Iespējams, Krievijas ekonomika necieš tik ļoti, kā daudzi cerēja pēc Rietumu ieviestajiem soda pasākumiem. Tomēr analītiķi norāda, ka dažu nozaru tehnoloģiskā atpalicība ir ievērojami palielinājusies un īpaši smagi tas skāris Vladimira Putina armiju
Viens no Krievijas prezidenta Vladimira Putina iecienītākajiem apzīmējumiem ir termins, ko viņš aizņēmies no krievu kolektīvās atmiņas par Otro pasaules karu. Rietumu noteiktās sankcijas viņš dēvē par «ekonomisko blitzkrieg». Tas ir viņa paņēmiens, kā savaldīt sabiedrības cerības. Ja krievi noticēs, ka Kremlis spēj atvairīt jebkuru ekonomiskās iznīcināšanas mēģinājumu, viņi mazāk pukstēs par reālu, bet ne pilnīgu ekonomikas lejupslīdi.
Un tomēr problēmas ir ievērojamas. Pēc paša Kremļa sniegtās informācijas, rūpniecībā jau ir apdraudēti 230 000 darbavietu. Ir samazinājušies nodokļu ieņēmumi: gada sākumā iespaidīgais valsts budžeta pārpalikums vasarā noslīdēja gandrīz līdz nullei.
Vai tas varētu nozīmēt to, ka sankcijas nospiedīs līderus Maskavā uz ceļiem, par spīti gigantiskajai peļņai, ko Krievija joprojām gūst no naftas un gāzes pārdošanas?
Krievijas ekonomikas izvērtējumi pēdējā laikā ir bijuši ļoti atšķirīgi. Pati Krievijas valdība prognozē, ka šogad tās ekonomika saruks tikai par 4,2%, salīdzinot ar pavasarī prognozētajiem -7,8%. Arī Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) ir pārskatījis savas prognozes Krievijai: no aprīlī paredzētajiem -8% līdz -6%. Maskavas Ekonomikas augstskolas Makromonitor dati liecina, ka valsts ekonomika kopš pavasara esot stabilizējusies.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.