Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Valdība pavasarī izlēma, ka atbilde augstajām cenām būs vēja elektrostaciju attīšana. Vides un reģionālajai attīstības ministrijai (VARAM) uzdeva uzrakstīt likumu, lai likvidētu birokrātiskos šķēršļus, kas līdz šim traucēja būvēt turbīnas.
Tagad likuma projekts ir apspriešanā Saeimā. Bet pret to iebilst ne vien dabas aizstāvji un pašvaldības, bet arī Latvenergo un pat Vēja enerģijas biznesa asociācija.
VARAM faktiski no vēja enerģijas tirgus izstumj valsts uzņēmumu Latvenergo un Latvijas valsts meža projektus. Likums ļaus elektrostacijas un to aizsargjoslas ieplānot uz svešas zemes bez saskaņošanas ar īpašnieku.
Vēja enerģijas bizness šobrīd ir elektrizējies. Elektrības biržas cena četrreiz pārsniedz pašizmaksu un pie lielās peļņas tiks tie, kas pirmie iegriezīs savas turbīnas. Papildus turbulenci nozarē radījusi Vides ministrija.
Par iespējamo enerģētikas krīzi valdības un eksperti runā jau divdesmit gadus, taču nekas prātīgs tā arī nav izdarīts. Īsta krīze sākās pagājušajā gadā ar gāzes un elektrības cenu strauju augšanu. Krišjāņa Kariņa valdībai bija jāatrod risinājumi, kā samazināt elektrības deficītu.
“Mums ir svarīgi samazināt savu atkarību no Krievijas enerģētikas, mēs esam iecerējuši, ka tas būs ar masīvu vēja parku attīstību, un šis infoziņojums, ko mēs rīt skatīsim, ir vēsts uz to, lai šie vēja parki varētu īsākā laikā tikt īstenoti. ”
Kā to panākt, bija jāatrisina Artūra Toma Pleša vadītajai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Tieši vides aizsardzības prasību izpilde visvairāk kavē vēja biznesu.
Ministrija ātri sagatavoja jaunu likumu un sola, ka tagad vēja parku varēs saskaņot pusgada laikā. Un gada laikā rotori varēs sākt griezties un ražot strāvu. Likuma priekšrocības varēs izmantot vēja parki, kuru jauda ir vismaz 50 megavati. Tie ir lielražotāji ar vismaz septiņiem vēja rotoriem. Šie parki ar valdības lēmumu iegūs nacionālo interešu objekta statusu, kuru būvniecību nevar apturēt ar iedzīvotāju sūdzībām.
Likums atbrīvos komersantus no pienākuma vērtēt vēja ģeneratoru ietekmi uz vidi. Tas parasti aizņēma vairākus gadus un bija sarežģītākais posms. Turpmāk pietiks ar ekspertu slēdzieniem par ietekmi uz putniem un sikspārņiem. Būvatļaujas izsniegs centralizēti, ne vairs pašvaldību būvvaldes. Likuma priekšrocības varēs izmantot tik ilgi, līdz valstī būs uzbūvētas stacijas ar kopējo jaudu 1000 megavati. Tie ir ap 150 ģeneratoru. Ja tos uzbūvēs, būs dzēsts Latvijas elektrības deficīts un elektrības cenai būtu jākrīt.
“Jāsaka, ka arī kopumā Eiropas savienības dalībvalstis ir vienotas, ka ir strauji jāpāriet uz atjaunojamiem energoresursiem, un jāsamazina dažāda veida procedūras un prasības, un es domāju, ka šis būs skaidrs piemērs, kādā veidā Latvija varēs pamācīt citas ES valstis un rādīt piemēru tam, kādā veidā mēs šo procesu varam ievērojami atvieglot.”
Šobrīd dažādās attīstības stadijās ir vairāki desmiti vēja parku. Tie Augstsprieguma tīklā rezervējuši 1386 megavatu jaudu. Visiem tirgū vietas nepietiks. Vinnēs tie, kas stacijas palaidīs pirmie. Viena megavata vēja enerģijas pašizmaksa ir ap 40 eiro. Biržā to šobrīd var pārdot par 160 eiro.
Maijā likuma projektu apstiprināja valdība, jūnijā tas nonāca Saeimā. Tautsaimniecības komisijas sēdē atklājās, ka iebildumi pret projektu ir gandrīz visiem. Pašvaldībām, jo tām atņemtas iespējas ietekmēt būvniecību. Vides sargiem, jo jaunais likums ļaus vietām neievērot liegumus. Pat vēja biznesa lobētāju asociācijai, jo sabojās biznesa reputāciju un izgāzīs pārdomātus ilgtermiņa projektus.
Nemierā ir arī uzņēmums Latvijas valsts meži. Tas kopā ar Latvenergo plānoja iesaistīties vēja enerģijas biznesā, bet jaunie noteikumi faktiski izslēdz uzņēmumu no spēles.
“Jā, ne tikai Latvijas valsts meži, bet jebkuri meža īpašnieki tiek izstumti no potenciāliem vēju parku attīstīšanas projektiem.”
Valsts mežus ietekmēs norma, ka vēja parki nevarēs būt tuvāk par diviem kilometriem Eiropas nozīmes aizsargājamām teritorijām, putnu un sikspārņu aizsardzībai noteiktiem mikroliegumiem. Tādu mežos ir daudz.
“Ja vispārīgi ir pieejami ap 30 procenti teritorijas, kurās varētu plānot vēja parkus, tad ar šo likumu paliek tikai 10 procenti teritorijas, turklāt ļoti saskaldītos gabalos.”
Vēja enerģijas asociācija uzskata, ka jaunā likuma detaļās ir tik daudz pretrunu un ieprogrammētu konfliktu ar zemes īpašniekiem, dabas draugiem un pašvaldībām, ka būvatļaujas iegūšana vēl negarantēs, ka spēkstacija tiešām tiks uzcelta. Ieguvēji no likuma būs starpnieki, kas iegūs būvatļaujas, ko pārdot tālāk.
“Šie attīstītāji tad visticamākais dažu mēnešu laikā saņems savas atļaujas, bet, kā es minēju, nebūtu problēmu, ja tas būtu Latvenergo vai reālas energokompānijas, tās bažas, kas jāpasvītro, ka tie nav reālie attīstītāji, tie ir spekulanti.”
Nāburgs saka, jauns likums nebija vajadzīgs. Asociācija redz iespēju par pusotru gadu saīsināt termiņus jau esošajā regulējumā.
Lielāko pretestību un konfliktus radīs jaunā norma, ka vēja parka attīstītājs varēs saņemt būvatļauju, nevienojoties ar zemes īpašnieku par stacijas vai tās 400 metru aizsargjoslas izvietošanu uz viņa zemes. Zemes īpašnieks būs tikai jāinformē.
“Tas nesamērīgi skartu plašākas sabiedrības intereses un mums tas nav nepieciešams, jo mēs savus vēja parkus plānojam uz tām zemēm, kuras mums jau ir uz līguma pamata pieejamas, bet šis likums paredzēs, ka tu vari vēja parku būvēt uz svešas zemes. Un mēs saskatām, ka tas ir milzīgs ilgtermiņa risks nozarei un mums tas nav vajadzīgs. Un mēs nesaprotam, kāpēc šāds mehānisms tur iestrādāts, mums viņu nevajag.”
Likuma projekta līdzautors, Vides un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Ķēniņš apgalvo, ka likuma norma ir pārprasta.
ANDRIS ĶĒNIŅŠ
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks
“Šis ir viens no tiem punktiem, kur es teiktu, ka ir pārpratums lasījumā. Tā īsti nav. Es šobrīd tiešām negribētu, iet detaļās un komentēt visus izteiktos priekšlikumus. Taču likums neparedz šādu darbību, ka var bez zemes īpašnieka atļaujas kaut ko būvēt uz viņa zemes. Tas nav iespējams.”
Video no interneta par sabiedrisko apspriešanu Ventspils novadā:
“Cienījamie klātesošie, pulkstenis ir pieci un ir laiks uzsākt sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sanāksmi.”
Ap to laiku, kad Vides ministrijas sagatavoto likuma projektu apsprieda valdībā, Ventspils novadā firma Envirsus rīkoja sākotnējo sabiedrisko apspriešanu 100 vēja turbīnu parkam Užavas, Vārves un Ziru pagastā. Tur atklājās, ka vairākas vēja turbīnas jau ieplānotas uz svešas zemes bez brīdināšanas.
Zemes īpašnieks no Ventspils novada: “Vienu no šiem ģenerātoriem ir paredzēts uzstādīt vienā no mums piederošajiem īpašumiem, bet neviens ar mums par šādu ģeneratora izvietošanu nav sazinājies!”
Valdis Felsbergs: “Tas man ir pārsteigums!”
Aivars Mucenieks: “Kamēr mēs te runājām, man vēl viens zemes īpašnieks zvanīja, uz kura zemes arī ir uzlikts vēja ģenerators, un viņš bija ļoti izbrīnījies par to, tā ka es gribu teikt, ka tas projekts jums tiešām ir ļoti nekvalitatīvs.”
Kristaps Stepanovs: “Ar visiem īpašniekiem ir noslēgtas tiesiskās attiecības uzsākt šo te ietekmi uz vidi. Ja izdales materiālos ir kāds gabals kļūdaini atzīmēts, mēs to kļūdu izlabosim, līdz ko saņemsim apliecinājumu no zemes īpašnieka, ka uz viņa gabala ir plānots izvietot elektrostacijas.”
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija komisijas priekšēdētāja vietnieks Ralfs Nemiro sola, ka ekspertu iebildumi ir sadzirdēti un deputāti likumu izlabos. Par starpnieku iespējām izmantot topošo likumu viņš gan neuztraucas.)
“Šajā gadījumā spekulanti, kā jūs viņus nosaucat, parasti nodarbojas ar investoru piesaisti un šo te administratīvo procesu. Manuprāt, ir pilnīgi normāli, ka kāds uzņēmējs, kam nav liegts to darīt, nodarbojas ar konsultāciju sniegšanu.”
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
