Ilgtspējīga ekonomika nav tāls nākotnes plāns, tā ir šodienas realitāte, neraugoties uz nozari. Tāpēc katrā uzņēmumā jābūt rīcības plānam, kā pāriet uz aprites ekonomikas risinājumiem. Agri vai vēlu, bet šādai pārejai būs jānotiek gan lielos, gan mazos uzņēmumos. Turklāt jāapzinās, ka ilgtspēja ne vienmēr nozīmē tikai sarežģītus tehnoloģiskos risinājumus vai milzīgas investīcijas, piemēram, tekstila pārstrādes rūpnīcās. Stāsts ir arī par sabiedrības izglītošanu, izpratnes veicināšanu un darba stila maiņu. Mēs nedrīkstam domāt kategorijās “es dzīvoju tagad un man un manu bērnu mūžam ar šo planētu pietiks”.
Lielu daļu darba paveic zīmoli
Jāatzīmē, ka daudzi vietējie un starptautiskie uzņēmumi aktīvi strādā, lai sekmētu patērētāju izpratni par to, kas ir ilgtspēja un aprites ekonomika, un mudinātu klientus izvēlēties dabai draudzīgākus risinājumus. Izpratni vislabāk veido piemēri un projekti vai akcijas, kurās cilvēki paši var iesaistīties. Šobrīd lielu daļu darba paveic zīmoli, kas rūpējas par produktu dzīves cikla pagarināšanu vai organizē akcijas patērētājiem, piemēram, uzņēmuma Mežpils alus organizētā koku stādīšanas akcija, veikalu tīkla RIMI veiktais darbs pircēju informēšanā u.tml. Tas, ka sabiedrība ir aizvien gatavāka šādiem risinājumiem, ir redzams arī ikdienā – uz ielām parādās aizvien vairāk koplietošanas auto un pērnā gada nogalē pieprasījums pēc tiem pat pārsniedza piedāvājumu.
Būtiska loma ir arī augstskolām
Lai gan viens cilvēks vai uzņēmums var paveikt vairāk nekā šķiet, priekšā vēl liels darbs pie izpratnes veidošanas un tas ir izdevums, kas jāveic visiem kopā – valstij, nevalstiskajām organizācijām un uzņēmējiem. Būtiska loma ir arī augstskolām, īpaši ņemot vērā, ka tieši jaunieši ir viena no patērētāju grupām, kam ilgtspējīgie risinājumi ir ļoti būtiski un rada ietekmi uz viņu izvēli. Sava artava jāiegulda arī medijiem, atspoguļojot veiksmīgākos piemērus, izgaismojot t.s. zaļo mazgāšanu un demonstrējot, ka ilgtspējīgi risinājumi mūsu ikdienā var būt arī vienkārši un ērti. Tā ir mūsu visu kopējā atbildība. Tāpēc liels prieks vērot, kā maziem soļiem, bet ejam pareizajā virzienā. Tāpat jāatzīmē, ka, pateicoties Eiropas Komisijas direktīvām, mums ir konkrēti apjomi un termiņi, kas šos procesus noteikti disciplinē.
Runājot par kopējo atbildību, mums jāņem vērā, ka ikviena uzņēmuma pamatmērķis ir gūt peļņu, tāpēc uzņēmējiem ir jārūpējas par saviem darbiniekiem un jārisina daudzi citi uzdevumi, ilgtspēja nav vienīgais jautājums to dienaskārtībās. Tāpēc atbildīgajām valsts un pašvaldību iestādēm būtu jānāk pretī uzņēmumiem, lai nemazinātu motivāciju kļūt zaļākiem, piemēram, atvieglojot nosacījumus pārejai uz ilgtspējīgiem risinājumiem un sniedzot atbalstu tiem, kas vēlas to darīt. Labs piemērs ir finanšu institūcijas Altum aizdevums uzņēmumu energoefektivitātei vai ilgtspējai.
Izaicinošs laiks uzņēmējiem
Šobrīd situācija pasaulē ir neskaidra un grūti prognozējama. No vienas puses, degvielas cenu pieaugums mudina domāt par alternatīviem pārvienošanās līdzekļiem un pie vairākiem piegādātājiem rindā pēc elektroskūteriem jāgaida vairākus mēnešus. Tas ļauj cerēt, ka sapnis par ekoloģiskāku Rīgu kļūst tuvāks. No otras puses, ikvienas inovācijas prasa papildus investīcijas un, iespējams, notikumu attīstība pasaulē daudzus uzņēmumus nostādīs izvēles priekšā – ieguldīt ilgtspējīgos risinājumos vai saglabāt darbinieku algas? Uzņēmējiem šis laiks viennozīmīgi būs izaicinošs, tāpēc jau pieminētā pretimnākšana no valsts un pašvaldību puses būs ļoti svarīga.
Raugoties uz zaļo risinājumu attīstību kopumā, ticu, ka nākotnē viennozīmīgi pienāks brīdis, kad rūpes par vidi kļūst būtiskākas par citiem faktoriem. Jau tagad daudz vairāk domājam par ilgtspējas jautājumiem, salīdzinot ar laiku pirms desmit un divdesmit gadiem. Arī nodokļu politika, šobrīd aktuālās degvielas cenas un citi aspekti mūs mudina pārdomāt savas izvēles, un, piemēram, izvēlēties mazāk jaudīgu auto. Tomēr, neraugoties uz situāciju pasaulē, gan uzņēmējiem, gan patērētājiem noteikti vēlos teikt, ka labākais brīdis, kad sākt domāt ilgtspējīgi, ir šodien un tagad, atceroties, ka arī mazi soļi nozīmē tuvošanos mērķiem.
Autore ir Ekonomikas un kultūras augstskolas zinātņu prorektore, Dr.oec.
Pagaidām nav neviena komentāra