Mēra un plāno Latviju • IR.lv

Mēra un plāno Latviju

Līna Dimitrijeva, SIA Reģionālie projekti vadītāja. Foto – Kristīne Madjare
Anda Burve-Rozīte

Uzņēmums Reģionālie projekti tur roku uz pulsa reģionu attīstības plāniem, konsultējot pašvaldības un uzņēmējus gan lielā, gan mazākā vērienā

Mums ir specifiska, reta biznesa joma, ar lepnumu saka uzņēmuma Reģionālie projekti vadītāja Līna Dimitrijeva. Kad viņa kā jauna speciāliste pirms 20 gadiem šeit sāka darbu, bija interesanti. Intuitīvi šķita, ka gribas veidot karjeru tieši šajā biznesā. Tolaik Līna mācījās Latvijas Lauksaimniecības universitātē Ekonomikas fakultātē. Reģionālajos projektos viņa nonāca prakses ietvaros — studiju virziens bija tieši reģionālā attīstība. Tajā laikā uzņēmums iepirkumu konkursā bija ieguvis tiesības izstrādāt divus lielus projektus: par apvienošanās iespējām Bauskas, kā arī Krāslavas rajonā. Viņa nodevās šai izpētei ar visu sirdi un saprata — jā, tas ir man!

Uzņēmums Reģionālie projekti tūkstošgades sākumā tika dibināts ar mērķi izstrādāt dažāda veida dokumentus reģionu attīstības kontekstā, tai skaitā plānošanas dokumentus. Līnu vienmēr bija interesējušas norises Latvijā kopumā un tieši pašvaldībās. «Tas saistīts arī ar ģimeni: mans tēvs ilgus gadus bija Viesītes pilsētas, vēlāk arī Viesītes novada domes priekšsēdētājs,» viņa stāsta.

Uzņēmēja uzskata, ka šajos gados noticis daudz kas labs, jo strādāts ar progresīvām pašvaldībām.

«Vienmēr ir kāds, kurš iet pa priekšu un cērt ceļu attīstībai.» Piemēram, plānošanas dokumentus daudzas pašvaldības izstrādājušas pēc savas iniciatīvas, vēl pirms to prasījis likums. Kā piemērus Līna nosauc Liepu, Maltu, Mārupi. «Esam piedalījušies šo pagastu pirmo dokumentu izstrādē.»

Tagad visām pašvaldībām jābūt plānošanas dokumentiem: ilgtspējīgas attīstības stratēģijai, programmai, teritorijas plānojumam.

Vairāk nekā 20 gadu laikā mainījies arī uzņēmums, jo svarīga nozīme tagad ir tehnoloģijām. Piemēram, kartogrāfu darbs pat pirms 10 gadiem bija ļoti atšķirīgs no tā, kāds tas ir tagad.

Vai mērīt zemi vairs nebrauc gumijniekos? «Reizēm brauc!» Līna dzīvīgi atsaucas. Viņas pašas pēdējie braucieni gan bijuši privāti: ar vīru un trīs bērniem apceļojuši skaistas Latvijas vietas, kurām pirms tam viņas uzņēmums izstrādāja plānus.

Par biznesa attīstību runājot, viņa atceras, kā gadu tūkstoša sākumā jaunajam plānošanas uzņēmumam birojā bija tikai viens dators ar interneta pieslēgumu un iezvanpieeju. Tagad tā šķiet aizkustinoša senatne. Tolaik ar kolēģiem daudz laika pavadījuši, braucot uz Latvenergo un savās kartēs pārzīmējot elektrolīnijas, lai pēc tam tās pārnestu uz digitālo vidi. Tagad pilnīgi visi dati ir digitalizēti un darbā tiek izmantotas jaunākās grafiskās programmas.

Maratons biznesā

Uzņēmuma attīstību Līna vēlas saukt par maratonu, nevis sprintu vai tramplīnu. «Protams, mūs ietekmējušas arī krīzes. Mūsu joma saistīta ar telpisko attīstību, kas tālākā fāzē nozīmē arī būvniecību,» viņa stāsta. Piemēram, 2009. gada krīzē, kas smagi skāra visu tautsaimniecību un tajā skaitā būvniecības nozari, triecienu guva arī Līnas bizness — uz laiku bija jāsamazina jauda un darbinieku skaits.

Tagad Reģionālie projekti ir vadošais teritoriālās plānošanas uzņēmums Latvijā. «Arī daudzus specifiskus konsultāciju pakalpojumus sniedzam,» precizē uzņēmēja.

Viens no virzieniem — kartogrāfiskie materiāli. Kartes, shēmas. Plānošanas dokumenti, ko pieprasa likums Latvijā, ir ļoti dažādi. Piemēram, ilgtspējīgas attīstības stratēģija pašvaldībās nozīmē nākotnes redzējumu — kāda šī konkrētā vieta vēlas būt pēc pieciem, desmit, divdesmit gadiem Jāsaliek kopā esošās vērtības, izaicinājumi un tas, kāda pašvaldība grib būt — kur cilvēki dzīvos, kā viņi kustēsies pa teritoriju, kādas dabas vērtības baudīs, kādu skaistumu brauks skatīties tūristi. «Es šo dokumentu saucu par saldo ēdienu, kur jāizvirza vīzija, stratēģiskie mērķi, telpiskais redzējums, ekonomiskie apsvērumi un unikālās vērtības,» saka Līna.

Tieši šajā jomā pašvaldībām palīdz Reģionālie projekti: saliek pa plauktiņiem visu, ko tās ierakstījušas savos attīstības plānos. Lielais izaicinājums — padarīt šos plānus viegli saprotamus ikvienam, kurš tos atver un vēlas kaut ko par pašvaldības attīstību uzzināt.

Nākamā dokumentu pakāpe, ar ko strādā Līnas bizness, — pašvaldību attīstības programmas. «Tas ir tāds kā biznesa plāns — darāmo darbu saraksts pašvaldībai tuvāko septiņu gadu laikā, lai sasniegtu augstos mērķus.»

Trešais un juridiski visspēcīgākais dokuments ir teritorijas plānojums. «Par to droši vien visi tagad dzirdējuši Rīgas kontekstā — tas šobrīd atcelts,» Līna bilst. Ar galvaspilsētu Reģionālie projekti līdz šim nav strādājuši, bet līdzīgu dokumentu palīdzējuši izstrādāt daudzos novados ārpus Rīgas. «Mēs konsultējam, kā būtu labāk, kādos virzienos iet, lai viss būtu juridiski korekti,» skaidro uzņēmēja. Turklāt uzņēmums raugās, lai dokumenti ir vizuāli pievilcīgi. «Mums svarīgi, lai, 2030. gadā atverot 2022. gada dokumentu, tas aizvien izskatās skaists un svaigs.»

Šajā biznesā ir arī psiholoģisks aspekts — kad jāatrod kopsaucējs pašvaldības un dažādu sabiedrības grupu interesēm. «Es teiktu, ka mums ir arī iedvesmotāju loma. Uzturoties savā vidē, reizēm grūti redzēt tālāk aiz horizonta.» Piemērs? Tikai pēdējos gados Latvijā plašāk tiek runāts par satiksmes mierināšanu pilsētās, piemēram, to dara kustība Pilsēta cilvēkiem. Pēc Līnas domām, lielākā daļa lēmumu pieņēmēju pārvietojas ar automašīnām, tāpēc viņiem grūti saprast, kā ielās jūtas gājēji, cilvēki ar bērnu ratiņiem, cilvēki uz divriteņa. «Mēs kā plānotāji vēršam pašvaldību uzmanību — tas nav tikai ķeksītim, bet tiešām vajadzīgs cilvēkiem!»

Daudz progresīvu

Pamatā uzņēmumā strādā projektu vadītāji — kartogrāfi jeb teritorijas plānotāji. Tajā pašā laikā Reģionālie projekti sadarbojas ar plašu profesionāļu loku: arhitektiem, transporta plānotājiem, ceļu inženieriem, ūdenssaimniecības un kanalizācijas inženieriem, ainavu arhitektiem un citiem. «Mēs paši nespējam būt eksperti visās jomās,» skaidro Līna. «Zinām, kur meklēt labākos speciālistus un kā ar viņiem sadarboties.»

Šobrīd Reģionālajos projektos strādā desmit cilvēki. «Ir bijis laiks, kad palikām tikai trīs, un ir bijis laiks ar 16 darbiniekiem. Šā brīža modelis ir optimāls.»

Kas īsti ir teritorijas plānotājs? «Intere-santa profesija,» Līna zibenīgi atbild. «Būtībā tas ir daudzu profesiju apvienojums. Tev nav jāzina, cik dziļi kādā teritorijā jārok kanalizācijas caurule, bet ir jāzina, ka tai tur jābūt.» Svarīgi ir arī juridiskie aspekti — atbilstība noteikumiem. Tāpēc uzņēmumā strādā arī jurists. Te Līna vēlas piebilst, ka Latvijā birokrātija sistēmā ir milzīga, dokumentu ļoti daudz. «Tas varbūt mums dod darbu, bet ne vienmēr par to esam priecīgi, jo labprāt strādātu efektīvāk, nevis vāktu nost mākslīgi radītus šķēršļus. Daudz ko Latvijā varētu izdarīt vienkāršāk, ja nebūtu fundamentālas neuzticēšanās no valsts puses — tiek ļoti daudz ierobežots, a priori pieņemot, ka kāds darīs slikti.»

Līna uz brīdi apmulst, saņēmusi jautājumu par fascinējošākajiem projektiem, kas izdevušies. Tas ir līdzīgi kā aktieriem ar lomām — visas mīļas. «Jaunākās ilgtspējīgas attīstības stratēģijas Saldus novadam ir lieliskas. Bet gribas arī pieminēt Smiltenes, Saulkrastu, Dobeles, Ādažu un citus novadus.»

Pagājušais pandēmijas gads uzņēmumam atnesa daudz jaunumu: sākotnējais stress par to, kā organizēt darbu attālināti, drīz pārvērtās par jaunu iespēju — tika noorganizēts liels skaits darba grupu, publisko apspriešanu. Intensīvais darbs saistīts ar reģionālo reformu, jaunajām apvienotajām pašvaldībām, kurām ministrija deva uzdevumu izstrādāt plānošanas dokumentus īsā laikā. «To nevar saukt par labu plānošanas praksi, bet tas lika saspringt gan pašvaldībām, gan mums kā konsultantiem. Darbu izdarījām, rezultāts sanāca ļoti labs, bet stresa bija daudz.»

20 gadus strādājot biznesā, uz Latvijas pašvaldībām Līna raugās ļoti pozitīvi: tās ieguldījušas lielu darbu, piesaistījušas finansējumu, lai sakārtotu ceļus, ūdenssaimniecību, izglītības un kultūras iestādes. Viens no labajiem piemēriem, kādu ir daudz, — Smiltenes novada pašvaldība. «Nevar salīdzināt, kā bija 2000. gadu sākumā un kā pēc tam, kad kļuva pieejams Eiropas Savienības finansējums. Mums ir progresīvas pašvaldības un labi līderi.» Tieši tāpēc Reģionālajiem projektiem darba ir un būs daudz — Latvijā nekas neapstājas.

Dzinējspēks, kas liek darboties biznesā

«Vēlme darīt Latviju labāku, ekonomiski attīstītāku, lietotājorientētu un ilgtspējīgu. Liels dzinulis ir telpiskās attīstības plānošanas daudzveidība, jo katrs projekts ir citādāks»

Lielākā kļūda, kas devusi mācību

«Pieņēmums, ka mutiskā komunikācija ir pietiekama, lai visas puses savstarpēji saprastos. Vienmēr labāk ir piefiksēt to, kas pārrunāts, un pārliecināties, vai tieši tā to sapratuši arī pārējie»

Vērtīgākais padoms jaunam uzņēmējam

«Salīdzināt darāmos un padarītos darbus ar sava uzņēmuma izvirzītajiem mērķiem un kvalitātes standartiem, nevis konkurentiem. Arī neieslīgt pašapmierinātībā, jo vienmēr var labāk»

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu