Pusaudžiem vakcīna lietojama tāpat kā pieaugušajiem – divu muskulī veiktu injekciju veidā ar 3 nedēļu intervālu.
Šobrīd vēl ir nepieciešams saņemt Eiropas Komisijas lēmumu par vakcīnas apstiprināšanu lietošanai pusaudžiem, kas ļaus šo vakcīnu iekļaut Eiropas Savienības (ES) īstenotajās vakcinācijas pret Covid-19 kampaņās pusaudžiem.
Saskaņā ar EZA Pediatriskās komitejas apstiprināto vakcīnas pediatriskās izpētes plānu tiek veikts galvenais pētījums, kurā piedalās vairāk nekā 2200 bērnu vecumā no 12 līdz 17 gadiem.
Pētījums liecina, ka imūnā atbilde pret vakcīnu “Nuvaxovid” pusaudžiem, noteikta kā antivielu līmenis pret SARS-CoV-2 vīrusu, ir salīdzināma ar imūno atbildi gados jauniem pieaugušajiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem, kuri piedalījās galvenajā pētījumā vakcīnas efektivitātes izvērtēšanai pieaugušajiem. Pētījums notika laikā, kad dominēja SARS-CoV-2 delta paveids, un tas liecināja, ka vakcīnas efektivitāte Covid-19 novēršanā bija gandrīz 80%.
Seši no 1205 pusaudžiem, kuri saņēma vakcīnu “Nuvaxovid”, saslima ar Covid-19 salīdzinājumā ar 14 no 594 pusaudžiem, kuri saņēma placebo jeb neīstu injekciju. EZA Zāļu reģistrācijas komiteja uzskatīja, ka šie rezultāti atbilst rezultātiem, kas novēroti pieaugušajiem.
Biežākās pusaudžiem novērotās blakusparādības vairumā gadījumu ir līdzīgas tām, kas novērotas personām no 18 gadu vecuma. Tās ietver jutīgumu, sāpes, apsārtumu un pietūkumu injekcijas vietā, galvassāpes, muskuļu un locītavu sāpes, nogurumu, vispārēji sliktu pašsajūtu, sliktu dūšu vai vemšanu un drudzi. Pusaudžiem drudzis tiek novērots biežāk nekā pieaugušajiem. Šīs blakusparādības parasti ir vieglas vai vidēji smagas un mazinās pāris dienu laikā pēc vakcinācijas.
Tādēļ EZA Zāļu reģistrācijas komiteja uzskata, ka vakcīnas “Nuvaxovid” sniegtie ieguvumi pusaudžiem vecumā no 12 līdz 17 gadiem atsver tās riskus.
Vakcīnas drošums un efektivitāte pusaudžiem un pieaugušajiem joprojām tiks cieši uzraudzīti, vakcīnu izmantojot vakcinācijas kampaņās ES dalībvalstīs. Tas tiks veikts ar ES zāļu drošuma uzraudzības sistēmas palīdzību, kā arī ar uzņēmuma un Eiropas iestāžu pašreiz noritošo un papildu pētījumu palīdzību, norādīja Latvijas Zāļu valsts aģentūrā.
Vakcīna “Nuvaxovid” sagatavo organismu aizsardzībai pret Covid-19. Vakcīnas pamatā ir olbaltumvielas, kas satur laboratoriskos apstākļos radītas koronavīrusa sastāvā esošas pīķa proteīna (S proteīna) daļiņas. Vakcīna satur arī adjuvantu – vielu, kas palīdz pastiprināt imūno atbildi pret vakcīnu.
Pēc vakcīnas ievadīšanas cilvēka imūnā sistēma atpazīs proteīna daļiņas kā organismam nepiederošas un uzsāks dabīgās aizsargreakcijas (antivielu un T šūnu) veidošanu pret tām. Ja vakcinētā persona vēlāk saskarsies ar SARS-CoV-2 vīrusu, imūnā sistēma atpazīs uz vīrusa esošo pīķa proteīnu un būs gatava pret to cīnīties. Antivielas un imūnās šūnas kopā var aizsargāt pret Covid-19, iznīcinot vīrusu, novēršot tā iekļūšanu organisma šūnās un iznīcinot inficētās šūnas.
Vakcīna “Nuvaxovid” tiek ievadīta divu injekciju veidā augšdelma muskulī ar trīs nedēļu starplaiku.
KONTEKSTS:
Līdz šim Eiropas Savienībā reģistrētas piecas vakcīnas pret Covid-19, ko izstrādājuši uzņēmumi “BioNTech/Pfizer”, “Moderna”, “AstraZeneca”, "Novavax" un Beļģijas uzņēmums "Janssen Pharmaceuticals", kas ir ASV farmācijas milža "Johnson&Johnson" meitasuzņēmums Eiropā.
Savukārt Latvijas valdība 2022. gada aprīlī atbalstīja Veselības ministrijas ieceri nepieteikties “Novavax” vakcīnu pret Covid-19 piegādēm, kas plānotas šā gada trešajā ceturksnī. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz Latvijas vakcīnu pret Covid-19 portfeli, kā arī plānotajām piegādēm no pārējiem vakcīnu ražotājiem. Tāpat tika atbalstīts Veselības ministrijas lēmums piedāvāt ziedošanai citām valstīm līdz 183 000 “Novavax” vakcīnu, kas saņemtas šā gada sākumā.
