Eiropas lielvalstu līderi Kijivā apliecina atbalstu Ukrainai. Aktuālais 16. jūnijā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Krievijas karaspēks jau 113. dienu turpina iebrukumu Ukrainā, iznīcinot arī civilo infrastruktūru un nogalinot civiliedzīvotājus. Ukrainas bruņotie spēki nepiekāpjas iebrucējiem, bet starptautiskā sabiedrība turpina sankcijas pret agresoru.


  • Vācijas, Francijas un Itālijas līderi ceturtdien ieradušies Ukrainas galvaspilsētā Kijivā, lai paustu atbalstu Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju. Eiropas lielvalstu vadītāji sola, ka Ukraina saņems lielāku finansiālo un militāro palīdzību.
  • Vācijas kanclers Olafs Šolcs, Francijas prezidents Emanuels Makrons un Itālijas premjers Mario Dragi vizītes sākumā apmeklēja Irpiņas pilsētu, kas smagi cietusi Krievijas uzbrukumā.
  • Pēc tam viņi Kijivā tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
  • Pēc sarunām līderi pavēstīja, ka Vācija, Francija un Itālija atbalsta tūlītēju Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai.
  • Makrons apsolīja, ka Eiropas lielvalstis neprasīs Ukrainai samierināties ar savas teritorijas zaudēšanu, lai noslēgtu mieru ar Krieviju.
  • Makrons arīdzan teica, ka Francija piegādās Ukrainai vēl sešas "Caesar" pašgājējhaubices. Francija jau līdz šim piegādājusi 12 šādas haubices.
  • Lielbritānija izsludinājusi jaunas sankcijas pret Krievijas prezidenta Vladimira Putina līdzgaitniekiem, sankciju sarakstā iekļauts arī Krievijas pareizticīgo patriarhs Kirils.
  • Ukrainas karaspēka vadība ziņo, ka Krievijas iebrukumā Ukrainā ir iesaistīti ap 350 000 cilvēku: 220 000 karavīru, vairāk nekā 80 000 rezervistu, kā arī Krievijas gvardes un dažādu privāto kompāniju spēki.
  • Krievijas armija ir koncentrējusi Luhanskas apgabala ziemeļos savus galvenos spēkus un mēģina uzbrukt deviņos virzienos, vēsta Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs.
  • Severodoneckas pilsētā vēl palikuši ap 10 000 civiliedzīvotāju, kuru dzīvība ir briesmās.
  • ASV domnīcas "Kara studiju institūts” analītiķi norādījuši, ka Ukrainas dienvidos Krievijas karaspēks koncentrējas uz aizsardzības operācijām, gatavojoties iespējamam Ukrainas armijas pretuzbrukumam.
  • ANO Bēgļu aģentūra vēsta, ka cilvēku skaits, kam vardarbības un dažādu konfliktu dēļ nācies pamest savas mājas, pasaulē sasniedzis jau 100 miljonus. To veicinājis arī karš Ukrainā.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti