Valsts policija par opozīcijas deputātes Regīnas Ločmeles (S) rīcību 10. maijā pie pieminekļa Uzvaras parkā un aktivitātēm sociālajos tīklos ierosinājusi trīs administratīvā pārkāpuma lietas, savukārt Saeimas Ētikas komisija vērtēs deputātes rīcības atbilstību parlamenta ētikas kodeksam.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija trešdien, 18. maijā, lēma ierosināt lietu par Ločmeles rīcību, aicinot savus sociālo tīklu sekotājus 9. un 10. maijā pārkāpt Ukrainas upuru piemiņas dienas likumā noteiktos ierobežojumus.
Vērtēt Ločmeles rīcību aicināja deputāts Jānis Iesalnieks (NA), kurš Saeimas komisijā vērsās ar iesniegumu. Tajā Iesalnieks norāda, ka saskaņā ar likumu "Par Ukrainā cietušo un bojā gājušo piemiņas dienas noteikšanu", 9. maijs šogad Latvijā tika pasludināts par Ukrainā cietušo un bojā gājušo piemiņas dienu, kurā aizliegti jebkādi publiski izklaides un svētku pasākumi.
Tāpat Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā noteikts, ka šādus pasākumus aizliegts rīkot tuvāk par 200 metriem no jebkura Latvijas teritorijā esoša padomju armiju vai tās karavīru uzvaru un piemiņu slavinoša pieminekļa.
Deputāts norāda, ka Ločmele savos sociālo tīklu profilos dalījusies ar vairākiem ierakstiem, kas liecina, ka šī gada 9. un 10. maijā viņa ne tikai pārkāpusi minētās likumu normas, bet mudinājusi tās pārkāpt arī saviem sekotājiem.
"9. maijā (sēru dienā) viņa savā "Facebook" profilā dalījās ar ierakstu krievu valodā, kurā apgalvoja, ka viņai un viņas atbalstītājiem 9. maijs vienmēr ir bijusi svētku – "uzvaras diena", ierakstu noslēdzot ar apsveikumu šajos "svētkos" un papildinot to ar fotogrāfiju, kurā kopā ar vairākiem citiem partijas "Saskaņa" biedriem atrodas pie padomju armijas uzvaru slavinoša pieminekļa Pārdaugavā, Uzvaras parkā (turpmāk tekstā saukts par "Okupekli"), acīmredzami tuvāk par 200 metriem no šī objekta," raksta Iesalnieks.
Iesniegumā arī norādīts, ka 10. maijā Ločmele savā "Facebook" profilā izvietoja fotogrāfijas, kurās dienas garumā ar dažādiem cilvēkiem viņa ir redzama piedaloties nepieteiktā pasākumā pie Okupekļa, tāpat krietni tuvāk par likumā noteiktajiem 200 metriem.
Tāpat Iesalnieks norāda, ka 12. maijā Valsts policija publiskoja informāciju par konstatētajiem likumpārkāpumiem 10. maijā pie "okupekļa", tostarp par sākto administratīvā pārkāpuma procesu par likumā neatļautas pulcēšanās organizēšanu pret Ločmeli. Deputāte gan komisijas sēdē norādīja, ka neesot neviena dokumenta, kas apliecinātu iesniegumā minēto faktu, ka pret viņu ir sākti procesi par likumu pārkāpumiem.
Valsts policijas priekšnieka vietnieks Andris Zellis informēja, ka pret Ločmeli kopumā ierosināti trīs administratīvie pārkāpuma procesi, bet visos norit izmeklēšana un nekādi lēmumi vēl nav pieņemti. Pēc Zeļļa teiktā, viens process ierosināts par faktu, ka Ločmele 10. maijā pie pieminekļa Uzvaras parkā dziedājusi dziesmas, kas, ņemot vērā konkrēto vietu un Valsts drošības dienesta (VDD) izplatīto aicinājumu, uzskatāms par Krievijas militārās agresijas slavināšanu.
Otru lietu Valsts policija ierosinājusi par 10. maijā Ločmeles "Facebook" profilā ievietoto aicinājumu ierasties uzvaras parkā nolikt ziedus. Šādi rīkojoties, deputāte iespējams pārkāpusi likumā par gājieniem, sapulcēm un piketiem nostiprināto liegumu.
Savukārt trešā administratīvā pārkāpuma lieta sākta par iespējamu likuma pārkāpumu, Ločmelei nesankcionētā pasākumā atrodoties tuvāk par 200 metriem no pieminekļa, lai gan likums to liedz.
Iesalnieks iesniegumā uzskata, ka ar aprakstītajām darbībām Ločmele ir pārkāpusi Saeimas deputātu ētikas kodeks punktus, kas tostarp nosaka, ka deputāts ciena un vienmēr ievēro Satversmi, Saeimas kārtības rulli un citus normatīvos aktus; deputāts ir morāli atbildīgs par savu rīcību; deputāts nelieto izteikumus, ko var uztvert kā aicinājumu uz pretlikumīgu darbību; savā personiskajā dzīvē deputāts nedara neko tādu, kas grautu Saeimas prestižu vai radītu šaubas par viņa spēju godprātīgi veikt deputāta pienākumus.
Komentējot Iesalnieka iesniegumu, Ločmele sniedza ieskatu savā pārliecībā par demokrātiskām vērtībām, kā arī sniedza deputātiem ieskatu vēsturē. Pēc viņas teiktā, 9. un 10. maijā ziedu nolikšana nebija liegta, ko esot apliecinājusi Valsts policija.
Savukārt VDD izplatītais paziņojums 9. maijā nepulcēties, deputātes vērtējumā, ir "klaji ideoloģisks un satur likuma interpretāciju".
"Iesalnieka citētās likuma normas attiecas uz pasākumiem, lai gan varu apliecināt, ka 9. un 10. maijā parkā nebija neviens pasākums. Tā kā norises vieta atradās parkā, jebkurš cilvēks varēja ne tikai tur atrasties, bet arī pastaigāties. Neviens likums neierobežo cilvēku pārvietošanos," klāstīja Ločmele.
Savukārt par pārmetumiem 10. maijā, viņa uzsvēra, ka šī diena vairs nebija Ukrainas upuru piemiņas diena. Viņa uzsvēra, ka 10. maija ziedu nolikšana pie pieminekļa nebija organizēts pasākums, bet gan "stihiska rīcība", emocionāli reaģējot uz faktu, ka traktors 10. maijā aizšķūrējis 9. maijā pie pieminekļa noliktos ziedus.
Tāpat viņa uzsvēra, ka savos ierakstos vietnē "Facebook" viņa neaicināja cilvēku svinēt svētkus.
Ločmeles ieskatā, Iesalnieka iesniegums ir ideoloģiski motivēts, lai parādītu, ka deputāte ir citu vērtību piekritēja.
Vērtējot Valsts policijas sāktos administratīvos pārkāpumu procesus, Ločmele sacīja, ka tas ir normāls process, jo paredz gan izmeklēšanu, gan lēmumu pieņemšanu, gan arī trīs policijas lēmuma pārsūdzēšanas stadijas. "Es to noteikti izmantošu. Es savā rīcībā neredzu nekādus pārkāpumus," uzsvēra Ločmele. Arī viņas partijas biedrs Vitālijs Orlovs (S) pauda pārliecību, ka Ločmeles rīcībā nav saskatāmi likuma pārkāpumi.
Saeimas Ētikas komisijas vadītāja Janīna Kursīte-Pakule (NA) noslēdza sēdi, atzīstot, ka ziedu nolikšana Ukrainas upuru piemiņas dienā sabiedrībā "atjaunoja aizaugušas rētas". "Saprotu jūsu personisko stāstu, bet mēs dzīvojam Latvijā, nevis Krievijā, kur tas tiek uztverts savādāk," secināja Kursīte-Pakule.
Ētikas komisija vienojās ierosināt lietu par Ločmeles rīcību, vienojoties, ka detaļas tiks skatītas kādā no nākamajām komisijas sēdēm.
Jau vēstīts, ka Valsts policija 9. maijā Latvijā līdz pulksten 23.00 kopumā uzsākusi 49 administratīvo pārkāpumu procesus, no tiem visvairāk sākti Rīgas reģionā – 20, savukārt Latgales reģionā 19, bet Kurzemes un Zemgales reģionos katrā pieci, liecina tās sniegtā informācija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
