Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels pirmdien norādīja, ka priekšlikums par lielas apmācības operācijas uzsākšanu Ukrainas spēkiem tai tuvējās valstīs tiks apspriests nākamnedēļ divu dienu Eiropas Savienības aizsardzības ministru sanāksmē, kas pirmdien, 29. augustā, sāksies Prāgā.

Preses konferencē Santanderā Spānijas ziemeļos viņš pauda cerību, ka šāda misija tiks apstiprināta: „Šķiet saprātīgi, ka karš, kas ir ilgstošs un, šķiet, turpināsies, prasa pūles ne tikai aprīkojuma piegādē, bet arī apmācības un palīdzības sniegšanā armijas organizēšanai. Un tas ir tas, kas tiek apspriests starp dalībvalstīm un tiks apspriests politiski nākamnedēļ, pirmdien, Prāgā, Aizsardzības ministru padomē. Un es ceru, ka tas tiks apstiprināts.”

Bijušais Spānijas ārlietu ministrs Borels sacīja, ka par militārās apmācības operācijas detaļām būs jāvienojas visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, piebilstot, ka vairākas valstis jau nodrošina Ukrainas spēku militārās apmācības saskaņā ar divpusējiem līgumiem.

Piemēram, Lielbritānija kopš jūlija ir piedāvājusi apmācību Ukrainas karavīriem vietās visā valstī. Programmas mērķis ir apmācīt līdz 10 000 ukraiņu karavīru Lielbritānijā ieroču lietošanā, pirmās palīdzības sniegšanā un patrulēšanas taktikā.

Borels atgādināja, ka Eiropas Savienība regulāri izvieto apmācības misijas ar armijām, ar kurām bloks sadarbojas. Tas vēl nesen tika darīts Mali, tagad misija uzsākta Mozambikā, un misijas īstenotas arī citās valstīs.

Turpinoties karadarbībai, tiek vēstīts, ka Ukrainas spēki devuši kārtējo triecienu Antonivkas tiltam Hersonas pievārtē. Par to ziņoja gan Krievijas, gan Ukrainas puse. Kā izteikusies Ukrainas armijas pārstāve, Antonivkas tilts ir viens no transporta ceļiem, ko krievi cenšas atdzīvināt, savukārt ukraiņi to kontrolē un atgādina par savu attālo klātbūtni.

Ukrainas trieciens ar “HIMARS” raķešu sistēmu raidīts laikā, kad pa tiltu pārvietojusies Krievijas automašīnu kolonna, kas vedusi munīciju. Nodarīto bojājumu dēļ tilts atkal vairs nav izmantojams.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks pastrādāja masveida kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.

Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.