Sīrijas lēmums atzīt pašpasludinātās Doneckas un Luhanskas “tautas republikas” neizraisa milzīgu pārsteigumu. Galvenokārt tāpēc, ka Krievija ir viena no Sīrijā valdošā režīma galvenajām sabiedrotajām.
Tiek ziņots, ka tieši Sīrijā Krievija meklē algotņus karam Ukrainā, kā arī ir aizdomas, ka tieši Sīrijai tiek tirgoti Krievijas okupantu Ukrainā nozagtie graudi.
Savu lojalitāti Krievijai vēlas izrādīt arī uz laiku okupētās Hersonas apgabala jaunieceltā vadība, kas paziņojusi, ka drīzumā notiks jau vairakkārt solītais referendums par pievienošanos Krievijas Federācijai.
Savukārt no Krimas, kas nelikumīgi tika pievienota Krievijai pirms septiņiem gadiem, tiek saņemtas ziņas par vietējo varas iestāžu iespējamām bažām par reālu karadarbību ar Ukrainu.
Anektētajā pussalā ir izsludināts dzeltenais jeb augstais terorisma brīdinājums, ir aizliegta kuģu ieiešana Azovas jūrā, kā arī ieviesti ierobežojumi apmeklēt vairākas pludmales.
Tikmēr kļuvis zināms, ka līdz šim lielākās karagūstekņu apmaiņas laikā atbrīvoti 144 ukraiņu karavīri. No tiem 95 bijuši “Azovstaļ” rūpnīcas aizstāvji, no kuriem 43 – pulka “Azov” karavīri.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
