Vienojas uzlabot digitālos risinājumus veselības aprūpē

Ar elektronisko pakalpojumu ieviešanu veselības aprūpē Latvijā līdz šim bijusi slikta pieredze, atzīst nozares pārstāvji. E-veselības sistēmā, kurā ieguldīti daudzi miljoni eiro, darbojas tikai atsevišķas funkcijas – un tās pašas ar problēmām. Jau gadiem Valsts kontrole aicinājusi novērst trūkumus, taču ieteikumi nav ņemti vērā, tāpēc revidenti šogad pieņēmuši lēmumu vairs neuzraudzīt e-veselību, jo tas ir bezjēdzīgi.

Ceturtdien noslēgta vienošanās pakāpeniski atteikties no slikti funkcionējošās e-veselības, tās vietā radot modernākus digitālos risinājumus. To paredz veselības nozares organizāciju un informācijas tehnoloģiju jomas pārstāvju parakstītais sadarbības memorands.

“Mēs vēlamies veidot digitālās veselības sistēmu, kura ir atvērta, kas nav tāda, ko veido tikai valsts, ko kopveido dažādo nozaru spēlētāji ar vienu kopīgu izpratni, ka mēs gribam pasaules līmeņa, lietotājiem ērtu digitālo veselību,” saka veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Lai jaunā elektroniskā sistēma darbotos pilnvērtīgi, viens no pirmajiem uzdevumiem ir nodrošināt datu apmaiņu starp dažādām ārstniecības iestādēm.

“Galvenā problēma bija tā, ka tās ne pārāk bija vērstas uz sadarbību. Tas pat savā ziņā bija tāds kā biznesa moments, ja kāds gadījumā rada kādu sistēmu, viņš sargā savus lietotājus, lai viņi, kā saka, neiziet laukā no aploka. Un mūsu galvenais uzdevums ir šo visu sistēmu integrācija,” norāda Veselības aprūpes darba devēju asociācijas vadītājs Māris Rēvalds.

Apņemšanos plašāk izmantot digitālās tehnoloģijas ar lielām cerībām gaida pacientu organizācijas.  “Mums ir arī iespējas attālināti saņemt vizītes un dažādus pakalpojumus, kas diemžēl veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības problēmu dēļ bieži vien cilvēkiem nav pieejami attālākos Latvijas reģionos. Savukārt šīs telemedicīnas iespējas ir tādas, kas nodrošina katram cilvēkam Latvijā nokļūt līdz labākajiem speciālistam, kurš varbūt ir kādā no trijām centrālajām slimnīcām,” pauž Latvijas Reto slimību alianses vadītāja Baiba Ziemele.

Tikmēr mediķi vērš uzmanību, ka ar digitalizāciju vien būs par maz, lai panāktu uzlabojumus veselības aprūpē.

“Tas neatrisinās problēmas ar personāla trūkumu. Tāpat mums vajadzēs ārstus, medmāsas. Mums viņu ir maz. Tas, ka mums būs digitalizācija, to neatrisinās. Taču šie procesi ir vajadzīgi, un mums uz tiem ir jāvirzās,” saka Latvijas Jauno ārstu asociācijas pārstāve Krista Brūna.

Pirmo projektu īstenošana jau uzsākta. Izmantojot Eiropas Savienības naudu un valsts budžeta finansējumu, izstrādes stadijā šobrīd ir lielo slimnīcu informācijas sistēmu modernizācija. Bet gadumijā, ja viss noritēs, kā plānots, beidzot sāks darboties vēža pacientu reģistrs.

“Tā ir sistēma, kuru jau daudzus gadus lūdz gan onkoloģijas pacienti, gan onkoloģijas ārsti, gan onkoloģijas pētnieki, jo līdz šim mums Latvijā nav bijis risinājuma, kā apkopot pacientu datus individuālā līmenī, kā apkopot datus valsts līmenī par saslimšanu ar vēzi, lai pētītu, kā labāk īstenot profilaksi, kā darbojas skrīninga programmas, kā panākt labākus ārstniecības rezultātus,” norāda Pavļuts.

Īstenojot digitalizāciju, divu gadu laikā plānots ieviest pacientu elektroniskās kartes, atsakoties no papīra izmantošanas.