Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Rīgas dome vēršas tiesā pret būvnieku karteļa dalībnieci SIA "Velve" un prasa atlīdzināt 3,9 miljonu lielus zaudējumus
Pirms nepilna gada Konkurences padomes lēmums sodīt būvnieku karteļa dalībniekus par ilgstošu aizliegtu vienošanos valsts un pašvaldību iepirkumos apstiprināja gadiem ilgušās aizdomas un bija smags trieciens būvniecības flagmaņiem. Gandrīz visi pieķertie būvnieki pārkāpumus neatzina. Izņemot kompāniju “Velve”. Tā piekrita, ka ir kropļojusi tirgu, vainu atzina un Konkurences padome to ielika tādā kā “baltajā sarakstā”.
Lai atjaunotu agrāko uzticamību, būvniekam bija arī jāatmaksā zaudējumi Rīgas domei un Liepājas reģionālajai slimnīcai. Taču “Velve ” miljonos mērāmo skādi atsakās segt un šonedēļ Rīgas dome vērsās pret būvkompāniju tiesā.
Būvnieku karteļa lietu aizsāka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Vairāku gadu garumā bijušā zvejnieku kolhoza teritorijā Jūrmalā noklausītās ietekmīgu nozares spēlētāju sarunas atklāja, kā neformālās tikšanās reizēs viņi viens otram sola nekonkurēt valsts un pašvaldību iepirkumo un turēt cenas tā, lai varētu vairāk nopelnīt.
Aizliegtās tikšanās galvenie organizētāji bija kompānijas “Velve” bijušais īpašnieks Māris Martinsons, “Re un Re” īpašnieki Didzis Putniņš un Ainārs Pauniņš, kā arī Guntis Rāvis un Ivars Millers no “Skonto Būve”.
KNAB kratīšanās pie būvniekiem atrada piezīmes. Tās rāda, ka pastāvējis saraksts ar karteļa dalībnieku sadalītajiem objektiem. Viens no tādiem bija arī Rīgas domes Īpašuma departamenta plānotā Zolitūdes un Klasiskās ģimnāzijas jauno dabaszinātņu korpusu būvniecība.
“Velve” šo iepirkumu bija noskatījusi sev. KNAB ierakstītā saruna liecina, ka to gribēja arī kāds cits karteļa dalībnieks, kurš tikšanās reizē nav bijis klāt.
17.08.2017. Lašu iela 24, Jūrmala
Māris Martinsons: Jā, bet mums ir jāsaprot. Viņš ir reāli fiziski, nu, es nezinu, kam ir jānotiek, lai viņš domē dabūtu to, kas viņam tur bija, Zolitūdi. (..) Viņi saka, viņi negrib redzēt viņu. Viņš tur, nekā nebūs tur. Pār manu līķi, vienkārši. (..)
Guntis Rāvis: Nu, bet, ja jūs ar “LEC” u varat aiziet, nu aizejiet jūs ar “LEC” u , mēs aiziesim uz pili. Nu, ko mēs te čakarējamies.
Māris Martinsons: Ejam. Es esmu, es saku, es esmu par. Bet tas ir mūsu pusē, ko mums tur ar viņiem runāt.
Guntis Rāvis: Nu, ar viņiem nē. Bet, nu.
Māris Martinsons: Lai dod man.
Guntis Rāvis: Daivai. (..)
Māris Martinsons: Es labprāt paņemtu tad Zolitūdi. (..) Bet es viņu projektēju, ja jūs gribat atklāti. Nu, to Zolitūdi.
Guntis Rāvis: Nu, tad ņemat, nu.
Māris Martinsons: Kopā ar Stranci.
Ivars Millers: Es, es tad, kad. Vot, es gribēju teikt, tā kā Strancis jau viņu projektē. (..) Strancis tikai ideju ir uzzīmējis.
Māris Martinsons: Jā, jā. Bet, vienkārši viņi grib vispār lietuviešus. Atklāti runājot. Viņi grib ko – lietuviešus paņemt. Tie paši, kas projektēja muzeju. (..) Un Strancis uzmetīs skici. Es viņam saku: “Jūs (**) esat? Kādus lietuviešus?
“Velve” Rīgas domes rīkotajā konkursā 2018. gada pavasarī bija vienīgais pretendents. Un līgumu ar Rīgas domi par skolu korpusu būvniecību slēdza par vairāk nekā 11 miljoniem eiro. (11 697 771 eiro) Trešā daļa no finansējuma bija Eiropas fondu nauda.
Tā paša gada rudenī Liepājas reģionālā slimnīca arī ar fondu līdzfinansējumu izsludināja konkursu uz vērienīgiem vairāku nodaļu atjaunošanas darbiem. Iepirkuma sludinājums publicēts oktobrī, bet jau četrus mēnešus iepriekš karteļa dalībnieki apspriežas, kuram šis objekts pēc saraksta pienākas. Sarunā piedalās arī firmas “RERE Būve” pārstāvis Valdis Koks. Martinsons min, ka nākamajā dienā viņam jātiekas ar Artjomu Milovu no “LNK Industries”.
07.06.2018. Lašu iela 24, Jūrmala
Māris Martinsons: Nu, labi. Rītā jātiekas ar Artjomu un jārunā. Klausies, Valdi, kas tā par (**)! Man Guntis saka, (**) par Liepāju. Es saku, (**), bija atceries saraksts. Vot šitāds. Atceries, Ivar?
Ivars Millers: Atceros.
Māris Martinsons: Bija šitas te. Es teicu, man vienīgais objekts, kas interesē, kas bija, Ivar? Tagad man Guntis saka, (**)- (**) tev Liepāja, (**) Valdis esot teicis, ka (**) .
Guntis Rāvis: Bet kā variants, nu…
Ivars Millers: Tas bija kā variants apspriešanai. (..)
Māris Martinsons: Nē, bet vienkārši kā, pieņemsim… Es vienīgais, ko pateicu – no visa tā saraksta.. (..) Jo es pateicu, ja viss aiziet tā, kā aiziet, vienkārši tad, (**), es vispār pretendēju tikai uz vienu Liepāju. Pārējo visu, (**) es esmu gatavs piespēlēt. Ņemat to universitāti, Stradiņus – (**), un ko tikai ņemat!
Bez “Velves” uz slimnīcas rekonstrukcijas darbiem vēl pieteicās tikai firma “UPB”, bet ar lētāko cenu 13 miljoniem (13 233 559 eiro) tenderī uzvarēja Martinsona sarunās pārstāvētais uzņēmums.
No KNAB lietu pārņēma Konkurences padome. Tā identificēja vismaz 70 būvnieku pārrunātos iepirkumus. Pagājušā gada vasarā 10 mit kompānijas par tirgus kropļošanu sodīja ar iespaidīgiem naudas sodiem. Visi būvnieki sūdzējās tiesā, bet 4 dienas pirms Konkurences uzraugu gala lēmuma “Velve” negaidīti savu dalību kartelī atzina, visu vainu uzliekot Martinsonam.
Kādreizējais kompānijas īpašnieks Māris Martinsons līdz pat 2019.gada augustam “Velves” mātes kompānijā “MN Holding” esot bijis algots darbinieks, Stratēģiskās vadības procesa vadītājs. Taču uzņēmums Martinsonam nekādas norādes neesot devis un neesot zinājis par viņa pretlikumīgo darbošanos.
“”Velve” bija vienīgais no uzņēmumiem, kuri bija minēti lēmumā, kuri uzreiz nāca ar piedāvājumu, ka viņi atzīst dalību šajā kartelī. Iesniedza vēl papildus faktus, kas mums iztrūka iespējams, kā arī aktīvi sadarbojās šajā laikā. (NP: Kurš nāca konkrēti un kas par faktiem iztrūka?) Nāca valdes priekšsēdētājs ar juridisko pārstāvi un tie bija dažādi fakti, kas varbūt nevis iztrūka, bet šajā gadījumā, apstiprināja mūsu faktu pareizību.”
Šādos smagos konkurences tiesību pārkāpumos Eiropas fondu pārvaldītāji daļu finansējumu prasa atdod, jo tikusi pārkāpta taisnīga un tiesiska publisku līdzekļu izlietošana. Zolitūdes un Klasiskās ģimnāzijas iepirkumā tas ir viens miljons 200 tūkstoši (1 282 798 eiro), kas jāmaksā Rīgas domei. Līdzīga summa (1 221 642 eiro) tiek ieturēta arī no SIA Liepājas reģionālā slimnīca. Tā kā pārējie karteļa dalībnieki Konkurences lēmumu apstrīdējuši, bet “Velve” pārkāpumus atzīst, šobrīd naudu prasa atdod tikai ” Velves” projektos.
“Zinot, ka “Velve” ir atzinusi savu dalību šajā aizliegtajā vienošanās, tātad mēs varam savu gala lēmumu par finanšu korekciju piemērot uzreiz. Mums nav jāgaida tiesvedības beigas.”
“Velve” ar Konkurences padomi vienojās par izlīgumu. Tam nepieciešami trīs priekšnoteikumi – komersants sadarbojas ar izmeklēšanas iestādi, veic būtiskas strukturālas izmaiņas un sedz zaudējumus. Pērn 26.augustā Konkurences padome apliecināja, ka “Velve” ir izdarījusi visu, lai atjaunotu uzticamību.
“Mēs sniedzām atzinumu par to, ka pārkāpumā iesaistītā uzņēmuma veiktās reformas un sadarbošanās ir tāds pamats, ka pasūtītājs turpmāk varētu vērtēt, ka viņš turpmāk varētu būt labs.”
“Tas, ko mēs redzam, ka tas, ka Konkurences padome ir atzinusi “Velvi” kā komersantu, kas ir atjaunojis uzticamību, īsti nesakrīt ar to, ko mēs redzam mūsu sarunās un mūsu sarakstēs.”
Pēc Rīgas mēra un viņu juridisko pārstāvju stāstītā, “Velve” atsakoties segt zaudējumus. Notikusi tikai viena saruna, kurā būvnieks teicis, ka nekāda karteļa nav, jo pārējie neesot atzinušies. Velve zaudējumus Rīgas domei nesegs.
“Es uzskatu, ka tas bija ļoti netaisnīgi sodīt ar šo finanšu korekciju, nu, būsim godīgi, tas bija līgumsods rīdziniekus, jo rīdzinieki noteikti nav piedalījušies šādās sarunās. Un mūsu gaidas bija, ka ar vismaz vienu komersantiem mēs varēsim vismaz šo daļu atgūt. Lai atjaunotu taisnīgumu. Un tas, ka komersants nebija gatavs to darīt, tas liecina par to, ka viņš īsti arī to nenožēlo.”
“Konkrēti “Velve”, kas ir pieķerta pie rokas, veicot kādas pretlikumīgas darbības, un likums paredz atlīdzināt zaudējumus, ko tu esi šādā situācijā nodarījis, tad “Velve” šo pilnībā ignorē. Vienīgais mūsu pārmetums Konkurences padomei ir tajā, ka Konkurences padome nedrīkstētu pārsteidzīgi apgalvot, ka konkrētais komersants ir veicis visu nepieciešamo, lai tā uzticamība varētu tikt atjaunota. Jo zaudējumu atlīdzināšanas pienākumu, “Velve” nav izpildījusi nemazākajā mērā.”
“(NP: Jūs to zināmā mērā neuzskatāt arī par savu atbildību?) (Pauze) Mums šobrīd nav informācijas, ka atteiktos pildīt kādas no saistībām. Tas ir civiltiesisks strīds.”
Konkurences padome apgalvo, ka informācija par karteļa lietas dēļ radītajiem zaudējumiemvarbūt tikai cietušorīcībā.Un tie tiesas ceļā no “Velves” var zaudējumus atgūt. Tas gan nozīmē, ka gan slimnīcai, gan Rīgas domei būs papildus izdevumi par tiesāšanos ar šo karteļa dalībnieku.
Skolu projekts nebija vienīgais, ko Rīgas domes uzdevumā cēla “Velve”. Būvnieks atjaunoja arī VEF kultūras namu un būvēja Pļavnieku pamatskolas stadionu. Saskaitot zaudējumus, kuri karteļa lietas dēļ jāatmaksā Eiropas fondu pārvaldītājiem un ierēķinot arī iespējamo šo objektu sadārdzinājumu , Rīgas dome šo trešdien vērsās tiesā pret “Velvi” par nodarīto zaudējumu atlīdzību.
“Par “Velvi” mēs esam sagatavojuši prasību tiesā un šī summa būs 4 miljoni.”
Arī “Liepājas reģionālā slimnīca” gatavojas tiesāties ar būvnieku. Viņi iepriekš lūdza palīdzību gan Veselības ministrijai, gan premjera birojam šī jautājuma risināšanā. Taču palīdzību nesaņēma.
“Mēs aicinājām valsti pārņemt šo tiesvedības procesu savā ziņā, jo neuzskatām, ka slimnīcai pie visa tā, kas jau šobrīd notiek Covid-19 krīzes, energocenu kāpums, kas jau tā satricina mūsu pamatdarbību, šī te ārstniecības procesa nodrošināšana, mums vēl jānodarbojas ar tiesvedības procesu un piedziņām. Diemžēl visas šīs vēstules rezultējās īsti ne ar ko… esam spiesti cīnīties paši.”
Uz interviju “Nekā personīga” aicināja uzņēmuma “Velve” valdes priekšsēdētāju Kasparu Rokenu. Un nosūtīja arī jautājumus. “Velve” interviju atteica un atrakstīja tikai vienu teikumu: Tā kā situācija saistībā ar Konkurences padomes (2021. gada 30. jūlija) lēmumu visiem lietā iesaistītajiem uzņēmumiem vēl nav noslēgusies, un virkne jautājumu nav guvuši galīgu risinājumu (noregulējumu), šobrīd plašākus komentārus nesniegsim.
Karteļa lietā “Velvei” uz gadu piemēroja aizliegumu piedalīties valsts un pašvaldību iepirkumos. Šogad 30. jūlijā šis liegums beigsies.
Pēc skaļās aizliegtās vienošanās iepirkumu likumu mainīja. Turpmāk karteļa dalībniekinevarēs piedalīties valsts un pašvaldību iepirkumos trīs gadus.
Sižets par būvnieku karteļa lietu:
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
