Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Pēdējos gados Vaļagins bija iedzīvojies konfliktsituācijā. “Nekā personīga” zināms, ka viņam bija jānodrošina kokaīna tranzīts caur Latviju. Krava pazudusi, bet Vaļagins nav vēlējies atdot naudu. Policija tur aizdomās starptautisku organizētās noziedzības grupējumu.
Šā gada 11.martā pastrādātajai Genādija Vaļagina slepkavībai Rīgā Pļavniekos bija daudz aculiecinieku. Apšaudi stāvvlaukumā pie kafejnīcas “Ugolok” fiksēja arī videonovērošanas kameras. Noziedznieki nobloķēja Vaļagina vadīto apvidus auto, spilgtās drēbēs tērptais slepkava raidīja nāvējošus šāvienus un pameta nozieguma vietu. Jau mirkli vēlāk policija izsludināja operāciju “Slazds”, izziņojot meklēšanā sudraba krāsas “Chrysler”. Notvert slepkavas gan palīdzēja nevis policijas operacionālie plāni, bet gan veiksme.
Kā izdevās uzzināt raidījumam “Degpunktā”, pirmie pavisam nejauši noziedzniekus uzgāja patrulējošie Ropažu novada pašvaldības policisti. Viņi mežā Dreiliņos pamanīja dūmu mutuļus. Piebraucot tuvāk ieraudzīja, ka deg “Chrysler” automašīna, bet notikuma vietu cenšas atstāt cits spēkrats. Sākās pakaļdzīšanās.
Noziedznieku vadīto automašīnu “Opel” izdevās panākt, kad tas iebrauca rūpniecības teritorijā. Viens no slepkavību pastrādājušajiem aizmuka mežā, bet otru izdevās notvert.
Genādijs Vaļagins ar iesauku “Dļinij” jeb “Garais” 1990. tajos gados pārstāvēja tā dēvēto Ivana Haritonova grupējumu. Tajā bija ap 70 cilvēku, liela daļa bijušo sportistu. Viņi nodarbojās ar apsardzes biznesu, kas pārauga plaša mēroga reketā.
” Tas stāsts jau sākās krietni agrāk. Jo runa ir par 1986., 1987 gadu. Kad sāka attīstīties valstī tā saucamie “cehoviki”. Privātuzņēmēji, kas sāka šūt, tirgot, vest kaut ko, pārdot.Un tieši tajā brīdī šī komanda sāka darboties.”
Haritonovu un Vaļaginu aizturēja 1994.gada aprīlī. Tikai tad sabiedrība uzzināja, ka Haritonovs līdzās Pārdaugavas grupējumam, vadījis otru lielāko organizētās noziedzības grupējumu valstī. Četri no septiņiem apsūdzētajiem bija ar kriminālām pagātnēm.
Naudu, ko izspieda no uzņēmējiem, “haritonovieši” ieguldīja benzīna tirdzniecībā, citos ienesīgos biznesos un nekustamajos īpašumos. Tā laika aculiecinieki atceras degvielas cisternas ar uzrakstu “BRIH” , kas tulkojās kā “Brigada Haritonova”. Apšaubāmā ceļā iegādātā degviela vien deva piecus miljonu ASV dolāru gadā – tiem laikiem milzu peļņu. Vaļaginu tolaik uzskatīja par Haritonova “labo roku”, viņš pārvaldīja grupējuma naudas kasi un bija atbildīgs par naudas legalizāciju.
“Viņš tā kā skaitījās ” kases” turētājs. Un tur parādās tādas epizodes, ka viņi uz Vāciju ir braukuši. Un pēc tam uz Holandi. Un tad es atceros to vienu brīdi, kad tā “kase” pārcēlās uz Holandi, kamēr to vienu “kases” turētāju uz vietas arī nošāva.”
Pierādīt “harinoviešu” pastrādātos noziegumus tiesībsargiem izvērtās par īstu pārbaudījumu. Mēnesi pēc atslēgas personu aizturēšanas tika uzspridzināts svarīgs liecinieks – Vladimirs Dukāts.
No haritonoviešu pastrādātā cieta arī Vācijas pilsoņi, kuri šeit ieradās, lai tirgotos ar metālu.
“Lietā figurēja divi Vācijas pavalstnieki. No kuriem vienu apmēram trīs nedēļas turēja “piekaltu” pie radiatora. Uz zemes gulēja mājas pagrabā. Kamēr otram bija jāsameklē līdzekļi, lai samaksātu par piegādāto kravu. Vaļagins katrā gadījumā ir viens no tiem, kurš bija klāt to vāciešu sagūstīšanā. Viņi izspēlēja, ka, nu, jūs atbrauksiet te, brauksim runāt, iekāpsiet busā, un tad, kad viņi iekāpa tajā busā – uzrodas cilvēki maskās, viņiem (vāciešiem) arī maskas virsū, ar pistoli pa galvu, tā, atdod naudu!Viņš (Vaļagins) ir viens no tiem, kas to pasākumu vada!”
Policijai un prokuratūrai nācās sadarboties arī ar citu noziedzīgu grupējumu dalībniekiem un pēc vairāku gadu izmeklēšanas “haritonoviešus” tomēr izdevās notiesāt. Vaļaginu no cietuma izlaida pirms termiņa – 2000.gadā. Haritonovu gadu vēlāk.
Pēc iznākšanas no ieslodzījuma Haritonovs un Vaļagins investēja līdzekļus peļņu nesošos objektos – viesnīcās un citur. Haritonovs pēdējos gados uzturas Tenerifē un atšķirībā no Vaļagina viņa vārds saistībā ar organizēto noziedzību neizskan.
Pirms pusgada žurnālam “Klubs” Valsts policijas pretterorisma vienības “Omega” pārstāvis intervijā stāsta par kādu liela mēroga bīstamu aizturēšanas operāciju. Tā notikusi Pierīgā kādā kaukāziešu restorānā. Tur sabraukušas ietekmīgas kriminālās autoritātes no Krievijas un Baltijas valstīm. No vietējiem kopsapulcē jeb shodkā esot bijis klāt arī Vaļagins.
“Iepriekš cilvēks ir tiesāts, daļa no sodāmībām jau dzēsta. Bet tā ietekme uz organizēto noziedzīgo vidi Vaļaginam bija palikusi. Un mums ir ļoti liels pamats uzskatīt, ka viņš aktīvi iesaistījās dažādās noziedzīgās darbībās vai procesos.”
Viens no Vaļagina nelegālajiem rūpaliem bijis saistīts ar narkotisko vielu piegādi Krievijā un Eiropas Savienībā.
Pēdējā laika lielākā Latvijā konfiscētā kokaīna krava nāca no Ekvadoras. Divas tonnas narkotisko vielu, paslēptas banānu kastēs, uzgāja kādā šķūnī Koknesē. Valsts policija piedalījās starptautiska mēroga operācijā. Citas ar šo pašu kuģi uz Eiropu sūtītās kokaīna kravas pazuda bez vēsts. Kurā valstī bija paredzēts nogādāt Koknesē uzieto apmēram pusmiljardu eiro vērto kravu, tā arī netika noskaidrots.
Parasti Latviju šādiem sūtījumiem izmanto kā tranzītvalsti, narkotikas transportējot uz Skandināviju vai austrumiem.
No neoficiāliem avotiem ” Nekā personīga” zināms, ka Vaļaginam bija nopietnas problēmas ar nesenāku caur Latviju vestu kokaīna kravu no Kolumbijas. Kādam noziedzīgam grupējumam no Lietuvas Vaļagins kopā ar sporta aprindās labi zināmo Edgaru Sapelku kravai bija solījis drošu nogādāšanu Krievijā. Naudu abi esot saņēmuši, taču krava, gala mērķi nesasniegusi, pazudusi. Sapelku spīdzināja Lietuvā, līdz viņš naudu atdevis. Vaļagins sadarboties atteicies un vairākkārtējos brīdinājumus ignorējis.
“Tās vienošanās no tiem laikiem ir redzamas – tu apņēmies pārdot, dod šurp naudu, mani neinteresē, ka tev kaut kas neizdevās, dod šurp naudu.Tu uzņēmies realizēt lielu narkotiku daudzumu, iekriti, zaudēji. Vai nu, vai nu.”
TV3 zināms, ka lietu mēģinājis sakārtot arī Krievijas ietekmīgais likumīgais zaglis Vjačeslavs Šestakovs jeb “Sļiva”. Latvijā “Sļiva” iekļauts melnajā sarakstā un Vaļaginu pie sevis bija izsaucis uz tikšanos Lietuvā.
Policija apstiprina, Vaļagina slepkavība saistīta ar Eiropas Savienības mēroga organizēto noziedzību. Un aizdomās par Vaļagina nogalināšanu tiek turēts Lietuvas pavalstnieks.
“Jā, viņš ir Lietuvas pavalstnieks. Ir apcietināts par šī nozieguma izdarīšanu. Šī grupa patiešām ir starptautiska noziedzīgā organizētā grupa, kura izdarīja šo noziedzīgo nodarījumu.Esmu pārliecināts, ka šis noziegums tiks atklāts. Un būs skaidrs, kurš ko ir darījis. Un katrs saņems pelnīto sodu.”
Valsts policija šī nozieguma atklāšanā sadarbojas ar Lietuvas dienestiem. Esot identificētas arī citas ar Vaļagina slepkavību saistītās personas. Pagaidām meklēšanā vēl neviena no tām nav izsludināta.
Genādijs Vaļagins bija viena no pēdējām kriminālajām autoritātēm, kura ietekme no 1990.gadiem nebija mainījusies.
Galvenās Kriminālpārvaldes priekšnieks uzsver, ka organizētā noziedzīgā vide mainoties un patlaban Latvijā varot runāt par septiņiem grupējumiem ar atbalstu arī starptautiskajā noziedzīgajā vidē.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
