Izmantojot sabiedrisko mediju valsts valodā veidoto ziņu un informatīvi analītisko raidījumu, komercmedijiem pēc iespējas būs jāieskaņo vai jāsubtitrē mazākumtautību valodās. Tas esot noteikts, lai nodrošinātu no kara bēgošajiem Ukrainas iedzīvotājiem uzticamu informāciju un veicinātu valsts valodas apguvi.
Komercmedijiem attiecīgais saturs būs jāizplata nemainītā veidā, proti, to nedrīkstēs montēt vai pārveidot.
Tāpat iekļaujot attiecīgo saturu savā televīzijas programmā, komercmedijiem būs jāsaglabā sabiedriskā medija preču zīme vai logotips, savukārt radio programmā – jāinformē, kurš sabiedriskais medijs saturu veidojis.
Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas, un attiecīgais regulējums būs spēkā līdz 2023.gada 30.jūnijam, informēja Saeimas Preses dienests.
KONTEKSTS:
Pamatojoties uz nepieciešamību stiprināt informatīvās telpas drošību, politiķi izlēmuši, ka labākais veids, kā sasniegt Latvijā dzīvojošo krieviski runājošo auditoriju, ir – nododot LTV un Latvijas Radio saturu komercmedijiem. Tas noticis bez plašām diskusijām ar ekspertiem, faktiski aiz slēgtām durvīm, nav arī skaidri zināms, cik lielu papildu auditoriju šādi varēs sasniegt.
SEPLP neatbalstīja satura nodošanu komercmedijiem ilgtermiņā un uz neierobežoti ilgu laiku. SEPLP vadītājs, līdzīgi kā LTV un Latvijas Radio vadība, pauda bažas, ka šāds solis var mazināt sabiedrisko mediju auditoriju.
Eiropas raidorganizāciju apvienībā vērtēja, ka satura atdošana komercmedijiem vājinās sabiedriskos medijus
