Konferencē, kas organizēta, lai godinātu armijas veterānus un kritušo tuviniekus, Zalužnijs uzsvēra, ka karavīru bērniem nepieciešama aizsardzība.

"Viņi patiesi nesaprot, kas notiek, un viņiem noteikti nepieciešama aizsardzība (..), jo to tēvi ir devušies uz fronti un, iespējams, ir starp tiem gandrīz 9000 varoņu, kas krituši," norādīja ģenerālis.

Detalizētākus paskaidrojumus Zalužnijs nesniedza,

neatklājot to, vai šis skaitlis ietver visus kritušos, piemēram, robežsargus, vai arī attiecas vienīgi uz armijas vienību zaudējumiem.

Prezidents Volodimirs Zelenskis ir norādījis, ka Ukrainas aizsardzībā armijas un citu bruņoto dienestu sastāvā ir iesaistīts aptuveni miljons vīru.

Iepriekš aplēses izteiktas aprīlī, kad Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka nogalināti līdz 3000 Ukrainas karavīru un 10 000 ievainoti. Bet jūnija vidū Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks bija paudis, ka kopš iebrukuma sākuma Ukraina ir zaudējusi apmēram 10 tūkstošus karavīru.

Pēc Ukrainas armijas ģenerālštāba datiem, Krievija kopš sava atkārtotā iebrukuma sākuma 24. februārī Ukrainā zaudējusi 45 400 karavīru. Taču Krievija par saviem zaudējumiem neziņo.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks pastrādāja masveida kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.

Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.