Gluži vai mana meita

Skolotāja Ilze Elizabete Romančenko šogad 1. septembrī

Skolotāja Ilze Elizabete Romančenko ir pedagoģe, kas savu darbu dara aizrautīgi un radoši. Vienmēr laipna un sirsnīga. Tomēr tas Ilzi nepasargāja no nežēlīga audzēknes uzbrukuma. Liepājas Reģionālajā slimnīcā skolotājai konstatēja astoņus dziļus naža dūrienus, vairākus griezumus un ribas lūzumu. Notikušais radījis daudz jautājumu — kā tas varēja notikt, kāpēc, ko darīt, lai šādi gadījumi neatkārtotos un skolas vide būtu droša

Pagājušās sestdienas rītā skolotāja, kā ierasts, rosījās savā privātajā mākslas studijā Liepājas klusajā centrā. Divas nodarbības bija novadītas, un viņa vienatnē ar muguru pret durvīm skaloja otas. Pēc brīža pamanīja, ka telpā klusām ieslīdējusi Ļena (vārds mainīts, redakcijai zināms). 17 gadus vecā meitene ir viņas audzēkne pamatdarbavietā — Liepājas Valsts tehnikumā. Pavisam nesen bija interesējusies, vai var apmeklēt nodarbības studijā. Iztaujājusi, vai iespējams darboties individuāli. Ilze skaidrojusi, ka tas nav iespējams — viņa nodarbības vada tikai grupām. 

Kad meitene ienāca, skolotāja nopriecājās par jauno dalībnieci un laipni aicināja iekšā. Ļenas acis šķita savādi satumsušas, taču nekas cits par nelaimi nav liecinājis. Viņa bija mierīga un klusa — kā ierasts tehnikuma nodarbībās. Bet tad pēkšņi no mugurpuses metās skolotājai virsū un dūra, dūra, dūra… Ilze kliedza, cik jaudas, bet Ļena pieliecās pie pašas auss un drūmi čukstēja: «Kuš!» Tad centās aizspiest skolotājas muti ar roku. 

Un tā bija uzbrucējas kļūda. Ilze iekodās viņas rokā no visa spēka — tā, ka pašai sāpēja zobi. Sajutusi sāpes, Ļena tā kā atlaidās, un skolotāja, sakopojusi visus spēkus, metās ārā pa durvīm uz ielas. «Ja manā vietā būtu bijusi kāda no kursa meitenēm, nevis es — pieaugusi sieviete —, viņa jau būtu mirusi,» skumji nosaka skolotāja. Viņa nav augumā liela, tomēr Ļena ir mazāka un smalkāka. 

Uz ielas notiekošo pamanīja kāds vīrietis, kas metās palīgā. Pēc tam iesaistījās vēl viens garāmgājējs. Ilze redzēja zemē nokrītam virtuves nazi ar baltu spalu. Uzbrucēja metās bēgt. Tikai tad cietusī sajuta sāpes un saprata, ka asiņo. Centās aizspiest brūces, atgriezās telpās un instinktīvi nogūlās uz zemes. Policija un neatliekamā medicīniskā palīdzība ieradās ātri. Ilze visiem iesaistītajiem ir pateicīga par sniegto palīdzību. 

Uz skolu — ar gāzes baloniņu

Tehnikumā Ilze māca ar mākslu saistītus priekšmetus topošajiem speciālistiem dažādās jomās. Šā gada septembrī kļuva par grupas audzinātāju 1. kursa meitenēm, kas apgūst tērpu izgatavošanas un stila speciālista profesiju. Sākot jauno mācību gadu, sociālajā tīklā Facebook publicēja bildes ar ierakstu: «Šis Jaunais gads ir iesācies jaudīgi un skaisti! Es esmu bagāta! Jā, bagāta — šīs visas meitenes un vēl dažas, kuras nav kadros, ir manas meitenes, gluži vai manas meitas. Visām esmu audzinātāja.»

Tobrīd viņai vēl nebija ne jausmas, ka vienai no šīm «meitām» ir garīgās veselības traucējumi. Ļenas mamma tikai iepriekš bija pabrīdinājusi, ka audzēknei ir komunikācijas problēmas un grūtības uzstāties publikas priekšā. Skolotāja aicināja mammu visiem pedagogiem izsūtīt vēstuli ar skaidrojumu, kā pret meiteni izturēties nodarbībās un ko no viņas var sagaidīt. Tikai rakstiski viņa atklāja, ka Ļenai ir kods «F21». 

Pēc Starptautiskās Statistiskās slimības un veselības problēmu klasifikācijas, šādi apzīmē šizotipiskus traucējumus. Šādiem cilvēkiem raksturīga ekscentriska uzvedība, domāšana un afekta patoloģija, kas atgādina tādus pašus traucējumus kā šizofrēnijas slimniekiem, dzirdes un redzes halucinācijas, murgiem līdzīgas idejas, kas rodas bez ārējas provokācijas, skaidrots aprakstā. Mamma apgalvojusi — meitene lieto nepieciešamos medikamentus, un pamata satraukumam nav.

Līdz notikušā apstākļu pilnīgai noskaidrošanai Ļena no iespējas mācīties Liepājas Valsts tehnikumā ir atstādināta, informē izglītības iestādes vadītājs Agris Ruperts. Tomēr audzēkņi šobrīd skolā tik un tā nejūtas droši. Pirmdienas rītā daudziem oficiālas informācijas par notikušo vēl nebija, tikai aizdomas par cietušo un vainīgo personu. Lai sajustos drošāk, daļa no kursa meitenēm līdzi ņēma gāzes baloniņus. 

Ilzes audzināmās grupas meitenes par notikušo uzzināja pēc skolotājas ieraksta sociālajā tīklā Instagram. Ar tā starpniecību viņa informēja, ka atrodas slimnīcā un kādu laiku nebūs darbā. Kad audzēknes grupas čatā jautāja, kas noticis, skolotāja atbildēja, ka viņu mēģināja nogalināt ar astoņiem naža dūrieniem, stāsta kādas audzēknes mamma, kas vēlējās palikt anonīma. «Brīdī, kad meita to uzzināja, biju devusies uz koncertu. Viņa ļoti satraucās un lūdza, lai neeju uz sabiedrisko transportu vakarā, bet braucu mājās ar taksi — lai ar mani nekas nenotiktu,» mamma atceras. Mājās viņa ar meitu situāciju pārrunāja un spēja nomierināt. «Man pašai ir psiholoģiskā izglītība. Esmu meitai liels atbalsts.»

Liepājas Valsts tehnikuma vadītājs Agris Ruperts apliecina, ka cietušajai skolotājai, viņas kolēģiem un skolas audzēkņiem tiks sniegta psiholoģiska palīdzība. Skolā gan psihologa nav. Atbalsta personālu veido karjeras konsultants, sociālais pedagogs un medicīnas māsa. «Sajūtas ir ļoti nepatīkamas, bet otrā cilvēkā jau nevar ielīst. Nekad nevar zināt, kurš būs lūzuma punkts,» nosaka izglītības iestādes sociālā pedagoģe Iveta Žaime. 

Dienu pirms notikušā viņa vadīja nodarbību grupai, kurā mācās uzbrucēja. Visas strādāja labi. Izrādās, ka meitenēm bijis liels neattaisnoti kavētu nodarbību skaits. Ļenai pat ļoti liels — 33. Ilze vēl nesen ar viņām par šo tēmu runājusi, taču nevienu konkrēti vārdā nav saukusi un publiski kauninājusi. Ar uzbrucēju viņai nav bijuši nekādi konflikti. «Nogalināt mani viņai lika balsis,» skolotāja zina teikt. 

Lai arī tūlīt pēc uzbrukuma Ļena aizbēga no notikuma vietas, vēlāk viņa pati pieteicās policijā. Zināms, ka patlaban meitene atrodas psihoneiroloģiska rakstura ārstniecības iestādē. 

Valsts policijā (VP) informē, ka ir sākts kriminālprocess par vidēja smaguma miesas bojājuma tīšu nodarīšanu. «Tiek skaidroti visi notikušā apstākļi. Izmeklēšanas interesēs sīkākas detaļas atklāt nevaram,» norāda VP Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Signe Šteinberga. Uzbrucēja patlaban ir aizturēta. 

Ilze izglītības jomā strādā kopš 2008. gada, Liepājas Valsts tehnikumā — gandrīz desmit gadus. Ir pieredze arī darbā Vaiņodes internātpamatskolā, bet līdz šim nekad pret sevi vērstu vardarbību no audzēkņu puses viņa nav piedzīvojusi. Arī aptaujātajās iestādēs par šādiem gadījumiem neviens neatceras dzirdējis. Valsts policijā katru gadu tiek saņemta informācija par 10—20 vardarbības gadījumiem pret pedagogiem, biežāk runa ir par emocionāliem uzbrukumiem. 

Formāli viss pareizi

«Meita man uzdeva jautājumu — kur skatās ārsti, ka viņai tika dota atļauja mācīties,» stāsta Ļenas kursabiedrenes mamma. «Vai tiešām neviens nezināja viņas diagnozi?» 

Liepājas Valsts tehnikuma direktors, pēc notikušā vēlreiz pārbaudot skolā iesniegtos dokumentus, apliecina — informācijas par šizotipiskiem traucējumiem ģimenes ārsta izsniegtajā izziņā nav. Tajā tikai norādīts, ka meitenei ir hroniska saslimšana, to nekonkretizējot, un slēdziens par atļauju apmeklēt izglītības iestādi. Skolā viņa iestājās tikai ar sekmju izrakstu, jo pamatskolas beigšanas eksāmenus nebija kārtojusi. Meitene no tiem bija atbrīvota.

Pirms iestāšanās tehnikumā Ļena mācījās Liepājas 7. vidusskolā. Izglītības iestādes direktors Pāvels Jurs saka: «Šis ir kliedzošs gadījums, kad viss, kas saistās ar personas datu aizsardzību, nostrādāja par sliktu.» Meitenei aptuveni divus gadus bija piemērota mājmācība. Šāds lēmums tika pieņemts drīz pēc tam, kad viņa, līdzīgā veidā kā tagad Ilzei, uzbruka savai mammai. Mamma gan centās notikušo noslēpt. Kad tas nāca gaismā, informāciju saņēma visas atbildīgās institūcijas, tajā skaitā policija un sociālais dienests. 

«Ir vairāki signāli, kas liek aizdomāties, cik efektīvi strādā starpinstitucionālā sadarbība, vai tā ir jēgpilna, vai tikai sakārtota attiecīgajos normatīvajos aktos,» saka Liepājas Izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Niedre-Lathere. Noteikumi paredz, ka skolēnam, kam nozīmēta mājmācība, atkarībā no veselības stāvokļa stundas var notikt divos veidos. Ja bērnam ir smagi kustību traucējumi, pedagogi pēc noteikta grafika dodas pie viņa uz mājām. Ja ne, tad skolēns pēc individuāla plāna dodas uz individuālām nodarbībām izglītības iestādē pie pedagogiem. Procesā jābūt iesaistītam skolas atbalsta personālam, informāciju nepieciešams nodot sociālajam dienestam un citām atbildīgajām institūcijām. Tāpat regulāri veicamas pārbaudes pie ārsta speciālista. «Formāli tas viss bija ļoti labi sakārtots,» spriež Izglītības pārvaldes vadītāja, «pedagogiem pat bija izstrādāts rīcības mehānisms vardarbības gadījumā.» 

Taču tālāk Ļena turpināja mācīties citā izglītības iestādē, kas turklāt ir nevis pašvaldības, bet Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pakļautībā, un informācija par diagnozi «pazuda». «Mēs nemeklējam, kur aiziet mācīties visi mūsu audzēkņi, kas pabeidz devīto klasi. Turklāt nodot šādu informāciju tālāk nozīmētu iet pret datu aizsardzības likumu,» norāda 7. vidusskolas direktors. «Nesaprotu — vai tad, kad stājas tehnikumā, ārsta izziņa nav jāiesniedz? Šis ir gadījums, kad ārsts varēja padot spēcīgu signālu nākamajiem pedagogiem.»

Zinot, ka tas netika izdarīts, Niedre-Lathere vēlas apelēt pie medicīnas personāla ētikas un godaprāta, izvērtējot, kas tiek rakstīts izziņās, atbrīvojot bērnus no eksāmeniem, iestājpārbaudījumiem un dodot tās līdzi tā sauktajā skolēna portfolio. Nav noslēpums, ka daļa ģimenes ārstu šos dokumentus izsniedz, konkrēto bērnu pat neredzot klātienē. 

Latvijas Ārstu biedrība šādas situācijas nevēlējās komentēt, iesakot jautājumu uzdot ģimenes ārstu organizācijām. Publikācijas tapšanas laikā ne Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija, ne Latvijas Ģimenes ārstu asociācija atbildi nesniedza. Savukārt Veselības ministrijā skaidro, ka nebūtu pieņemami medicīniskajās izziņās izglītības iestādēm norādīt personas diagnozi, pat ja tā varētu būt par iemeslu agresijai pret apkārtējiem cilvēkiem. «Tas būtu pretrunā ar cilvēku vienlīdzīgām tiesībām iekļauties sabiedrībā,» pamato ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders.

To pašu norāda arī IZM Komunikācijas nodaļas vecākā konsultante Daina Jāņkalne: «Nekāda informācijas aprite «no skolas uz skolu» par skolēnu veselības stāvokli nenotiek un nav iespējama, jo tas ir pret likumu. Medicīniskās izziņas forma 027/U, ko sagatavo ģimenes ārsts un ko visi reflektanti iesniedz, iestājoties mācību iestādē, nesatur informāciju, kas ļautu jelko teikt par garīgās veselības stāvokli.»

Jauns pienākums vecākiem

Nākamie, kam, pēc izglītības jomā strādājošo domām, būtu jāuzņemas atbildība par skolas informēšanu, ja bērnam konstatēti garīga rakstura traucējumi, ir vecāki. «Personas datu aizsardzības regulas daļu informācijas paredz kā ļoti sensitīvu un neizpaužamu, atstājot informēšanu ģimenes godaprāta ziņā,» norāda Niedre-Lathere. «Tāpēc te rodas jautājums, cik godīgi rīkojusies meitenes ģimene, informējot nākamo izglītības iestādi par potenciālām grūtībām, kam būtu jāpievērš uzmanība bērna izglītības procesā.»

Izglītības likuma 58. pants nosaka, ka vecākiem ir pienākums informēt izglītības iestādes vadītāju par bērna veselības stāvokli un citiem apstākļiem, ja tiem var būt nozīme mācību procesā. Taču nav obligāti ziņot, ja izglītojamajam ir emocionālās veselības traucējumi vai garīga saslimšana, norāda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga. 

Vecāki bieži izvēlas sava bērna veselības problēmas noklusēt vai neatzīt, pat ja pedagogi uz to norāda, stāsta 7. vidusskolas direktors Jurs. Arī Ļenas gadījumā skolotāji mammu aicināja bērnam veikt pārbaudes vēl pirms pirmā uzbrukuma. Viņi bija pamanījuši signālus, ka skolniecei varētu būt garīga rakstura veselības traucējumi. Tomēr audzēknes mamma no diagnozes uzstādīšanas ilgstoši izvairījās. Arī no sarunas ar žurnālu Ir Ļenas mamma atteicās: «Es tagad slimnīcā ar ārstu runāju. Tāda nelaime! Ko tagad — intervijas sniegšu?»

Pēc notikušā LIZDA aicinās Saeimu veikt grozījumus normatīvajos aktos, nosakot vecākiem pienākumu informēt izglītības iestādi par situācijām, kas var apdraudēt apkārtējo veselību un drošību. Tas tiks darīts, izmantojot situāciju, ka «likums šobrīd ir atvērts». Tieši šonedēļ Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrajā lasījumā skatīja grozījumus Izglītības likumā. Tie nosaka pienākumu pedagogu tiesību aizsardzībā iesaistīties arī iestādes dibinātājam un vadītājam, kā arī palielināt audzēkņu un viņu vecāku pienākumu pret izglītības procesā iesaistītajām personām izturēties ar godu un cieņu. 

Šādus grozījumus arodbiedrība aicina pieņemt jau gadiem, Saeimā tos sāka skatīt šajā pavasarī. Process notiek lēni un smagnēji, jo Labklājības ministrija, tās pakļautībā esošās institūcijas un Tiesībsargs izmaiņas neatbalsta. Vanaga cer, ka Liepājas gadījums liks deputātiem ne tikai runāt, bet arī rīkoties un pieņemt izmaiņas normatīvajos aktos, lai skolotāji, pildot savus profesionālos pienākumus, varētu justies aizsargāti pret dažādām vardarbības izpausmēm. Likuma grozījumus otrajā lasījumā Saeimas plenārsēdē plānots skatīt 6. oktobrī, informē viena no to iesniedzējām, deputāte Evija Papule. Lai grozījumi būtu pieņemti, nepieciešams vēl trešais lasījums.