Ukraina un Krievija viena otru apsūdzējušas par Zaporižjas AES apšaudi, radot bažas par kodolkatastrofu. 

Pašā Zaporižjas pilsētā cilvēki nu ir atgriezušies, taču AES teritorijā un tās pievārtē, kas atrodas aptuveni 50 kilometru attālumā no Zaporižjas – Energodaras pilsētā, situācija allaž bijusi saspringta. Taču pēdējās dienās situācija AES tuvumā bijusi īpaši saspringta, turpinoties apšaudēm stacijas teritorijā. 

Zaporižjas AES ir Krievijas okupēta kopš marta. Ukraina apsūdzējusi Krieviju, ka tā pati apšauda staciju, lai radītu provokācijas, bīstamas situācijas un tādējādi šantažētu Ukrainu. Tāpat Krievija apsūdzēta, ka stacijas teritorijā tā glabā savu munīciju.

Savukārt Krievijas puse apsūdzējusi Ukrainu par AES apšaudīšanu. Ukraina aicina AES apkaimē izveidot demilitarizēto zonu. 

Tikmēr Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras direktors ANO Drošības padomes sēdē aicinājis atļaut starptautiskajiem ekspertiem ierasties Krievijas karaspēka kontrolētajā Zaporižjas AES, kā arī pauda gatavību personīgi vadīt ekspertu delegāciju.

Ņemot vērā saspringto situāciju ar AES, Zaporižjas apgabala Militārās administrācijas vadītājs Oleksandrs Staruhs ir aicinājis Energodaras pilsētā dzīvojošos evakuēties.

Evakuācijas notikušas jau vairākus mēnešus saistībā ar Krievijas okupāciju, taču tagad visi AES apkārtnē dzīvojošie aicināti pamest pilsētu. 

Krievijas spēki Energodaras pilsētu izmanto arī, lai apšaudītu citas Ukrainas pilsētas. Piemēram, Nikopoli, kas atrodas otrpus Dņepras upei. Pēdējās divās, trīs dienās saņemtas ziņas par daudz apšaudēm, arī no daudzstobru reaktīvo zalvju sistēmām pret Nikopoles pilsētu. 

Tikmēr Zaporižjas apgabalā aptuveni pusi teritorijas okupējusi Krievija. Frontes līnija šajā apgabalā būtiski nav mainījusies. Zaporižjas apgabalā atrodas arī Krievijas okupētā Melitopoles pilsēta, kuras apkārtnē daudz ziņots par ukraiņu partizānu aktivitātēm. Melitopoles mērs Ivans Fjodorovs, kurš jau vairākus mēnešus atrodas Ukrainas spēku kontrolētajās teritorijās, trešdien paziņoja, ka esot uzsprāgusi “ienaidnieka komandatūra”, proti, kāds Krievijas komandieru centrs Melitopolē. 

KONTEKSTS: 

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks pastrādāja masveida kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.

Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem  arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.