Internacionāle rindas galā • IR.lv

Internacionāle rindas galā

Šampaņas reģiona vīnkope Valerī Frizona. Foto — Zane Eniņa
Zane Eniņa, speciāli Ir

Divu latviešu piedzīvojumi Francijas vīnadārzos

Vasara Francijā bijusi ārkārtīgi sausa un karsta. Lai taupītu ūdeni, bijis aizliegts laistīt mauriņus un piepildīt peldbaseinus; trīs lielākie karstuma viļņi izraisījuši paaugstinātu mirstību. Vīnkopji gan izdzīvos, jo bažas, ka izkaltīs arī vīnogulāji, izrādījušās nepamatotas: šogad vīnogu raža ir apbrīnojami laba, turklāt agra, ķekaru novākšana sākās jau ap 20. augustu. Agrāk vīnogu lasīšana, ko franciski sauc par la vendange, notikusi lielākoties septembrī vai pat oktobrī, kad gaiss bijis jau tik vēss, ka saluši pirksti un gaisā bijusi redzama elpa. To visu pastāsta Šampaņas reģiona vīnkope Valerī Frizona, kuras saimniecība atrodas nelielā ciematiņā Vilsirarsā (Ville-sur-Arce). No dažos hektāros ievāktajām vīnogām Valerī ražo sava zīmola Val Frison bioloģisko šampanieti, bet daļu ražas, tāpat kā vairāki citi vietējie vīnkopji, nodod ciemata kooperatīvā. Arī tur top šampanietis. 

Šā gada ražai pieskārušās latviešu rokas, jo vīnogu novākšanā piedalos arī es, šo rindu autore, un mana vārda un uzvārda māsa Zane Eniņa, kura ir pazīstama ceļotāja un divu ceļojumu grāmatu autore.

Vācējas bez priekšzināšanām

Biju nobriedusi atsaukties uz Valerī aicinājumu piedalīties «vandanžā» jau iepriekš, taču plānus izjauca kovids. Šogad atlikt vairs nevēlējos un nopriecājos, ka man būs ceļabiedre — otra (vai pirmā) Zane Eniņa. Tāpat kā es, arī viņa ir gatava mesties avantūrā ar galvu pa priekšu, par vīnogu lasīšanu nezinot pilnīgi neko. Skaidrs ir vienīgi tas, ka braucienu nav iespējams ieplānot savlaicīgi, jo vīnogu nogatavošanās brīdis precīzi nav paredzams. Taču tad, kad ogās gandrīz iestājusies vajadzīgā cukura un skābuma proporcija, gaidīt vairs nevar! Tad ar steigu jāpērk biļetes un somā jāsapako darba drēbes un apavi — tādi, ko pēc tam nav žēl izmest, piekodina mūsu sezonas darba devēja. 

Par uzturu un pajumti nav jāraizējas, to mums un citiem Valerī vīnogu lasīšanas komandas dalībniekiem nodrošinās saimniece. Esam brīdinātas arī par to, ka darbs ir smags, bet vienkāršs — to varot darīt jebkurš. Braucam! 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu