Kamēr Latvijas valsts budžets nevar atļauties bezmaksas augstāko izglītību, Izglītības ministrija piedāvā ieviest studentu līdzmaksājumu. Soda nauda studētgribētājiem vai veids, kā padarīt augstāko izglītību pieejamāku?
Kad pirms 11 gadiem Elīna Miteniece devās uz Nīderlandi, lai Māstrihtas Universitātē studētu Eiropas sabiedrības veselības zinātni, viņa zināja, ka viņai, tāpat kā citiem studentiem, par studijām būs jāmaksā. Tomēr viņa to neuztvēra kā smagu slogu. Māstrihtas Universitātē pabeigusi ne tikai bakalaura, bet arī maģistrantūras, doktorantūras studijas un kļuvusi par asociēto profesori, viņa cildina Nīderlandes augstāko izglītību kā pieejamu un sociāli taisnīgu. Jo šajā valstī pilnīgi visi jaunieši, kas kvalificējušies studijām universitātē, neatkarīgi no izvēlētās studiju programmas maksā vienādu līdzmaksājuma summu. Šobrīd ES pilsoņiem tā ir 2209 eiro gadā, kas ir maza daļa no studiju izmaksām vienam studentam — tās svārstās no 9000 līdz 40 000 eiro. «Latvijā par studijām maksā ļoti atšķirīgu mācību maksu. Piemēram, zobārstniecības studijas izmaksā daudz vairāk nekā filoloģijas studijas. Varbūt kādam jaunietim ir interese studēt medicīnu, bet, ja netiek budžeta studiju programmā, viņš no šīs domas atsakās. Taču, ja visiem jauniešiem ir vienāds līdzfinansējuma maksājums, šādu problēmu nav,» stāsta Elīna. Viņa jau sen domājusi, ka šādu finansēšanas modeli vajadzētu arī Latvijā.
Tagad tāda iespēja ir radusies. Izglītības un zinātnes ministrija ir izsūtījusi augstskolām konceptuālā ziņojuma projektu, kurā piedāvāts atteikties no budžeta un maksas studiju vietām. Ja valdība piedāvājumu apstiprinās, jau no 2023./2024. akadēmiskā gada tiks pakāpeniski ieviests studentu līdzmaksājums. Tā kā šāds līdzmaksājums citviet pasaulē tiek aprēķināts, ņemot vērā iekšzemes kopproduktu (IKP) uz vienu iedzīvotāju, pēc ministrijas aprēķiniem, Latvijā tas varētu būt no 600 līdz 1000 eiro gadā. Vienlaikus ministrija apņemas būtiski kāpināt arī valsts finansējumu studiju programmām. Lai gan šāds modelis beidzot ļautu augstskolām izbēgt no mūžīgās knapināšanās, Ir aptaujātajiem lielāko augstskolu vadītājiem ir būtiski iebildumi pret ministrijas piedāvājumu. Kas rada bažas?
Visi maksā vienādi
«Esošais modelis ir sevi izsmēlis,» Ir saka Diāna Laipniece no ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta. Pašreizējais augstākās izglītības finansēšanas modelis tika ieviests 90. gados. Tajā ik gadu ap 100 miljoniem eiro tiek atvēlēti valsts finansētajām studiju vietām, bet tikai ap sešiem miljoniem — augstākās izglītības kvalitātei. Tas novedis pie tā, ka augstskolas pirmām kārtām cenšas aizpildīt visas budžeta vietas, bet tām nav pietiekami daudz iespēju celt augstākās izglītības kvalitāti. «Daži augstskolu pārstāvji ir atzinuši — ņemam jebkuru siltu ķermeni, kas ienāk pa durvīm,» atstāsta Laipniece. Pēc ministrijas datiem, 2021. gadā vēl 71,6 miljonus eiro valsts augstskolas ieguvušas no studiju maksas. Ieņēmumi no studiju maksas veido ap 20% no augstskolu ienākumiem.
Valsts nauda nesedz visas studiju izmaksas, tāpēc augstskolas uzņem studentus, kas maksā par augstākās izglītības ieguvi. 59% studē par maksu, 41% — par valsts naudu. Pēc ministrijas sniegtās informācijas, par bakalaura līmeņa studijām jāmaksā vidēji 6800 eiro. Visdārgākās studijas ir veselības aprūpē — bakalaura līmeņa studijas studentiem izmaksā 16 290 eiro, bet vismazāk jāmaksā topošajiem pedagogiem — 5621 eiro.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.