Arvien vairāk tuvojoties 9. maijam, Ukrainas dienvidos un austrumu daļā pastiprinās Krievijas spēku veiktie uzbrukumi. Arvien aktīvāk notiek apšaudes Hersonas, Mikolajivas un Luhanskas apgabalos.
Uguns pastiprināšana pirms lielāka uzbrukuma
Kā uzskata Ukrainas pārstāvji, šādi masveidīgi uzbrukumi un savu pozīciju nostiprināšana liecina par to, ka Krievija varētu gatavot kādu pamatīgu triecienu tieši 9. maija priekšvakarā. Uz to norāda arī Ukrainas prezidenta padomnieks Oleksijs Arestovičs.
“Uzbrukumi ir vērsti pret infrastruktūru un pirmkārt tieši pret elektrības apakšstacijām, kuras nodrošina dzelzceļa satiksmi. Iemesls ir ļoti skaidrs: piegādēs no Rietumiem viņi redz reālus draudus, tāpēc ļoti aktīvi cenšas tās apturēt. Parasti šāda uguns pastiprināšana notiek pirms lielāka uzbrukuma.
Tāpēc mēs varam gaidīt šī uzbrukuma otro vai trešo fāzi, jo šādi uzbrukumi stratēģiskajai infrastruktūrai var būt izskaidrojami tikai ar gatavošanos kaut kam vērienīgam vai riebīgam.”
Par vienu no reālākajiem lielajiem uzdevumiem varētu kļūt paziņojums par Mariupoles ieņemšanu. Trešdien tika pastiprināti uzbrukumi uzņēmumam “Azovstaļ”, kuru joprojām kontrolē ukraiņu karavīri un kurā joprojām ir iesprostoti simtiem civiliedzīvotāju.
Lai arī Krievija ceturtdien un divās nākamajās dienās Mariupolē izsludinājusi uguns pārtraukšanu civiliedzīvotāju evakuācijai, vismaz pagaidām nekas neliecinot, ka apšaudes tiešām ir mazinājušās.
Viltus manevrs Baltkrievijā
Tikmēr šajās dienās satraukumu ir radījušas vērienīgas militārās mācības Baltkrievijā. Taču britu izlūkdienesti uzskata, ka šādas mācības Ukrainu neapdraud un tas var būt māņu manevrs, lai novērstu uzmanību no karadarbības valsts austrumos. Pēc britu ekspertu domām, tieši Krievija var mēģināt baltkrievu mācības parādīt kā apdraudējumu, lai ukraiņu spēki vairāk koncentrētos uz valsts ziemeļiem.
Tikmēr ar grūtībām varētu saskarties Eiropas Savienība, kas vēlas atteikties no Krievijas naftas un naftas produktu importa. Ungārija ir paziņojusi, ka tā pašreizējo Eiropas plānu atbalstīt nevar, jo tas apdraudētu valsts enerģētisko drošību.
Atkārtoti ir izskanējušas bažas, ka Ungārija varētu būt zinājusi par gaidāmo Krievijas iebrukumu, taču par to nav brīdinājusi citas Eiropas Savienības un NATO valstis.
Ungārija noraida Ukrainas pārmetumus
Ukrainas nacionālās Drošības padomes vadītājs Oleksijs Daņilovs iepriekš izteicies, ka Ungārija iepriekš ne tikai aktīvi sadarbojusies ar Krieviju, bet arī ir tikusi brīdināta par gaidāmo iebrukumu Ukrainā un pat plānojusi sagrābt daļu no Ukrainas teritorijas.
Ukrainas ārpolitikas organizācijas “Ukrainska prizma” eksperte Olga Vorožbita intervijā telekanālam “Espresso” izteicās, ka, ja šādas ziņas apstiprinātos, Ungārijai būtu jārēķinās ar nopietnām sekām.
“Manuprāt, Ungārija ir kļuvusi par Eiropas Savienības un NATO piekto kolonnu. Briseles un Budapeštas attiecības arī ir ļoti saspīlētas.
Ja apstiprināsies ziņas, ka Ungārija ir zinājusi par gaidāmo Krievijas uzbrukumu Ukrainai un par to nevienu nav brīdinājusi, tad tās dalībai Savienībā būtu jābeidzas.
Zinot Eiropas birokrātiju, es nezinu, cik ātri tas būtu iespējams, taču, ja šī informācija apstiprināsies, Ungārijai nav vietas ne NATO, ne Eiropas Savienībā.”
Ungārijas vadība gan izskanējušo informāciju nosaukusi par viltus ziņām, kuru mērķis ir diskreditēt Ungāriju par atteikšanos piegādāt Ukrainai militāro palīdzību.
Bet tikmēr Romas pāvests Francisks intervijā itāļu izdevumam “Corierre della Sera” atklājis, ka aprīlī tikšanās laikā Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns esot izteicies, ka Krievija karu Ukrainā gatavojoties beigt tieši 9. maijā.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.
Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.
Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā 5,5 miljoni bēgļu.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
