Ļoti labi, ka valdība beidzot pieņēmusi Sabiedrības veselības pamatnostādnes turpmākajiem septiņiem gadiem (2021.–2027. gadam), jo tieši tajās sirds asinsvadu jeb kardiovaskulārās slimības (KVS) minētas kā prioritāte. KVS ir viena no nozīmīgākajām sabiedrības veselības problēmām pasaulē, arī Latvijā. Eiropā katru gadu tiek reģistrēti gandrīz 11 miljoni sirds asinsvadu slimību gadījumu, bet kopumā to varētu būt gandrīz 49 miljoni. Diemžēl arī mirstības cēlonis visbiežāk ir saistīts ar tām.
Neuzkāpt divreiz uz viena grābekļa
Vēlētos ieskicēt ainu, kāda KVS profilakses un ārstēšanas ziņā paveras ārpus galvaspilsētas, šajā gadījumā – Liepājā un tās apkārtnē. Jo tālāk no Rīgas, jo vairāk atklājas dažādas problēmas. Un īpaši tas attiecas uz lauku reģioniem.
Lai cīnītos ar šo aizvien biežāk sastopamo slimību cēloņiem, mums, ārstiem, vajag “papildspēkus”. Proti, mums jāpanāk gan pašu pacientu lielāku izpratni un atbildību par savu veselību, gan plašāku pieeju mūsdienīgiem izmeklējumiem, ārstēšanai un medikamentiem.
Pašlaik priecājamies par vasaru, bet publiskajā vidē atklātie statistikas dati jau signalizē par vīrusu aktivizēšanos. Cik augsta būs saslimstība, lielā mērā būs atkarīgs no mums pašiem, ne tik daudz no valdības vai citiem lēmumiem “no augšas”. Iepriekšējie gadi, kas aizvadīti kovida zīmē, atstājuši pamatīgas sekas uz KVS izplatību Latvijā, kā arī mirstību no tām.
Tāpēc, kamēr mums šobrīd ir brīvas ikdienas gaitas (un, cerams, būtiski ierobežojumi tās vairs neskars), vēlos vērst uzmanību uz vairākām lietām, kas būtu jāņem vērā, mācoties no iepriekš pieļautajām kļūdām. Atskatoties uz aizvadītajiem gadiem vienā no lielākajām Latvijas reģionālajām ārstniecības iestādēm – Liepājas slimnīcā, varu teikt, ka saslimstībai un mirstībai no KVS ir vairāki iemesli, kuru skaitā daudzos gadījumos ir visai zemā pašu pacientu atbildība par savu veselību.
Tomēr dzīvildzes paaugstināšanu nevar atstāt tikai uz pacientu pleciem, jo priekšlaicīga mirstība ir ļoti augsta, un Latvija šajā ziņā Eiropas valstu vidū diemžēl ieņem līderpozīcijas. KVS ir viens no galvenajiem iemesliem, kas šo mirstību izraisa. Lai to mazinātu, būtu nepieciešams uzlabot veselības sistēmas darbību un atvieglot pacientu piekļuvi ārstiem. Rīgā un lielākajās pilsētās situācija ir normāla, bet provincē ir ļoti daudz problēmu. Viena no tām ir speciālistu trūkums, otra – lielie attālumi un pārvietošanās ierobežojumi. Ir jādomā, kā laikus “atvest” pacientus pie ārstiem. Tāpēc var teikt, ka cīņa ar KVS ir gan mediķu, gan visas sabiedrības uzdevums.
Saslimšanas riski – kā pareizi atpazīt holesterīna rādītājus
Mēs savā praksē arvien vairāk pārliecināmies, ka sirds asinsvadu slimību pieaugošā izplatība iet rokrokā ar paaugstinātiem holesterīna rādītājiem. Tas ir viens no centrālajiem riska faktoriem. Optimāls holesterīna līmenis, ja ievēro ārsta norādījumus, saslimšanas risku var samazināt pat uz pusi. Protams, arī veselīgam dzīvesveidam un smēķēšanas atmešanai ir svarīga nozīme šo rādītāju uzlabošanā. Šīs patiesības ir sen zināmas, taču ne visi tās ņem vērā. ES tiek pielietota augsta riska skala, kas vērtē pacienta iespējas saslimt ar KVS atkarībā no dzimuma, vecuma, asinsspiediena, kopējā holesterīna līmeņa un smēķēšanas faktora. Tādējādi pacienti tiek sadalīti, piemēram, augsta vai zema riska grupās.
Redzot, kurā no tām pacients atrodas, varam spriest, kas konkrētajā gadījumā jādara vispirms. Piemēram, var lietot statīnus, kas samazina holesterīna līmeni, sekojot, lai attiecīgās riska grupas pacientam tas atbilstu zinātniski pierādītai normai. Tas ir svarīgi, lai neatkārtotos dažādi kardiovaskulārie traucējumi vai smagāki bojājumi, piemēram, infarkts. Taču, kā noteikts arī ES vadlīnijās, pieejai katrā situācijā jābūt individuālai, jo pastāv dažādi faktori, kuri var ietekmēt holesterīna rādītājus. Pacientiem, kuriem ir tikai riska faktori bez pašas saslimšanas, uzrādās pavisam citi skaitļi. Tas ir ģimenes ārsta uzdevums – atšķirt tos un pielāgot pareizu ārstēšanu. Piemēram, sievietei 40 gadu vecumā ar nelielu apaļīgumu un normālu asinsspiedienu, kurai nav bijušas KVS saslimšanas, un tikpat vecam vīrietim, kuram jau ir bijis infarkts un kurš regulāri smēķē, pie vienāda holesterīna līmeņa būs pilnīgi dažādas ārstēšanas pieejas.
Vismaz divreiz gadā apmeklēt ģimenes ārstu un veikt pārbaudes
Ko var darīt katrs pacients? Reizi ceturksnī vai vismaz divreiz gadā doties pie sava ģimenes ārsta. Pēc tam, kad pacients to izdarījis, kā arī veicis obligātās pārbaudes, viņš var sekot līdzi savai veselībai. Manu pacientu skaitā ir diezgan daudz tādu, kuri, regulāri un pareizi lietojot medikamentus, ļoti labi kontrolē, piemēram, sirds mazspēju. Tāpat daudz var panākt ar diētu. Minēto holesterīna problēmu ietekmē arī pārtikas izvēle – pārāk maz ēdam pašu zemē izaudzēto un mājās pagatavoto, līdz ar to uzņemam daudz lieko taukvielu. Nepietiekami kustoties, mazāk patērējam enerģiju, taču ar pārtiku to uzņemam vairāk nekā tas ir nepieciešams.
Katrs cilvēks pats ir galvenais savas veselības veidotājs. Un te nav nekādas saistības ar ierobežojumiem, drīzāk – ar ieradumiem. Ļoti bieži ārstiem nākas vēl un vēlreiz atkārtot visiem labi zināmas lietas, un tomēr ar šiem pastāvīgajiem atgādinājumiem tik un tā nepietiek. Kā rāda mana pieredze, liela daļa pacientu diemžēl nerūpējas par sevi. Nereti gadās, ka dakteris izrakstījis medikamentus, bet ne visi ievēro ārsta rekomendācijas un šīs zāles arī lieto. Te gan jāpiebilst, ka iemesls var būt meklējams naudas trūkumā – ne katrs var atļauties zāles nopirkt, jo sevišķi tagad, kad dzīve kļuvusi dārga. Īpaši tas attiecas uz maznodrošinātajiem. Tādēļ valstij jāsniedz lielāka palīdzība, un, protams, pacientiem ir jāstrādā pašiem ar sevi.
Ir vairākas lietas, kas pacientu aprūpē būtu uzlabojamas. Piemēram, vajadzīga pietiekami laba agrīnā diagnostika, nepieciešams nodrošināt visu pacientu piekļuvi ārstam speciālistam, šajā gadījumā – kardiologam. Jābūt arī efektīvai ārstēšanai, pieejai modernām zālēm, ja runājam par preparātiem holesterīna līmeņa mazināšanai. Pacienti ir dažādi – daļa seko līdzi savam holesterīna līmenim, citi to nedara. Tāpat arī ar medikamentiem – līdz šim izmantotie statīni ir jālieto katru dienu, bet ne visi to rūpīgi dara (ja vispār lieto). Tomēr tagad pieejamie jaunās paaudzes pretholesterīna preparāti ir jālieto tikai divas reizes gadā. Tas ir liels sasniegums medicīnas lauciņā, jo šīs zāles palīdz uzturēt pietiekami zemu holesterīna līmeni asinīs. Šo medikamentu pieejamība būtu liels ieguvums pacientiem, kuriem statīni nelīdz, kā arī tiem, kuri negrib katru dienu lietot zāles vai arī mēdz aizmirst tās iedzert.
Arī pacientiem pašiem jārūpējas par savu veselību – jāseko līdzi svara izmaiņām, regulāri jākontrolē asinsspiediens. Šim nolūkam pareizāk būtu iegādāties tādu ierīci, ko var lietot visi ģimenes locekļi. Piemēram, jauniešu iecienītie viedpulksteņi vai citi ar papildu funkcijām aprīkoti aparāti ļauj noteikt arī pulsa ātrumu un citus parametrus. Jāņem vērā, ka straujas svara izmaiņas parasti liecina par slimību.
Asinsspiediens ir jāmēra uz augšdelma, kad pacients ir pilnībā atpūties. Tas jāizdara trīs reizes, optimāla asinsspiediena augšējais rādītājs būs 120–130, bet apakšējais – 80. Pulsa ātrums veselam cilvēkam būs 60–80 sitieni minūtē. Jebkādas būtiskas nobīdes var liecināt par KVS saasināšanos, bet, laikus veicot izmeklējumus un lietojot ārsta nozīmētos medikamentus, ar slimību var kvalitatīvi sadzīvot.
Attālāko lauku novadu iedzīvotāji nereti nonāk bāreņa lomā
Viena no Latvijai raksturīgajām specifiskajām problēmām, ir pacienti ārpus lielajām pilsētām. Tas attiecas uz visiem reģioniem, jo laukos un mazpilsētās mītošajiem ļaudīm nokļūt pie ārsta bieži vien ir sarežģīti. To nosaka gan lielie attālumi, gan iedzīvotāju ierobežotā mobilitāte, gan Rīgas speciālistu trūkums tālākajos novados. Ne jau katrai ģimenei ir automašīna, un ne visur regulāru satiksmi nodrošina sabiedriskais transports. Tāpēc nepieciešams apzināt šīs problēmas apmēru un meklēt piemērotus risinājumus.
Pacientiem, kuru dzīvesvieta ir Liepāja, iespēja saņemt ārstniecības pakalpojumus ir labi nodrošināta – viņiem regulāri tiek veikti nepieciešamie izmeklējumi, ņemtas analīzes, piemēram, pārbaudīti kakla, kāju, sirds asinsvadi. Taču cilvēki, kas dzīvo ārpus pilsētas, bieži vien pie kardiologa atnāk tikai tad, kad sirds slimības jau ir stipri ielaistas. Gadās pat astoņdesmitgadnieki, kuri Liepājas slimnīcā vizītē pie kardiologa iepriekš vispār nav bijuši un veic pirmreizējas pārbaudes.
Ir ļoti liela starpība, vai pacients dzīvo pilsētā vai laukos. Valsts jau ir noteikusi, ka pacientam pienākas bezmaksas izmeklējumi. Tāpēc, ierodoties novada centrā, ir jāieplāno arī ārsta apmeklējums, tieši tāpat kā gājiens uz banku, veikaliem, tirgu vai aptieku. Es gribētu teikt, ka pacientam ir jāizrāda krietni lielāka interese par savu veselību. Turklāt vairākus izmeklējumus, piemēram, asins analīzes, var veikt arī pie sava ģimenes ārsta, nemaz nebraucot uz Liepāju.
Tiesa, ne katrā mazpilsētā ir pieejami visi nepieciešamie speciālisti, tāpat ne vienmēr cilvēks attiecīgajā laikā var ierasties pie daktera, jo sabiedriskais transports kursē ļoti neizdevīgi vai nekursē vispār. Rezultātā lauku iedzīvotājs nolemj labāk nebraukt, nekā ziedot braucienam visu dienu, kurā viņš var paveikt daudz citu darbu. Šī problēma būtu risināma kompleksi.
Liepājas slimnīcā cenšamies organizēt pakalpojumu sniegšanu tā, lai nebūtu rindu. Piemēram, lai veiktu elektrokardiogrammu, vienkārši ir jārezervē laiks. Dažkārt pacienti mēdz izteikt neapmierinātību, ka nevar tikt uz tādu vai citādu izmeklējumu, taču tas neattiecas uz Liepājas reģionālo slimnīcu. Ja cilvēks ir piezvanījis un pieteicies uz konkrēto izmeklējumu, viņš to noteikti saņems visdrīzākajā laikā.
Teju uz katra soļa pa kādam ar lieko svaru
Liepāju mēdz dēvēt par vēju pilsētu vai pilsētu pie jūras. Mēs, liepājnieki, baudot vasaras vidu un pludmales sezonu, varam pavērot, kā pēdējo gadu laikā mainījušies peldvietu apmeklētāji. Šajā vasarā pludmalē īpaši uzkrītoši ir cilvēki ar liekajiem kilogramiem. Arī tas norāda uz risku sirds veselībai. Līdz šim esam lepojušies, ka liepājnieki nav tie apaļīgākie Latvijā. Taču nu situācija kļuvusi citāda, īpaši vīriešiem. Uzaudzēt tauku kārtu uz vēdera ir daudz vieglāk, nekā pēc tam atgūt normālu ķermeņa formu. Gan vīrieša sirds, gan visa organisma veselībai kopumā ir ļoti svarīgi, lai nebūtu palielināts vidukļa apkārtmērs. Bieži vien jau 50 un 60 gados vīrietim ir tik slikts veselības stāvoklis, ka viņš kļūst darbnespējīgs.
Savā praksē esmu novērojusi, ka KVS simptomus bieži vien pavairo vientulība un pamestība. Ir seniori, kuri dzīvo vieni paši, jo bērni izklīduši pa visu plašo pasauli. Šiem vecajiem ļaudīm ir zema motivācija būt veseliem, tāpēc slimības norit smagāk. Latvijā cilvēki paaudžu paaudzēs ir dzīvojuši ģimenēs, un pie šīs tradīcijas iespēju robežās vajadzētu atgriezties. Ja nav neviena, kas atgādina par bālu vai slimīgu izskatu, cilvēks pamazām “nolaižas”. Ja pacients pie ārsta ir saņēmis recepti, tad “tik tālu ir labi”. Taču tālāk valda zināms haoss tajā, ko saucam par veselības aprūpi, – neviens nekontrolē, vai un kad pacients iedzer zāles, vai viņš vairākas reizes dienā saņem siltu ēdienu, kāda ir viņa pašsajūta. Mēs automātiski pieņemam – ja pacientam ir trīs dzīvi bērni, tad jau ar viņu viss ir kārtībā, un tas nekas, ka viņš šos bērnus nav redzējis vairākus gadus. Pieaugot dzīvildzei, šī problēma kļūst arvien aktuālāka. Tā, protams, nav kardiologa tiešās kompetences lokā, taču ar to saskaramies katru dienu. Cilvēki vēlas dzīvot arvien ilgāk, taču jautājums, kā nodrošināt, lai šī dzīve būtu kvalitatīva, pagaidām vēl ir tālu no atrisinājuma.
Ļoti gribas rast pārliecību, ka būsim kaut ko iemācījušies no iepriekš pieļautajām kļūdām un ar atbildības sajūtu izturēsimies pret savu veselību, kas ietver gan regulārus un savlaicīgus ārsta apmeklējumus, gan atbildīgu medikamentu lietošanu, ja tas nepieciešams. Tāpat jācer, ka, iedzīvotāju dzīvildzei kopumā palielinoties, arī valsts arvien veiksmīgāk risinās tos jautājumus, kuri ļauj cilvēkam nodrošināt cieņpilnu dzīvi un kvalitatīvi sagaidīt vecumdienas.
Autore ir Liepājas reģionālās slimnīcas kardioloģe
Pagaidām nav neviena komentāra