Tikmēr Ukrainas prezidents aicina pret Krieviju piemērotās sankcijas pastiprināt, bet ārvalstu līderi spriež, vai nevajadzētu noteikt maksimālo cenu Krievijas naftas iepirkšanai.
Kauja par Severodonecku
Trešdien vakarā Luhanskas apgabala administrācijas vadītājs Serhijs Gaidajs bija spiests atzīt, ka Krievijas iebrucēji pašlaik kontrolē lielāko daļu no stratēģiskās Severodoneckas pilsētas, kur kaujas turpinās jau vairākas nedēļas.
Krievijas spēki nekontrolē vien pilsētas rūpniecisko zonu, kurā nostiprinājušies Ukrainas aizstāvji. Gaidajs arī atzinis, ka ukraiņu spēkiem, iespējams, nāksies atkāpties, jo viņi tiek apšaudīti nepārtraukti.
Gaidajs apgalvo, ka pēc tam, kad Ukraina būs saņēmusi Rietumu artilērijas iekārtas, ukraiņu spēki varētu doties pretuzbrukumā un divu līdz trīs dienu laikā atbrīvot Severodonecku.
Kā atzinis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, iespējams, ka cīņa par Severodonecku ir viena no pašām nozīmīgākajām šī kara laikā.
“Severodonecka šī pilna apjoma kara 105. dienā joprojām ir Donbasa pretošanās epicentrs. Mēs aizsargājam savas pozīcijas un nodarām ienaidniekam ievērojamus zaudējumus. Tā ir ļoti nežēlīga, bet ļoti svarīga cīņa. Iespējams, viena no pašām svarīgākajām šajā karā.
Es esmu pateicīgs katram un katrai, kurš aizstāv šo pilsētu, jo tieši tur pašlaik tiek izlemts mūsu Donbasa liktenis.”
Kavējas ieroču piegāde no Vācijas
Ceturtdien saņemtas ziņas par jauniem uzbrukumiem arī Harkivas apgabalā. Tiek ziņots, ka Harkivas pilsētā pilnībā pazuduši televīzijas signāli. Savukārt ukraiņu puse apgalvo, ka ir pietuvojusies uz laiku okupētajai Hersonai, kuras prokrieviskā vadība joprojām vēlas sarīkot referendumu par pievienošanos Krievijas Federācijai.
Daudz kas būs atkarīgs no rietumvalstu sniegtās militārās palīdzības. Izdevums “Visegrad 24” ziņo, ka Vācijas solītās raķešu iekārtas “M270” netiks piegādātas Ukrainai ātrāk kā uz ziemu, jo tām ir nepieciešama programmatūras atjaunināšana, lai tās spētu šaut ar britu un amerikāņu lādiņiem.
Kā savā ikvakara uzrunā norādījis Ukrainas prezidents Zelenskis, arvien vairāk ārvalstu uzņēmēju uzskatot, ka sankcijas pret Krieviju būtu nepieciešams pastiprināt. Viņš paudis cerību, ka tāpat domās arī valstu vadītāji.
Sankcijas apturējušas Krievijas ekonomikas progresu
Kā ziņo televīzijas kanāls “Espresso TV”, pasaules ekonomiski attīstītāko valstu jeb G7 valstu grupa domājot par to, vai Krievijas naftai nebūtu jānosaka maksimālā cena. Par to paziņojis ASV prezidenta nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans.
Pēc viņa vārdiem, šādi izdotos samazināt Krievijas ienākumus, piebilstot, ka progresu šajās sarunās varētu gaidīt jūnija beigās notiekošajā Lielā septītnieka samitā Vācijā.
Bet jaunākie pētījumi liecina, ka pret Krieviju ieviestās ekonomiskās sankcijas ir faktiski pielīdzinājušas nullei triju gadu desmitu laikā sasniegto ekonomisko progresu un panākto integrācijā ar Rietumu pasauli.
Starptautisko finanšu institūta ekonomisti gan norāda, ka šis panāktais efekts var būt ļoti mainīgs, Krievijai sniedzot atbildes triecienu, īpaši jau enerģētikas jomā.
Starptautisko finanšu institūta viceprezidents Klejs Loverijs gan piebilst, ka sankciju efektivitāte ir atkarīga no tā, ko to ieviesošās valstis vēlas panākt.
Ja tas ir ekonomisks trieciens konkrētai valstij, tad ietekme noteikti būs, taču vēsture esot pierādījusi, ka sankcijas parasti nenoved pie lielām politiskā kursa izmaiņām.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
