Krievijas iebrucējiem īpaši nepatīkama situācija ir Hersonas apgabalā, kur, pēc Ukrainas bruņoto spēku sniegtajām ziņām, notiek aktīva virzīšanās uz priekšu. Izskanējuši apgalvojumi, ka Hersonu varētu atbrīvot aptuveni septembrī.
Latest Defence Intelligence update on the situation in Ukraine - 25 July 2022
— Ministry of Defence 🇬🇧 (@DefenceHQ) July 25, 2022
Find out more about the UK government's response: https://t.co/0J6jYm2jFf
🇺🇦 #StandWithUkraine 🇺🇦 pic.twitter.com/zf26RycMYw
Tāpat britu izlūkdienesti secina, ka Krievijai ir arvien lielākas grūtības militārā aprīkojuma ziņā. Netālu no Ukrainas robežas Belgorodas apgabalā esot izveidota bojātās militārās tehnikas apkopes un labošanas rūpnīca un tajā vien esot nogādāts ap 300 tehnikas vienību. Tie ir gan tanki, gan bruņmašīnas, gan atbalsta tehnika. Šādi izaicinājumi tikai pastiprinot grūtības arī ar personāla nodrošināšanu.
Ukrainai ļoti svarīga nedēļa
Ukrainai šī būs ļoti nozīmīga nedēļa, jo ceturtdien valstī tiks atzīmēta Ukrainas valstiskuma diena. Kā savā ikvakara uzrunā paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, šie svētki ir jāatzīmē par spīti karadarbībai, jo pašlaik galvenais visu Ukrainas iedzīvotāju uzdevums ir saglabāt vienotību un kopīgi cīnīties par uzvaru. Tieši tā tiks sasniegti tie mērķi, kurus neizdevās sasniegt iepriekšējām paaudzēm.
Pēc Zelenska vārdiem, uzbrukt Ukrainai varēja tikai kāds, kurš absolūti nepārzina Ukrainas vēsturi, jo ukraiņi savu neatkarību neatdos un ir to pierādījuši arī iepriekš.
Krievija joprojām turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas. Šoreiz triecieni skāruši Dnipro, Mikolajivu, arī Harkivas apgabalu. Kā vēsta Harkivas apgabala administrācijas deputāts un nacionālās gvardes kareivis Oleksandrs Dorošenko, šoreiz uzbrukumi vērsti pret Čuhujivas pilsētu.
"Ienaidnieks šodien veica triecienus nevis pa Harkivu, bet pa Čuhujivu. Tā ir pilsētiņa, kas atrodas kilometrus 20 no Harkivas. No Belgorodas apgabala Krievijā tika izšautas 10 līdz 15 raķetes, kas trāpījušas sociālās infrastruktūras objektiem, piemēram, skolai un citiem. Nakts laikā no mīnmetējiem vismaz piecas vai sešas reizes tika apšaudītas arī mūsu pozīcijas."
Uzbrukumā gandrīz pilnībā nopostīts arī vietējais kultūras nams, kura pagrabā uzbrukuma brīdī slēpās cilvēki.
Nebūs iespējams sākt apkures sezonu
Tuvojoties rudenim, ar visai neiepriecinošu brīdinājumu nācis klajā Slovjanskas militārās administrācijas vadītājs Vadims Ļahs. Pēc viņa vārdiem, kara dēļ šogad Slovjanskā nebūs iespējams uzsākt apkures sezonu. Ļahs uzsver, ka ar elektrību apkurināt savas dzīvesvietas varēs, taču jautājums ir par kanalizāciju. Tā kā arvien turpinās Krievijas spēku mēģinājumi ieņemt pilsētu, Ļahs rosinājis iedzīvotājus izmantot iespēju evakuēties, kamēr tāda ir. Pašlaik Slovjanskā turpinot dzīvot aptuveni 22 000 cilvēku, no kuriem 3000 līdz 4000 ir bērni.
Uz laiku okupēto teritoriju reintegrācijas ministre Irina Vereščuka paziņojusi, ka savas dzīvesvietas līdz šim ir zaudējuši aptuveni 800 000 ukraiņu.
Viņa norādījusi, ka kopā ar Rietumu partneriem tiek celtas pirmās moduļu māju pilsētiņas, taču ar pašreizējo palīdzību, protams, ir par maz. Arī Vereščuka atzīst, ka šī apkures sezona būs ļoti smaga, jo cilvēki turpinās pārvietoties valsts iekšienē.
Varas iestādes gan darot visu iespējamo, lai nosiltinātu mājas, atjaunotu ēkas un boilerus un lai pārvietotajām personām būtu, kur dzīvot. Pēc Vereščukas vārdiem, ir ļoti iespējams, ka uz Ukrainas rietumu reģioniem no austrumiem pārvietosies aptuveni vēl pusmiljons cilvēku.
Šausmu un patvaļas reģions
Tikmēr starptautiskā cilvēktiesību organizācija "Human Rights Watch" ir publicējusi ziņojumu par Krievijas spēku pastrādātajiem noziegumiem – tās ir spīdzināšanas, necilvēcīga attieksme pret vietējiem iedzīvotājiem, nepamatota viņu aizturēšana un ieslodzīšana.
Kā norādījusi "Human Rights Watch" vecākā pētniece Jūlija Gorbunova, Krievija okupētās Ukrainas dienvidu daļas ir pārvērtusi par šausmu un patvaļas rajonu, kur ir novērojami skaidri kara noziegumi.
Kā ziņo aģentūra "Unian", okupētajā Mariupoles ostā Krievijas spēki ir atjaunojuši elektropiegādi un pilsētā ir manītas pirmās kravas automašīnas ar graudiem. Tiek ziņots, ka ostā gatavojas graudu transportēšanai.
Mariupoles mēra vietnieks Petrs Andrjuščenko notiekošo saucis par Krievijas marodierisma atjaunošanos pa jūras ceļu, jo pārvadāti, protams, tiek ukraiņu graudi. Pēc tam, kad Krievijas spēki nedēļas nogalē apšaudīja Odesas ostu, ir radusies virkne jautājumu par to, vai Krievija pildīs savus solījumus un ļaus Ukrainai graudu netraucētu pārvadāšanu.
Šajā situācijā ASV jau rosinājušas domāt par "plānu B", jo nedrīkst uzticēties Krievijas vadonim Vladimiram Putinam. Šis plāns paredzot graudu transportēšanu ar automašīnām, pa dzelzceļu un pa upēm, izmantojot baržas.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
