Raidījums jau daudzkārt vēstījis par Ventspilī gadu desmitiem pastāvējušo kārtību, ka privātu uzņēmumu, valsts un pašvaldības institūciju nauda plūda uz dažādām Lemberga vadītām biedrībām, kas nodrošināja viņam daudz lielākus ienākumus nekā likumā noteiktā domes priekšsēdētāja alga. Uzraugošām iestādēm šāda prakse šķita pieņemama, līdz to 2019. gada nogalē izjauca ASV, ieliekot Lembergu sankciju sarakstā.
Tagad par Ventspils brīvostas pārskaitījumiem vienai no biedrībām – Ventspils attīstības aģentūrai – izmeklēšanu sācis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). To pirms pāris nedēļām pilsētas domes sēdē atklāja opozīcijas deputāts, ostas valdes loceklis Ģirts Valdis Kristovskis ("Vienotība"), ko osta pilnvarojusi gatavot pierādījumus tiesībaizsardzības iestādēm.
"Tā summa ir iespaidīga. Pēc audita veikšanas brīvostas pārvalde ir noskaidrojusi, ka tie ir apmēram 1 miljons 300 tūkstoš eiro lieli zaudējumi," raidījumam stāstīja Kristovskis.
Ventspils attīstības aģentūru 1998. gada nodibināja pašvaldība un ostas uzņēmumi – tādi kā "Ventspils nafta", "Ventbunkers", "Kālija parks", "Ventamonjaks". Biedrībai uzticēja nodarboties ar pilsētas mārketingu. Vēlāk par biedriem kļuva arī Ventspils brīvosta, augstskola un tehnikums, un pašvaldības iestādes, kas biedru naudās maksāja simtiem tūkstošus eiro gadā.
"Lauvas tiesu maksāja tieši brīvostas pārvalde. Kādus pēdējos piecus gadus ap 113 tūkstošiem eiro gadā," atklāja Kristovskis.
Auditā pamanīts, ka 2001. gadā Lemberga vadītā Ventspils attīstības aģentūra uzaicināja Lemberga vadīto ostu kļūt par aģentūras biedru. Ostas pārvaldnieks Imants Sarmulis ziņoja, ka būs jāiemaksā vienreizēja biedru nauda: 35 tūkstoši latu jeb 50 tūkstoši eiro. Šī summa ietverot dažādus pakalpojumus uz neierobežotu laiku.
Taču biedra naudu brīvosta turpināja maksāt ik gadu, un tā pieauga četras reizes. Ostas valde par summas palielināšanu nemaz nebija lēmusi, izņemot vienu gadu. Maksājums parasti bijis apslēpts vienā no budžeta ailēm.
KNAB tagad izmeklē iespējamu izšķērdēšanu lielā apmērā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.
Bijušais ostas pārvaldnieks Sarmulis neatceras, kāpēc 2001. gadā ziņojis, ka maksājums būs vienreizējs. Viņš apgalvo, ka tieši aģentūra palīdzējusi attīstīt ostā rūpniecisko zonu, tādēļ maksājumi biedrībai bijuši pamatoti.
"Tieši Lembergs vadīja visu darbu. Viņš personīgi kontrolēja. Es nedēļā vairākas reizes gāju ar viņu skaņot visus jautājumus," tā Sarmulis pamatoja lielo Lemberga atlīdzību biedrībā, ko apmaksāja arī no ostas līdzekļiem.
Līdz nokļūšanai ASV sankciju sarakstā Lembergs algā no Ventspils attīstības aģentūras gadā saņēma tuvu 100 tūkstošiem eiro.
Lembergs "De facto" apliecināja, ka KNAB atsūtījis biedrībai jautājumus un biedrība uz tiem iespēju robežās atbild. Viņš kriminālprocesu saista ar vēlēšanu tuvumu un ir pārliecināts, ka nekas pretlikumīgs nav noticis.
"Katru gadu biedrības sapulce tādu orientējošu ciparu noteica, kādu būtu vēlams [biedru naudu] samaksāt, ņemot vērā darba apjomu. Savukārt par to, kā [osta] iestājās [biedrībā] un kas kā lēma par biedra naudām, to jau nelemj biedrība, bet osta," sacīja bijušais mērs. Uz norādi, ka viņš pats bija ostas valdes priekšsēdētājs, Lembergs atbildēja: "Valdes loceklis es biju, bet kopā bija astoņi valdes locekļi. Ja tas budžetā bija paredzēts, tad tas budžetā bija paredzēts."
Bijušais mērs centās iestāstīt, ka brīvosta, maksājot naudu viņa vadītajai biedrībai par mārketinga pakalpojumiem dažādu projektu īstenošanai, visai lēti tikusi cauri: "Ja šāda veida projektu virzību pirktu kā ārpakalpojumu, tad tas maksātu brīvostas pārvaldei vienu nulli klāt katru gadu."
Lai gan tiek pasniegts, ka teju viss labais, kas noticis Ventspilī, ir minētās aģentūras nopelns, brīvostas pašreizējā vadība nav ieguvusi pārliecinošas atskaites par padarīto: aģentūra ik gadu uz vienas A4 lapas izklāstījusi, kā procentuāli iztērējusi brīvostas naudu. Taču uzskaitītos darbus brīvosta esot veikusi saviem spēkiem, apgalvoja Kristovskis.
KNAB par februārī sākto kriminālprocesu nekādu informāciju Latvijas Televīzijai nesniedza.
