Foto: AP/Scanpix/LETA

Ukrainas karavīri, kas joprojām atrodas sagrautās ostas pilsētas Mariupoles metalurģijas kombinātā "Azovstaļ", ir atvairījuši okupantu uzbrukumu, atsaucoties uz Ukrainas Prezidenta biroja vadītāja padomnieku Oleksiju Arestoviču, vēsta aģentūra UNIAN.

Tomēr kauja ar pretinieka pārspēku turpinoties.

"Vakar "Azovstaļ" teritorijā ienāca Krievijas karavīri, bet mūsu aizstāvji viņus patrieca. Tagad apkopojam informāciju," ceturtdien atklāja Arestovičs.

Informācija par okupantu ielaušanos "Azovstaļ" teritorijā sāka parādīties trešdienas vakarā. Ukrainas armijas Ģenerālštābs ziņoja, ka okupanti mēģina iznīcināt Ukrainas vienības, taču nesekmīgi.

Trešdien uz brīdi arī bija pazuduši sakari ar "Azovstaļ" teritorijā esošajām Ukrainas vienībām, taču vēlāk tie atjaunoti.

Ceturtdien pulka "Azov" komandiera vietnieks Svjatoslavs Palamars apstiprināja, ka okupanti ielauzušies "Azovstaļ" teritorijā, ziņo UNIAN.

Palamars jaunākajā video uzrunā ceturtdien aicina pasaules līderus palīdzēt evakuēt teritorijā palikušos civiliedzīvotājus, kā arī parūpēties par ievainotajiem, kas lielās mokās mirst nepietiekamas medicīniskās palīdzības dēļ. Viņš arī uzsver, ka okupanti kārtējo reizi lauzuši solījumu un neļauj evakuēt mierīgos iedzīvotājus.

Ostas pilsēta Mariupole jau no pirmajām Krievijas pilna mēroga iebrukuma dienām nonāca aplenkumā. Pašlaik pretestība okupantiem turpinās metalurģijas kombināta "Azovstaļ" teritorijā, kuru pilnīgs blokādes apstākļos bez apgādes aizsargā Ukrainas karavīri.

Azovstaļ" bunkuros patvērušies arī simtiem civiliedzīvotāju. Vairāk nekā 100 cilvēkus pēdējās dienās izdevies evakuēt, tomēr joprojām ne visiem ir izdevies izkļūt. Neliels ieskats, kādi apstākļi ir bunkuros, skatāms te.

Tiek lēsts, ka Mariupolē bojāgājušo civiliedzīvotāju skaits ir ap 20 tūkstošiem.

Mariupoles iekarošana Krievijai nodrošinātu kontroli pār lielu daļu teritorijas Ukrainas dienvidos un austrumos, kā arī drošu sauszemes savienojumu no Krievijas uz Krimu.

Mariupole ir nozīmīga osta, kuras zaudēšana Kijivai rada ekonomiskas problēmas.

Savukārt Kremlim Mariupoles iekarošana būtu iespēja prezentēt "panākumus" jau vairāk par diviem mēnešiem ilgstošajā karā, kā arī iespēja propagandai par "denacifikāciju".

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Tomēr līdz šim Krievijas spēki nav spējuši ieņemt ne galvaspilsētu Kijivu, ne kādu citu no lielākajām Ukrainas pilsētām.

Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!