Par valdības jāvārdu cīnās divu konkurējošu sašķidrinātās gāzes termināļu projektu attīstītāji
Kopš Latvijā neieplūst Krievijas gāze, jau no aprīļa valstiskā līmenī tiek meklēti enerģētiskās neatkarības risinājumi, un viens no tiem ir uzbūvēt savu sašķidrinātās gāzes (LNG) termināli. Šobrīd valdības vērtējumam iesniegti divi piedāvājumi no potenciālajiem attīstītājiem — Kundziņsalas dienvidu projekts un Skulte LNG Terminal.
Ekonomikas ministrijai līdz augusta beigām ir jāsaņem papildu informācija no projektu autoriem un ar neatkarīgu ekspertu palīdzību jāizvērtē tehniskie risinājumi, riski un ieguvumi, lai valdība var lemt par nacionālo interšu objekta statusa piešķiršanu. Ministre Ilze Indriksone (NA) pēc valdības sēdes uzsvēra, ka atzītu starptautisku ekspertu līdzdalība nepieciešama, lai valdība var lemt objektīvi un atbilstoši Latvijas drošības interesēm.
Lai gan projektu tehniskie risinājumi atšķiras, abi atbilst valdības izvirzītajām pamata prasībām, un gan viens, gan otrs var nodrošināt gāzi visam reģionam, Ir skaidroja ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis.
Latvijas gāzes patēriņš ir aptuveni 12 teravatstundas gadā. Agrāk gāzi iepirkām Krievijā, taču pēc Putina iebrukuma Ukrainā valdība nolēma līdz gada beigām nokāpt no Gazprom adatas. Pašlaik vienīgā piegādes alternatīva ir Klaipēdas sašķidrinātās gāzes terminālis, kura kopējā jauda — 36 teravatstundas gadā — teorētiski spēj nodrošināt visas Baltijas vajadzības (no tām 20 teravatstundas Lietuvai un piecas Igaunijai). Tomēr jau pāris gadus esam vienotā tirgū ar Somiju (25), un kopš maija iedarbināts savienojums ar Poliju (110), tāpēc Baltijas jaudu nodrošināšanai vajadzīgs vēl cits avots.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.