Gusts Ābele, teātra studijas Kāpnes vadītājs • IR.lv

Gusts Ābele, teātra studijas Kāpnes vadītājs

Ar teātra studijas Kāpnes jaunās sezonas daudzveidīgo repertuāru iespējams iepazīties Tskapnes.com. «Vienmēr ir jauki ieraudzīt neredzētas sejas un domāt — kā viņi par šo uzzināja?» skatītājiem durvis plaši ver studijas vadītājs Gusts Ābele. Foto – Kristīne Madjare
Alise Zita Zeidaka

Pēc gandrīz divu stundu garās Gusta Ābeles izrādes Reiss. Mūsdienu stāsts jaunais režisors palūdz 10 minūšu pauzi, lai ievilktu elpu pirms intervijas. Gusta izveidotās jauniešu teātra studijas Kāpnes telpās kultūrvietā Alksnājs Vecrīgā valda šķietami haotiska rosība. Vēlāk, klausoties mūsu sarunu, piefiksēju, ka fonā ierakstījušies dažādi trokšņi, kāds pat dzied «Ja tu esi dzīvs, ja tu esi dzīva…», un ik pa laikam Gusts tiek iztramdīts, jo nepieciešams, piemēram, video projektors. Un pāri visam ņigu ņegu gaisā virmo tāds radošums un brīvība!

Kas cilvēkiem ir jāzina par Kāpnēm, prasu Gustam. «Kāpņu galvenā lieta ir identitātes krīze — mēs visu laiku plūstam un maināmies, kā jau tas jauniešiem piedienas.» Tas ir teātris, kurš pulcē cilvēkus vecumā no 17 līdz 24 gadiem, taču tas nav ne teātra pulciņš, ne amatierteātris, uzver studijas idejas autors un izveidotājs. Runājot ar Gustu, man tas šķiet pilnīgi nenozīmīgi, taču skaidrības labad jāpiemin — puisim ir 17 gadu!

Kāpnes aizsākās 2020. gada janvārī ar draugu pulciņu mēģinājumiem Gusta vies-istabā. «Sākumā tā bija vēlme iestudēt vienu konkrētu darbu — Gaidot Bodžanglu.» Dramatizējumu Olivjē Burdo romānam Gusts veidoja pats. Arī jaunā izrāde Reiss. Mūsdienu stāsts pēc Mikolaja Ložiņska romāna Reisefieber motīviem tapusi viņa dramatizējumā. Grāmatu izlasīja, strādājot pie Gaidot Bodžanglu, un saprata, ka tā kaut kādā ziņā ir tēmas turpinājums. Abas izrādes stāsta par ģimeni, savstarpējām attiecībām, savdabīgu dzīvesveidu. «Tās ir sarežģītas, bet visiem pazīstamas tēmas.» Vai izdevās uz skatuves ieraudzīt plānoto? «Manuprāt, ir svarīgi, lai, veidojot izrādi, ir vīzija, bet tikpat svarīgi — lai esi gatavs tam, ka vīzija transformējas.»

Gusts ir ​​Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas 11. klases skolnieks un par mācību apvienošanu ar teātra studijas vadīšanu saka: «Jo vairāk dari, jo vairāk vari izdarīt, un tas ir tieši tik banāli kā izklausās.» Kur viņš un pārējie jaunieši smeļas instrumentus un zināšanas teātra veidošanai? Mēs mācāmies darot, atbild Gusts. «Līdzīgi kā ar rakstīšanu — tāpat kā nevari rakstīt, ja neesi lasījis, tāpat nevari iestudēt izrādes, ja neesi tās skatījies.» Gusts ir uzaudzis starp grāmatām un kopš mazotnes daudz apmeklējis teātri. «Kāpnēs galvenā lieta — mazāk mācīšanās no grāmatām, bet no tā, ko paši esam uzsūkuši.» Tie no studijas dalībniekiem, kas mācījušies kursos un aktiermeistarības nodarbībās, dalās pieredzē.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu