēmas neatrisinās", jo būs jāpārskata vairāki ar jauno normatīvo aktu saistītie likumi. Lai to varētu izdarīt, plānots, ka likums stāsies spēkā 2023. gada 1. februārī, piebilda Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Jānis Butāns ("Konservatīvie").
Opozīcijā esošās ZZS deputāts Edgars Tavars norādīja, ka pārejas periodam būtu jābūt garākam – "tādam, kas nestājas spēkā nekad".
Šis likums, pēc deputāta sacītā, tiek ātri dzīts uz priekšu, un to nāksies pārstrādāt vai arī balsot par to tautas nobalsošanā. "Šis likums acīmredzami sašķels mūsu sabiedrību," vērtēja Tavars.
Tikmēr "Attīstībai/Par!" deputāte Krista Baumane norādīja, ka šis likums ir par cilvēcību, kas vairos atbalstu ģimenēm Latvijā. Vienlaikus deputāte izteica pateicību konservatīvajiem par atbalstu likumprojektam. "Mūsdienīgs konservatīvisms nav vienlīdzības zīme ar homofobiju."
Ko paredz likums
Likumprojektā civilā savienība definēta kā divu fizisku pilngadīgu personu notariāli noslēgta vienošanās, kas nodibina vai izbeidz personu savstarpējās nemantiskās un mantiskās tiesības un pienākumus. Savienību aizliegts noslēgt cilvēkiem, kuri ir laulībā vai noslēguši civilo savienību ar citu personu. To nedrīkst slēgt arī ar radiniekiem.
Civilo savienību var izbeigt pie notāra, stājoties laulībā, ar tiesas lēmumu. Savienība izbeidzas arī ar vienas no pusēm nāvi.
Likumprojekta anotācijā norādīts – ar likumprojektu tiek nodrošināts, ka civilajās savienībās esoši pāri var kļūt valstij "redzami",
ja tie likumprojektā noteiktajā kārtībā noformē savstarpējās attiecības, tādējādi saņemot tajā paredzētā apmērā aizsardzību personiskajām un mantiskajām attiecībām.
Piedāvātais Civilās savienības likums paredz arī savstarpēju pienākumu gādāt un atbalstīt vienam otru, rūpēties par kopīgo mājsaimniecību atbilstoši katras puses ienākumiem, noslēdzot civilo savienību. Norādīts, ka kopīgas mājsaimniecības ietvaros civilās savienības pusēm ir vienādas tiesības.
Likumprojektā noteikts, ka katrai pusei ir tiesības patstāvīgi rīkoties ar savu mantu nāves gadījumam, kā arī katra puse patur mantu, kas tai piederējusi pirms civilās savienības noslēgšanas, kā arī to, ko iegūst savienības laikā kā atsevišķu mantu.
Viss, ko civilās savienības laikā dalībnieki iegūst kopīgi vai viens no tiem, bet ar abu dalībnieku līdzekļiem vai otra dalībnieka darbības palīdzību, ir abu dalībnieku kopīga manta. Šaubu gadījumā jāpieņem, ka šī manta pieder abiem dalībniekiem līdzīgās daļās, teikts likumprojektā.
Paredzēts, ka civilās savienības dalībnieku kopīgo mantu dalībnieki pārvalda un ar to rīkojas kopīgi. Abiem dalībniekiem vienojoties, kopīgo mantu var pārvaldīt viens no viņiem. Viena dalībnieka rīcībai ar šo mantu nepieciešama otra dalībnieka piekrišana.
Priekšlikumi likumprojekta galīgajam lasījumam jāiesniedz līdz šā gada 17. maijam. Plānots, ka likums pēc tā pieņemšanas galīgajā lasījumā stāsies spēkā 2023. gada 1. februārī.
KONTEKSTS:
Likumdevējiem līdz šī gada 1. jūnijam jānovērš Darba likumā noteiktā par atvaļinājumu tikai bērna tēvam neatbilstība Satversmei. Tā lēma Satversmes tiesa (ST), izskatot sievietes iesniegumu, kuras partnere nesaņēma pēc bērna piedzimšanas paredzēto atvaļinājumu. Tiesā uzsvēra, ka ģimene nav tikai laulībā balstīta savienība. Tādēļ valsts pienākums ir aizsargāt un atbalstīt arī viendzimuma partneru ģimenes. ST spriedums neskar laulības institūtu, kas definēts kā sievietes un vīrieša savienība.
Iepriekš ziņots, ka Saeimā varētu pietikt balsu Civilās savienības likumam.
Vienlaikus Centrālajā vēlēšanu komisijā līdz 29. jūlijam notiek parakstu vākšana par grozījumiem Satversmē. Iniciatori "Latvijas vīru biedrība" piedāvā noteikt, ka ģimenes pamatā ir laulība, asinsradniecība vai adopcija, tādējādi izslēdzot viendzimuma pārus no tādiem, kas var veidot ģimeni. Arī vairāki juristi un nevalstiskās organizācijas ir pret Civilās savienības likumu.
