Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Naftas vada “Družba” spridzināšanai lielāka simboliska nekā militāra nozīme
Krievijas sāktā kara gaita tuvākajās nedēļās var strauji mainīties, apgalvo Ukrainas politiķi. Valsts saņems arvien jaunāku un jaudīgāku bruņojumu, kas ļaus pāriet no aizsardzības uzbrukumā, kā arī arvien biežāk un tālāk uzbrukt militāriem objektiem Krievijas teritorijā. Simbolisks signāls tam bija trieciens pa vienīgo krievu naftas cauruļvadu uz Eiropu “Družba” jeb “Draudzība” šīs nedēļas sākumā, kas naftas un degvielas plūsmas gan apturēja tikai uz īsu brīdi.
Agrā 25. aprīļa rītā Krievijas pilsētu Brjansku satricināja sprādziens. Eksplodēja dīzeļdegvielas pārsūknēšanas stacija pie naftasvada “Družba”. Pēc dažām minūtēm sprāga vēl viena degvielas glabātuve, kas tika izmantota armijas vajadzībām. Ugunsgrēkus pilnībā likvidēja tikai pēc diennakts. Krievu mediji apgalvo, ka abas bāzes uzspridzinājuši ukraiņi ar “Bayraktar” droniem. Ukraiņi uzbrukumu oficiāli neatzīst, bet, līdzīgi kā pēc karakuģa “Moskva” bombardēšanas, to arī īpaši nenoliedz.
Brjanska atrodas 100 kilometrus no Ukrainas robežas. Tas ir daudz tālāk nekā līdz tam Ukrainas iznīcinātie militārie mērķi Krievijas teritorijā. Militārais eksperts Mārtiņš Vērdiņš šaubās, ka sprādzienus sarīkojusi pati Krievija, jo tie radījuši pārāk lielu kaitējumu armijas apgādei.
“Šāda te pārkraušanas bāzes vai glabāšanas bāzes iznīcināšana ir tiešs efekts uz karadarbību, uz notikumiem Ukrainā. Tur ir steidzami jāmeklē papildu apjomi, lai šo iznīcināto aizstātu.”
Armijas degvielas bāzes iznīcināšana Ukrainai ir militārs panākums. Brjanska agresorabruņoto spēku apgādē ir loģistikas centrs. Pēc sprādzieniem netiek ziņots par civiliedzīvotāju upuriem. Iespējams, ukraiņi uzbrukumos neatzīstas, tādēļ, ka tad Ukrainai būtu jāievieš karastāvoklis, kas juridiski sarežģītu munīcijas piegādes un finanšu palīdzību.
“Tām valstīm, kas pašas tieši karā nepiedalās, bet sniedz palīdzību vienai no pusēm, pirmkārt, daudzām valstīm tas ir aizliegts – sniegt militāro palīdzību valstīm, kas atrodas karastāvoklī. Viņi var veidot koalīcijas, bet tad jāzaudē neitralitāte. Vēl viens moments, kāpēc Ukrainai tas ir diezgan izdevīgi, jo Ukraina turpina sadarboties ar Starptautisko Valūtas fondu. Un Starptautiskais Valūtas fonds, cik zinu, pēc statūtiem un priekšrakstiem, viņi neizsniedz kredītus valstīm, kuras atrodas karastāvoklī, juridiski karastāvoklī. ”
Cauruļvada “Družba” spridzināšanai militāra efekta nebūs. Tam drīzāk ir simboliska nozīme.
“Družba” nogādā jēlnaftu un dīzeļdegvielu Baltkrievijā, Polijā un Vācijā. Cauruļvada galā esošā “Švedas” degvielas rūpnīca pieder Krievijas valsts uzņēmumam “Rosneft” un tā tiek apgādāta caur “Družbu”. Šī rūpnīca ir vienīgais iemesls, kādēļ Vācija vēl līdz šai nedēļai iebilda pret krievu naftas importa aizliegumu, paziņojis Vācijas ekonomikas ministrs Roberts Habeks. Plāns ir krievu rūpnīcu nacionalizēt, naftu tai piegādāt no Polijas ostas Gdaņskas.
“Družba” ir vairāki blakus esoši naftas un naftas produktu vadi. Atsevišķs atzars ved uz Mažeiķiem un Ventspili. Latvijā jēlnafta pārstāja plūst jau 2003. gadā, uz Mažeiķiem – trīs gadus vēlāk. Taču dīzeļdegvielas piegādes turpinās.
Latvijas teritorijā naftas un dīzeļdegvielas cauruļvadi šķērso 340 kilometrus. 25. aprīļa ugunsgrēks Brjanskā uz dienu apturēja degvielas plūsmu cauruļvadā. Ietekme uz Latvijas tirgu un pat tranzītu tam gan ir niecīga. Pretstatā pirms vairākiem gadiem ierastajai 5 – 6 miljonu tonnu jaudai, tagad Ventspilī pa cauruļvadu nonāk desmitiem reižu mazāk.
“Pašlaik tie ir ļoti nelieli apjomi, tie ir ap 100 000 tonnu vai mazāk pēdējo divu mēnešu laikā. Cauruļvads nedarbojās kopš pagājušā gada aprīļa.”
Pērn plūsmas apstājās arī dīzeļdegvielas cauruļvadā. Neoficiāli “Nekā personīga” zināms, ka piegāžu pārtraukums bija saistīts ar neskaidrībām par sankcijām, kas ieviestas pret Baltkrieviju. Degviela pa cauruļvadu Latvijā nonāk no Baltkrievijas teritorijas, lai gan tā ražota Krievijas rūpnīcās. Šogad cauruļvada īpašnieks “Latrostrans” saņēma zaļo gaismu darbu turpināt.
“Latrostrans” 1994. gadā tika dibināts kā Latvijas un Krievijas kopuzņēmums. Pēc Ventspils tranzītkara noslēguma divas trešdaļas nonākušas starptautiskā naftas giganta “Vitol” rokās, bet trešā daļa pieder Krievijas valsts uzņēmuma “Transneft” meitasuzņēmumam. “Transneft” iekļauts Eiropas Savienības un ASV sankciju sarakstos.
“Ja viņi gribētu pamest uzņēmumu, nav acīmredzams, kurš būtu pircējs.”
Nozarē kā vienīgo reālo variantu situācijas atrisināšanai uzskata krieviem piederošās daļas nacionalizēšanu. Taču, ja Eiropa nākamnedēļ lems aizliegt Krievijas naftas importu, tad cauruļvads kļūs bezvērtīgs.
Jau gandrīz 20 gadus nestrādājošais naftas vads tagad ir iekonservēts un diez vai kādreiz vēl tiks izmantots sākotnējam mērķim. Taču eksperti to ir atzinuši par derīgu dabasgāzes pārvadīšanai.
Gāzi pumpētu pretējā virzienā – no sašķidrinātās gāzes termināļa Ventspilī uz valsts vidieni, kur jāveido saslēgums ar esošajiem gāzes vadiem. Šo ideju atbalsta Ventspils dome. Tā apzinās, ka pēc krievu naftas aizlieguma, bizness ostā apstāsies.
“Mēs analizējām – manuprāt, tas bija 2014. un 2015. gadā – iespēju caur to pumpēt gāzi. Vecais jēlnaftas cauruļvads tika testēts un ir piemērots gāzei strukturālā ziņā. Būtu jāmaina vārsti, lai tie būtu piemēroti gāzei, mazliet jāinvestē, bet ir iespējams to izmantot gāzes plūsmai.”
Ekonomikas ministrija nākamās nedēļas sākumā plāno publicēt aicinājumu iesniegt gāzes termināļu projektus. Tā sagaida, ka ar savu projektu klajā nāks katra Latvijas osta.
Pirms divām nedēļām valdība Latvijā izsludināja ārkārtas situāciju. Tas naftas produktu termināļiem liek turēt gatavībā to pārvaldībā esošās valsts rezerves. Ja gadījumā pēkšņi tirgū aptrūksies degviela, tās pieejamību nodrošinās šīs rezerves.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
