Vajag vairāk ieroču
Ar Mariju Avdejevu sazināmies videozvanā svētdienas vakarā. Viņa ir Harkivā bāzētas organizācijas Eiropas ekspertu asociācija izpētes programmu direktore, kas pēdējos pāris mēnešus pavadījusi, apceļojot frontes līniju un dokumentējot kara notikumus. Pirms nedēļas, kad Ukrainā vēsturiskā vizītē viesojās Vācijas, Francijas un Itālijas valstu vadītāji, viņa tikās ar kancleru Olafu Šolcu. Rit jau piektais mēnesis, kopš Krievija sāka pilna mēroga uzbrukumu, Avdejeva liekas gluži saprotami nogurusi, bet arī apņēmības pilna turpināt cīņu līdz uzvarai.
«Aizvadītā nedēļa Ukrainai bija ļoti nozīmīga, jo saņēmām ES kandidātvalsts statusu. Mēs nelolojam ilūzijas, ka uzņemšana būs ātra vai tas atrisinās mūsu šī brīža problēmas,» saka Marija. «Taču tas ir notikums ar milzīgu simbolisku vērtību. Beigu beigās, tieši ar to viss sākās pirms astoņiem gadiem, kad toreizējais prezidents Janukovičs mēģināja izvēlēties ciešāku integrāciju ar Krieviju, nevis Eiropu. Par to Maidanā gāja bojā cilvēki. Šis konflikts vienmēr ir bijis par mūsu tiesībām izvēlēties pašiem savu ceļu.»
Tikmēr situācija frontes līnijā ir sarežģīta. Šobrīd tā īpaši nevirzās un karš norisinās kā nebeidzami artilērijas dueļi, taču Krievijas armijai ir ļoti liels artilērijas pārspēks. Ukraiņi izšauj apmērām 6000 lādiņus dienā, bet okupanti var atbildēt ar desmitreiz lielāku daudzumu. Ukrainas armija nupat bija spiesta atkāpties no Severodoneckas pēc tam, kad ilgās un postošās kaujās ienaidnieka lielgabali un raķetes burtiski drupās pārvērta pilsētu, kurā pirms tam dzīvoja vairāk nekā 100 tūkstoši iedzīvotāju. Tāpat atjaunojušies un arvien intensīvāki atkal kļūst okupantu uzbrukumi Avdejevas dzimtajai Harkivai, kurā pirms neilga laika valdīja pacilāts noskaņojums un šķita, ka šajā virzienā iebrucēji uzvarēti.
«Harkiva nekad nebūs drošībā, kamēr turpināsies šis karš. Tā atrodas tikai 40 kilometrus no robežas, krievi var to apšaudīt no savas teritorijas. Viņu artilērijas pārspēks ir mūsu lielākā problēma visā frontes līnijā. Labā ziņa, ka pamazām sākam dabūt ilgi solītos ieročus, ar kuriem varam šaut tālāk un precīzāk. Zinu, ka frontē jau ir nogādāti, piemēram, Panzerhaubitze 2000 lielgabali,» stāsta Avdejeva. «Vēl vakar biju frontē, runāju ar karavīriem. Viņi saka — tiklīdz saņemam šo smago bruņojumu, tā situācija uzreiz mainās mums par labu. Mums nav jāatkāpjas, varam atbildēt ar uguni un pāriet pretuzbrukumos.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.