Dienas ziņas

Eiropas Pilsoņu balvu piešķir nodibinājumam "Hospiss LV"

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Vidusskolēniem eksāmenos veicies labāk

Centralizētie eksāmeni šogad labāk nokārtoti visos priekšmetos; uzlabojas rezultāti matemātikā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Šogad visu centralizēto eksāmenu rezultāti ir nedaudz augstāki nekā 2021. gadā, taču atsevišķos mācību priekšmetos šā gada eksāmenu rezultāti ir zemāki nekā 2020. gadā. Tomēr ierasti vissliktāk nokārtotajā matemātikas centralizētajā eksāmenā rezultāti turpina uzlaboties, liecina Valsts izglītības satura centra (VISC) apkopotā informācija.

Matemātikā lēns, bet stabils kāpums

Matemātikas eksāmens jākārto visiem skolēniem, un tajā rezultāti pakāpeniski uzlabojas –

2020. gadā matemātikas eksāmena vidējais rezultāts bija 35,4%, 2021. gadā – 36,3%, bet šogad rezultāts ir 37,9%.

Skaidrojot uzlabojumu matemātikas eksāmena rezultātos, VISC Vispārējās izglītības pārbaudījumu nodaļas vadītājs Kaspars Špūle sacīja: “Es neteiktu, ka tas [eksāmens] ir vieglāks. Pēdējo trīs gadu laikā mēs esam saīsinājuši saturu. Līdz ar to ir vairāk laika pievērst uzmanību vienam uzdevumam nekā tad, kad bija 10 uzdevumi; tagad ir 9, piemēram. Mēs esam pārskatījuši arī vērtēšanas kritērijus par labu skolēnam.” 

Turklāt kopš kovida, tātad jau trešo gadu, eksāmenu veidotāji visai plaši norāda konkrētās tēmas, kas eksāmenos tiks iekļautas. Tādā veidā pasakot, kam gatavoties. 

Latviešu valodas un svešvalodas eksāmenos labāki rezultāti nekā pērn

Savukārt obligātajā eksāmenā latviešu valodā šogad skolēni vidēji uzrādījuši 52,2% augstu rezultātu, kas ir nedaudz augstāks par 2021. gada eksāmenu rezultātu (51,3%), bet zemāks nekā 2020. gadā, kad skolēni vidēji uzrādīja 52,9%.

Angļu valodas eksāmenu no svešvalodu eksāmeniem ierasti kārto lielākais skolēnu skaits. Šogad vidējais rezultāts (69,1%) bija labāks par pagājušo mācību gadu (66,8%), bet sliktāks nekā 2020. gadā (70%).

Šogad otrais pieprasītākais svešvalodu eksāmens bija krievu valodā, un tajā uzrādīts pēdējo trīs gadu laikā augstākais rezultāts – 77,7%.

Tikmēr citās svešvalodās – vācu un franču –, ko kārto salīdzinoši mazs skolēnu skaits, arī uzrādīti labāki rezultāti nekā 2021. gadā – attiecīgi 75,4% un 77,2%.

Obligātos eksāmenus vidēji kārtoja 14 000 izglītojamo (latviešu valodā – 14 069, matemātikā – 14 257, angļu valodu kārtot bija izvēlējušies 12 034 izglītojamo, krievu – 1538, vācu – 29, bet franču – 6). 

Izvēles eksāmenos lielāks rezultātu kāpums

Taču izvēles eksāmenos šogad rezultātos manāms lielāks rezultātu kāpums.

Piemēram, tādos eksaktajos priekšmetos kā ķīmija, bioloģija un fizika salīdzinājumā pret 2021. gadu šogad rezultāti auguši attiecīgi par 2,9%, 15,9% un 6,9%.

Savukārt izvēles eksāmenā Latvijas un pasaules vēsturē vidējais rezultāts audzis ievērojami – 2020. gadā tas bija 39,6%, 2021. gadā – 46%, bet šogad tas sasniedzis 65%.  

Šajos gadījumos VISC pārstāvis Špūle lielos kāpumus skaidroja ar to, ka šogad šādus izvēles eksāmenus kārtoja vien tie, kuriem šie priekšmeti tiešām interesē vai ir nepieciešami, lai stātos augstskolā.

VISC pārstāvis par šā gada eksāmeniem
00:00 / 00:30
Lejuplādēt

“Jā, vidējie rādītāji par dažiem procentiem ir labāki. Eksāmenu saturs ir līdzvērtīgs kā iepriekšējā mācību gadā bijis un jāņem arī vērā, ka skolēni pagājušajā mācību gadā jau krietni vairāk mācījās klātienē.

Bet secinājums mums ir viens – šogad ir mazāk to skolēnu, kuri nav nokārtojuši eksāmenu. Tas nozīmē, ka skolās, visticamāk, ir pievērsta uzmanība šiem skolēniem,

jo, ja šogad skolēni neiegūst 5%, tad viņiem diemžēl vidusskolā nākamgad ir jākārto no jauna visi eksāmeni,” pauda Špūle.

Arī šajā mācību gadā izglītojamajiem nebija obligāti jākārto izvēles eksāmeni, tomēr izvēles eksāmenu Latvijas un pasaules vēsturē izvēlējās kārtot 220 izglītojamie, bioloģijas eksāmenu kārtoja 1077 izglītojamie, fizikas – 643 izglītojamie, bet ķīmijas eksāmenu kārtoja 598 izglītojamie.

Pēc kovida pielāgots eksāmenu saturs

Šogad, lai saņemtu atestātu par vidējo izglītību, izglītojamiem bija jākārto latviešu, matemātikas un pēc izvēles vienas svešvalodas eksāmens.

Kopumā VISC norādīja, ka šogad izglītojamo sniegumos centralizētajos eksāmenos, salīdzinot ar pagājušo gadu, būtisku izmaiņu nav. Obligātajos eksāmenos tie par dažiem procentiem atšķiras no iepriekšējo gadu rezultātiem. Izvēles eksāmenos rezultāti ir mainīgi, bet noteikti jāņem vērā, ka to kārtotāju skaits ir neliels, kas arī ietekmē eksāmenu vidējo rezultātu.

Salīdzinot eksāmenu rezultātus pa gadiem, jāņem vērā, ka Covid-19 pandēmijas dēļ tika daļēji pielāgots eksāmenu saturs, tika precizēti vērtēšanas kritēriji, atzīmēja VISC.

Trešdien izglītības iestādes izsniedza 21 486 centralizēto eksāmenu sertifikātus tiem jauniešiem, kuri pamattermiņā kārtoja centralizētos eksāmenus par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi.

Piemēram, Rīgas Centra humanitārajā vidusskolā atestātu izsniegšana iekritusi izlaidumu dienā, kad absolventi, dodoties uz skatuves, pirmo reizi ieraudzīja arī savus eksāmenu rezultātus. Kopumā absolventi par rezultātiem šajā skolā bija priecīgi. Arī skolas direktore Ineta Rudzīte pauda, ka eksāmenos uzrādīti labi rezultāti: “Izskatās, ka ir gājis labi. Ne tikai angļu valodā, kur tradicionāli mazāk par 80% mēs neuzskatām kā labi. Tur arī ir 90%. Ir gājis labi pat matemātikā, kas parasti ir sāpju objekts. Es ļoti ceru, ka tajā brīdī uz skatuves, kad bērni saņems sertifikātus, viņi būs priecīgi.”

Tāpat kā iepriekšējā mācību gadā izglītojamo mācību sasniegumi centralizētajos eksāmenos izteikti procentuāli. Novērtējums ierakstīts vispārējās vidējās izglītības sertifikātā, norādot kopējo procentuālo novērtējumu un procentuālo novērtējumu katrai eksāmena daļai. Eksāmena rezultātu procentos veido pareizo atbilžu attiecība punktos pret maksimāli iespējamo punktu skaitu eksāmenā vai tā daļā.

Savukārt svešvalodu eksāmenā papildus procentuālajam novērtējumam tiek norādīts arī atbilstošais Eiropas kopīgajās pamatnostādnēs valodu apguvei (EKP) noteiktais valodas prasmes līmenis: C1 (95-100%), B2 (70-94%), B1 (40-69%). Izglītojamajiem, kuriem svešvalodu eksāmena rezultāts ir zemāks par 40%, vērtējums sertifikātā tiek izteikts tikai procentuālajā novērtējumā. 

Optimālā un vispārīgā līmeņa eksāmeni

Šogad pirmo reizi eksāmenus kārtoja 11. klases skolēni un profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi, kuri apguvuši optimālā mācību satura apguves līmeņa kursus atbilstoši jaunā standarta prasībām. 

Matemātikā eksāmenu kārtoja 4325, latviešu valodas eksāmenu – 3348 un kādā no svešvalodām eksāmenus kārtoja 4441 izglītojamais. Profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi (kopā 857) pirmo reizi kārtoja noslēguma pārbaudījumu matemātikā vispārīgajā mācību satura apguves līmenī.

Visaugstākie rezultāti optimālā līmeņa eksāmenos ir angļu valodas eksāmenā, kur vidējais rezultāts ir 66,1%, otrajā vietā ierindojas franču valodas eksāmens, kur vidējais rezultāts ir 61,7%, latviešu valodā vidējais rezultāts ir 56,7%, vācu valodā vidējais rezultāts ir 53,7%, matemātikas eksāmena vidējais rezultāts ir 40,1%. Savukārt matemātikas vispārīgajā līmeņa eksāmenā vidējais rezultāts ir 30,6%.

Svešvalodās atbilstoši eksāmena programmai un uzdevumu grūtības pakāpei izglītojamajiem, kuri sasniedza 65% slieksni, tika piešķirts atbilstošais Eiropas kopīgajās pamatnostādnēs valodu apguvei noteiktais valodas prasmes līmenis "B2", pārējie līmeņi netika piešķirti.

Vērtējot vidējos sasniegumus eksāmenos VISC secinājis, ka skolēni darbus veikuši līdzvērtīgi kā 12. klases beidzēji jeb rezultāti ir vienlīdzīgi. Sīkākus komentārus VISC varēs sniegt, kad būs precīzāk analizēti rezultāti un iegūta atgriezeniskā saite no pedagogiem.

Pēc divu gadu pārtraukuma eksāmenus kārtoja arī pamatskolu absolventi

Pēc divu gadu pārtraukuma eksāmenus kārtoja arī pamatskolu absolventi. 2020. gadā kovida dēļ valsts pārbaudes darbu nebija, pērn – tikai diagnosticējošie darbi. Tāpēc šī gada rezultātus var salīdzināt ar 2018. un 2019. gadu. 

9. klases eksāmenu rezultāti, salīdzinot ar gadiem pirms pandēmijas, būtiski nav mainījušies. Angļu valodā tie pat ir gandrīz par 4% augstāki, latviešu valodā rezultāts ir teju nemainīgs. Abos eksāmenos pārbauda valodas prasmes, kuras apgūtas pamatskolas laikā.

Nedaudz zemāks vidējais vērtējums ir Latvijas vēsturē, īpaši uzdevumos, kuros skolēniem bija jādemonstrē prasmes vairāku avotu analizē, secinājumu formulēšanā. Matemātikā vērtējums ir nedaudz zemāks, jo tika iekļauti uzdevumi, kuros bija uzmanīgi jāizlasa uzdevumu nosacījumi, kam diemžēl jaunieši vai nu nepievērsa uzmanību, vai neiedziļinājās, norādīja VISC. 

VISC Vispārējās izglītības pārbaudījumu nodaļas vadītājs Špūle norādīja: “Mēs secinājām, paskatoties, kuros uzdevumos ir klupšanas brīži, tad atkal tie ir uzdevumi, kur skolēniem jāizdara savs risinājums. Nav klasiskais, ka “A + A = B”, bet ir pašam jāizdara savs secinājums. Tas ir tas, kā attālinātajās mācībās trūka – skatīties uz vienu uzdevumu no trim pusēm.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti