- Ukrainas parlaments pirmdien ratificējis Eiropas Padomes konvenciju par vardarbības pret sievietēm un ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā saukto Stambulas konvenciju. Par ratifikāciju balsoja 259 deputāti, pret bija tikai astoņi. Latvijas parlaments šo konvenciju vēl nav ratificējis.
-
⚡️⚡️⚡️BREAKING: Ukrainian parliament votes 259-8 to ratify Istanbul Convention.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) June 20, 2022
The convention, which aims at combatting domestic violence and violence against women, was first signed by Ukraine in 2011. - Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirms šonedēļ gaidāmā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vadītāju samita paudis cerību, ka bloks atbalstīs kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai.
- Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa plānotā piešķiršana Ukrainai būs ģeopolitiska atbilde, ka šī reģiona valstīm ir tiesības pašām lemt savu likteni, intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.
- Triju jūru iniciatīvas līderu samitā, kas notiek Rīgā, tiek spriests, kā ar šīs iniciatīvas palīdzību veicināt Ukrainas atjaunošanu pēc kara un tuvināšanos Rietumiem.
- Ukrainas bēgļu pieplūdums Eiropas Savienībā varētu pakāpeniski palielināt eirozonas aktīvo darbaspēku par līdz pat 1,3 miljoniem cilvēku, ziņo Eiropas Centrālā banka.
- Zelenska biroja padomnieks Mihails Podoļaks intervijā Latvijas Radio 4 raidījumam "Doma laukums" uzsvēra, ka Ukrainai mieru ilgtermiņā nodrošinās tikai Krievijas zaudējums. Jebkāda piekāpšanās tagad novestu tikai pie vēl briesmīgāka kara nākotnē.
- Aktīvākā karadarbība joprojām norisinās Ukrainas austrumos. Krievijas artilērija turpina intensīvi apšaudīt Severodoneckas pilsētu, taču Ukrainas spēki veiksmīgi aizsargājas un neļauj iebrucējiem pilnībā ieņemt Luhanskas apgabala administratīvo centru.
- ASV militārā domnīca "Kara izpētes institūts" vēsta, ka Ukrainas bruņoto spēku sekmīgās pretuzbrukumu operācijas Zaporižjas apgabalā ir piespiedušas Krieviju nosūtīt papildspēkus uz šo novājināto frontes līnijas posmu.
- Melitopoles mērs Ivans Fjodorovs paziņojis, ka Ukrainas bruņotie spēki tuvāko nedēļu laikā var atbrīvot Krievijas spēku okupēto pilsētu un Hersonu.
- Krievijas okupētās Krimas vadība paziņojusi, ka Ukrainas bruņotie spēki pirmdien apšaudījuši Krievijas naftas un gāzes ieguves platformas Melnajā jūrā.
- Eiropas Savienības ārpolitikas vadītājs Žuzeps Borels uzskata, ka Krievijas īstenotā Melnās jūras ostu blokāde, kas liedz iespēju eksportēt Ukrainas graudus un palielina bada draudus pasaulē, ir "īsts kara noziegums".
- Krievijas Ārlietu ministrija pirmdien nosodījusi Lietuvas ierobežojumus dzelzceļa tranzītam uz Kaļiņingradu. Lietuva naktī uz sestdienu pārtrauca īstenot vairāku Krievijas preču tranzītu uz Kaļiņingradas apgabalu, jo uz šīm precēm attiecas Eiropas Savienības noteiktās sankcijas.
- Ķīnas jēlnaftas imports no Krievijas maijā salīdzinājumā ar attiecīgo mēnesi pērn palielinājies par 55%, liecina Ķīnas Muitas dienesta jaunākie dati.
- Krievijā dzimusī tenisiste Natela Dzalamidze ir pieņēmusi Gruzijas pilsonību, kas viņai paver iespēju startēt Vimbldonas tenisa turnīrā. Šī turnīra rīkotāji šogad nav pielaiduši sacensībām Krievijas un Baltkrievijas tenisistus. 29 gadus vecā Dzalamidze ir dubultspēļu speciāliste; WTA dubultspēļu reitingā viņa ieņem 43. vietu pasaulē.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
