Krievijas karaspēks pēc nostiprināšanās Luhanskas apgabalā galveno uzmanību velta ofensīvai kaimiņos esošajā Doneckas apgabalā.
Civiliedzīvotājus aicina pamest pilsētu
Iebrucēji otrdien intensīvi apšaudīja Slovjanskas pilsētu, paziņojis tās mērs Vadims Ļahs. Vismaz viens cilvēks esot nogalināts. Pilsētu spēcīgi apšaudīja arī pagājušajā naktī. Kopš svētdienas Krievijas artilērijas uzbrukumos Slovjanskā ir nogalināti vismaz septiņi civiliedzīvotāji, bet vēl 19 ievainoti. Vietējās varasiestādes atkārtoti ir aicinājušas Slovjanskas iedzīvotājus nekavējoties pamest pilsētu.
Militārie analītiķi prognozē, ka Slovjanska un tai blakus esošā Kramatorska, kas ir Doneckas apgabala administratīvais centrs, ir Krievijas spēku galvenais mērķis pēc tam, kad tie ieņēma Lisičanskas un Severodoneckas pilsētas Luhanskas apgabalā.
Okupētajā Severodoneckā tur vēl palikušajiem civiliedzīvotājiem vairs nav jāslēpjas māju pagrabos, baidoties par artilērijas un aviācijas apšaudēm. Taču pilsētā ir pilnībā sagrauta kritiskā infrastruktūra, tāpēc nav pieejams krāna ūdens, elektrība un gāze.
Nākotne ir biedējoša
Severodoneckas iedzīvotāja Jeļena Ivanova stāsta, ka viņas līdzšinējā dzīve ir pilnībā sagrauta, tomēr sieviete neplāno doties prom.
"Šķirties no ģimenes, ar kuru esi bijis nešķirams, palikt vienai faktiski uz ielas, jo katra nakts – tas ir pārbaudījums. Man principā nav, kur iet. Salīdzinājumā ar to, kas bija, var teikt, ka ir miers. Pēc piedzīvotā var teikt, ka sāc dzīvot, bet pagaidām ir ļoti biedējoši un smagi. Nav ūdens, nav gaismas.
Tuvākā nākotne ir ļoti biedējoša, pagaidām optimisma nav daudz. Sešdesmit gadi nav tas vecums, kad vari visu sākt no jauna," viņa sacīja žurnālistam no ziņu aģentūras "Reuters".
Ukrainas aizstāvji turpina centienus atkarot okupētās pilsētas valsts dienvidos. Vairāk nekā 200 Krievijas militārpersonas nogalinātas, bet vēl 300 ievainotas Ukrainas spēku triecienā Krievijas militārajai bāzei okupētajā Melitopoles pilsētā Zaporižjas apgabalā. Par to paziņojis Melitopoles mērs Ivans Fjodorovs.
Ukrainai sola palīdzību atjaunošanas darbos
Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs apgalvo, ka kopš Krievijas iebrukuma 24. februārī valstī ir krituši jau vairāk nekā 36 350 krievu karavīri.
Savukārt Apvienoto Nāciju Organizācija paziņojusi, ka Krievijas uzsāktajā karā Ukrainā līdz pirmdienai bija nogalināti 4889 civiliedzīvotāji, bet vēl 6263 bija guvuši ievainojumus. Visticamāk, ka patiesais karā nogalināto un ievainoto civiliedzīvotāju skaits ir daudz lielāks.
Ukrainas valdība vēsta, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Mariupolē dzīvību zaudēja vairāk nekā 20 000 civiliedzīvotāju.
Šveices pilsētā Lugano tikmēr noslēgusies starptautiska konference, kurā Ukrainas sabiedrotie sprieda par valsts atjaunošanu pēc kara beigām. Otrdien vairāk nekā 40 valstu pārstāvji parakstīja deklarāciju, kurā ir izklāstīti galvenie Ukrainas rekonstrukcijas principi. To vidū ir arī cīņa pret korupciju un valsts pārvaldes caurskatāmības nodrošināšana.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
