Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
“Nekā personīga” rīcībā ir kāds vērtējums, kur tirgus vērtība šim īpašumam lielāka. Un tas rada jautājumu, vai valsts no šī darījuma ir ieguvusi to, ko tā varēja saņemt.
Vairāk nekā deviņus hektāru lielais zemes gabals ekskluzīvajā vietā pie upes līdzās Klusajam centram bija pēdējais valsts īpašums Andrejsalā. To līdz šī gada maijam nomāja uzņēmums “IB nekustamo īpašumu pakalpojumi”, kas pastarpināti saistīts ar Aināra Šlesera un Andra Šķēles ģimenēm.
Īpašumus Andrejsalā un Andrejostā abi biznesmeņi ieguva, kad satiksmes ministrs bija pats Šlesers un valdību vadīja Šķēles partijas biedrs Aigars Kalvītis. Uzņēmumi ar slēptiem īpašniekiem pie kādreizējām ostas zemēm tika ar Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Jāņa Maršāna gādību. Visas zemes Andrejsalā un Andrejostā jau nonākušas privātās rokās. Deviņus hektārus lielais zemes gabals bija palicis pēdējais valsts īpašums.
2017.gadā kompānija izteica piedāvājumu šo teritoriju atpirkt. Juridiski atteikt nebija pamata. Jo uz valstij piederošās zemes atradās nomniekam piederošas būves. Bet Rīgas brīvostas pārvaldei pirmpirkuma tiesības uz šo īpašumu bija zaudētas jau sen.
“Šī te teritorija no ostas robežām ir izslēgta jau sākot no 2006.gada. Andrejsalas teritorijā tas, kas pieder ostai, ja neskaita ūdeni un akvatoriju, ir atsevišķas piestātnes un krasta stiprinājums. Zemes kā tādas ostas teritorijā nav.”
“Valsts nekustamie īpašumi” 2018.gadā Andrejsalas īpašumam pasūtīja divus neatkarīgus vērtējumus, bet iznākums bija krasi atšķirīgs . SIA “CBRE Baltics” vērtēja, ka zemes gabals maksā septiņus miljonus, bet SIA “Eiroeksperts” uzskatīja, ka īpašums ir krietni nevērtīgāks, un tirgus cena tam ir virs trim miljoniem.
Potenciālais pircējs dārgāko vērtējumu apstrīdēja. Viņus atbalstīja arī Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācija.
Vilnis Žuromskis vada Īpašumu vērtētāju asociāciju un ir arī viens no kompānijas “Eiroeksperts ” līdzīpašniekiem un vadītājiem. Uz “Nekā Personīga” aicinājumu sazināties, viņš neatsaucās. Viņa firma sniedza zemāko vērtējumu, un viņa asociācija apstrīdēja konkurentu dārgāko cenu. Žuromskis interešu konfliktu nesaskatīja. Asociācijā darbojoties vesela ekspertu komisija, kas CBRE Baltics vērtējumu esot uzskatījusi par neatbilstošu.
“Vērtējums tika uzskatīts par neatbilstošu, jo vērtētājs nebija ņēmis vērā izmaksas, kas bija saistītas ar attīstāma objekta izmaksām.”
Divus gadu vēlāk deviņus hektārus lielo valstij piederošu zemi “Valsts nekustamie īpašumi” ieteica Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecībai. Kultūras ministrijā vērsās arī Šķēles ģimenei piederoša firma ar piedāvājumu šim mērķim izmantot līdzās esošo privāto teritoriju, ko viņš varot valstij uzdāvināt. Finālā abas šīs vietas noraidīja.
Tad uzņēmums vēlreiz prasīja iespēju pēdējo valsts īpašumu Andrejsalā atpirkt, un “Valsts nekustamie īpašumi” pasūtīja jaunu vērtējumu. Firma “Latio” to nenovērtēja tik zemu kā “Eiroeksperts”, bet arī ne tik augstu kā CBRE Baltics. Un tie ir 5,8 miljoni.
Ojārs Valkers: “Mēs nevaram pieņemt šo CBRE Baltics vērtējumu kā atbilstošu un izmantot to tālākajā procesā, ja asociācija (LĪVA) to par tādu neatzīst.”
Nekā personīga: “Tad faktiski asociācija kā galvenais šķērslis?”
Ojārs Valkers: “Es neteiktu šķērslis, es teiktu – mēs vēlamies izmantot vērtējumu, kas nav apšaubāms.”
Nekā personīga: “Jūsu vērtējums vēl kādreiz ir ticis apstrīdēts?”
“CBRE Baltics” darbiniece: “Nē, nē, šī ir tāda pirmā reize.”
Nekā personīga: “Mēs jau visi saprotam..”
“CBRE Baltics” darbiniece: “Manā rīcībā ir informācija, ka tas (īpašums) ir pārdots lētāk.”
“Tad, kad bija skaidrs, ka valstij šis zemes gabals nav nepieciešams, tad tika pieņemts lēmums atsavināt. Un tas viss ir tāds secīgs atsavināšanas process. Arī visa šī novērtēšana un centieni pārdod šo zemes gabalu par iespējami augstāko cenu.”
Nekā personīga: “Tās tomēr ir darījuma attiecības ar valsti. Tur nevajadzētu būt nekam slēpjamam.”
Viesturs Māziņš: “Pirmkārt, mēs telefoniski komercinformāciju nesniedzam. Neatkarīgi no tā, vai tas ir žurnālists vai komercsabiedrība.”
Nekā personīga: “Tad runājam tikšanos klātienē?”
Viesturs Māziņš: “Un otrs punkts, mums ir cilvēks, kurš komunicē ar žurnālistiem, un sniedz atbildes uz jautājumiem.”
Uzņēmums atrakstīja, ka vērtējumu arī šobrīd uzskata par pārāk dārgu. Bet augošas inflācijas apstākļos, šis esot bijis ekonomiski izsvērts lēmums.
Šīs teritorijas attīstīšanas tālākie plāni pagaidām nav skaidri.
“SIA “IB nekustamo īpašumu pakalpojumi” turpinās sekot līdzi Kultūras ministrijas politiskajiem līkločiem attiecībā uz nacionālās akustiskās koncertzāles projektu. Mūsu uzņēmums vēl arvien ir gatavs finansēt un uzbūvēt akustisko koncertzāli. Ja šādas vienošanās juridiskais ietvars atbildīs tām augstajām prasībām, ko vēlas redzēt Eiropas Savienības institucionālie finansētāji. Pārliecībā, ka minētais zemes gabals ir lieliska vieta koncertzālei, pagaidām “IB nekustamo īpašumu pakalpojumi” vēl neveic padziļinātu citu alternatīvas apbūves priekšlikumu izpēti.”
“Līgums par šī īpašuma atsavināšanu ar uzņēmumu “IB nekustamo īpašumu pakalpojumi” ir noslēgts uz pieciem gadiem. Īpašumtiesības tiks iegūtas tikai pēc pieciem gadiem, kad kompānija izmaksās visu summu. Ja arī kāds mainīs savu viedokli par šīs teritorijas izmantošanu šajā laikā, cerams tas notiks līdz šiem pieciem gadiem. Ja arī tas tiešām notiek, tad ir jāvērtē arī valstij radītie zaudējumi, jo VNĪ no savas puses ir tikai īpašumu uzturētājs. Un mēs neesam tie, kuri nosaka šos lietošanas mērķus.”
VNĪ Akcionārs tomēr visdrīzāk lūgs padomi izvērtēt šī darījuma atbilstību valsts interesēm.
Bet par asociācijas vadības iespējamo interešu konfliktu būtu jālemj augstākā līmenī, jo Žuromskis sevi pat neuzskatīja par nepieciešamu no lemšanas atstādināt.
Ziņa papildināta ar VNĪ komentāru:
“VNĪ ir ievērojusi sabiedrības un valsts intereses, lai zemesgabalu Andrejostas ielā 17 pirmpirkuma tiesīgajai personai pārdotu par valstij iespējami izdevīgāku cenu. Zemesgabals jau ar uz tā esošajām SIA “IB nekustamo īpašumu pakalpojumi” piederošajām būvēm VNĪ pārvaldīšanā tika nodots 2016. gada septembrī un 2017. gada janvārī tika saņemts SIA “IB nekustamo īpašumu pakalpojumi” atsavināšanas ierosinājums. No 2018. gadā saņemtiem diviem neatkarīgajiem īpašuma vērtējumiem VNĪ, ievērojot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3.panta 2.punktu, kas noteic, ka publiskas personas manta atsavināma un nododama īpašumā citai personai par iespējami augstāku cenu, apstiprināja zemesgabala nosacīto cenu 7 miljoni eiro SIA “CPB Real Estate Services” vērtējumā pretstatā krasi atšķirīgajiem SIA “Eiroeksperts” vērtējumiem 1,36 miljoni eiro (apbūvēta zemesgabala tirgus vērtība) vai 3,215 miljoni eiro (nosacīti neapbūvēta zemesgabala tirgus vērtība). Ja īpašuma vērtējums tiek apstrīdēts Latvijas Īpašumu Vērtētāju Asociācijā (LĪVA), tas nav izmantojams kā atbilstošs turpmākā īpašuma pārdošanas procesā. Pirmpirkuma tiesīgā persona SIA “IB nekustamo īpašumu pakalpojumi” trīs reizes izmantoja tiesības vērsties LĪVA un apstrīdēt zemesgabala vērtējumu: 7 miljoni eiro SIA “CPB Real Estate Services” pirmajā vērtējumā, 6,6 miljoni eiro tā paša eksperta koriģētajā vērtējumā (pēc LĪVA norādēm par ekspertu veiktajos vērtējumos konstatētām atsevišķām metodiska rakstura un aprēķina kļūdām), un 5 miljoni eiro SIA “Latio” vērtējumā 2020. gadā. Šī gada martā SIA “Latio” aktualizēja novērtējumu – 5,8 miljoni eiro, kā rezultātā starp VNĪ un pirmpirkuma tiesīgo personu SIA “IB nekustamo īpašumu pakalpojumi” 2022. gada maijā noslēgts pirmpirkuma tiesību līgums.”
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
