Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Valmieras teātris ziemu sagaida bez jumta un apkures; aktieri izrāžu laikā spiesti pārvietoties pat pa Valmieras ielām
https://play.tv3.lv/goTo/4654340 Valmieras teātris ziemu sagaida bez jumta un apkures. Līdzīgi kā neveiksmīgajā Jaunā Rīgas teātra pārbūvē, arī šeit par celtniecību atbild valsts akciju sabiedrība “Valsts Nekustamie īpašumi” (VNĪ). Viņu strīds ar būvniekiem apdraud šo un iespējams nākamo Valmieras teātra sezonu. Aktieri un teātra vadība pieļauj, ka ziemā teātris būs jāslēdz. Pagaidām viņi turpina iestudēt un spēlēt teātri pusnojauktā ēkā bez siltā ūdens un tualetēm.
Pagājušā gada oktobrī sākās Valmieras drāmas teātra rekonstrukcija. Darbus pasūtīja ēkas īpašnieks valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”. Viņi par būvnieku izraudzījās pilnsabiedrību “SBSC”, kas ir Skonto grupas uzņēmums. Sākumā plānotās projekta izmaksas bija 9,7 miljoni eiro. Eiropas rekonstrukcijas un attīstības fonda finansējums – 4,5 miljoni.
Pašlaik puse no teātra nojaukta, daļa ēkas ir bez jumta un vairākām sienām. Apkure nedarbojas, jo demontēts siltumtīkls. Bet teātris joprojām turpina spēlēt. Vienīgajā Apaļajā zālē, kur līkumojot starp būvmateriāliem un noputējušām sienām, var ienākt arī skatītāji, režisors Elmārs Seņkovs gatavo 100. jubilejas sezonai veltīto izrādi “Nelabie. Pēc Dostojevska”.
Teātrī ūdensvads ar silto ūdeni ir tikai vienā grimmētavā. Tualete uz visiem ir viena – teātra automašīnu stāvlaukumā. Otrpus ēkai – konteineris ar labierīcībām skatītājiem. Režisori un aktieri stāsta, ka mēģina piemēroties grūtajiem darba apstākļiem. Bet, tuvojoties ziemai, to izdarīt paliks aizvien grūtāk.
“Protams, ir problēmas, ja aktieri ir sasvīduša pēc izrādēm, vai arī mūsu izrādes gadījumā tās ir mākslīgās asinis un, protams, duša. Mēs jau paši savā starpā smejamies, ka jāiet uz mājām asiņainam. Un tad Valmieras policija mūs varētu diezgan ātri savākt. Aktierim skatuvei ir divas ieejas un sanāk, ka viņi, izejot ārā, lai viņi varētu tikt uz otru pusi, viņiem jāskrien caur āru. Pa ielu. Bet tad, kad būs putenis vai mīnusi un viņa kostīmā… Mēs mēģinām, protams, domāt, kā to atrisināt, lai tas nebūtu jādara. Viņi arī spēlē plānā pidžamā vai apakšveļā.”
Valmieras drāmas teātra aktieris Aksels Aizkalns “Nekā personīga” demonstrē kā aktieri var no vienas skatuves uziešanas pozīcijas nokļūt skatuvei pretējā pusē. Lai to izdarītu, aktieriem ir jāiet vairāk kā divas minūtes caur visām teātra telpām, pagalmu, stāvlaukumu, jāšķērso divas reizes iela Valmieras centrā un jāienāk teātrī caur pagaidu skatītāju ieeju.
Tagad teātrī valda satraukums, ka “Valsts nekustamie īpašumi” varētu nevienoties ar būvniekiem, līgums būs jālauž, jāsludina jauns iepirkums, un viņi piedzīvos to pašu, ko kolēģi Jaunajā Rīgas teātrī. Arī tur “Valsts nekustamie īpašumi” bija noslēguši līgumu ar būvnieku karteļa lietā iesaistītā uzņēmēja Gunta Rāvja ģimenes kompāniju. Tā pārbūves laikā piestādīja pasūtītājam tāmi ar sadārdzinājumu un līgums pēc mēnešiem gara strīda tika lauzts. Sludināja jaunu konkursu un joprojām darbi pamatīgi ievilkušies. Tas pats ar to pašu būvnieku tagad atkārtojas Valmierā.
“Pārbūvi bija plānots pabeigt jau šogad. Bet pašlaik termiņš pārcelts uz nākamo gadu, jo pasūtītājs ar Skonto grupas būvniekiem strīdās par sadārdzinājumu. Skonto pieprasa papildus 3,4 miljonus eiro materiāliem un algām plus vēl 600 tūkstošus būvlaukuma uzturēšanai. Tikai demontāžas laikā būvnieki atklājuši, ka daļai no teātra praktiski nav pamatu, ko neplānoti nācies būvēt no jauna.”
Teātra direktore rāda jau sagatavotos jaunos pamatus, ko līguma laušanas gadījumā nāksies aizbērt un iekonservēt. Ja būvdarbi apstāsies, ziemas dēļ pusnojaukto ēku vēl vairāk var sabojāt sniegs un aukstums. Viņa uzskata, ka Finanšu ministrijas kapitālsabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” nemācās no savām kļūdām. Un jau kārtējais teātris kļuvis par ķīlniekiem neprasmīgi organizētam ēkas saimnieka darbam.
“Visu laiku notika solījumi. Es tajās sapulcēs sēdēju. Solīja noteikt, ka tūlīt notiks vienošanās, sadalīs vajadzīgo metālu pa daļām nopirks. Tad beigās, ka pa daļām nē. Tad visu kopā jātaisa lielais sadārdzinājums tāmē, lai saprastu, vai vispār to var pavilkt, un tas laiks vienkārši nenormāli gāja uz priekšu. Aprīlī, maijā solīja, ka pa vasaru paspēs paspēs ielikt logus. Pirmais termiņš bija, ka jānodod ir 2023. gada pavasarī. Tad tie logi bija jāieliek pagājušajā vasarā. Logus pasūtījām un daļa jau atnākusi, bet ielikti nav. Demontēja radiatorus. Mēģināja izdarīt kaut ko ar tām komunikācijas iekārtām, kas saistās gan ar ūdeni un visu pārējo, bet tur viss iestrēga pie tā, ka neapstiprināja tāmes.
Neiedziļinoties un nevērtējot, kuram taisnība, vienkārši mēs esam pie rezultāta, ka apkures nav, un viņa arī šoziem nebūs ne pie kādiem apstākļiem, arī tad, ja nelauzīs līgumu. Bet, ja lauzīs līgumu tad, jūs paši redzējāt tās bedres, kas jāber ciet, un tad arī nebūs cerību, ka tur aiztaisa ciet. Ja noslēdz vienošanos, tad es un Valmieras teātra visi darbinieki ceram, ka vismaz sāks būvēt, aizbūvēs ciet un arī būs kāds labumus.”
“Valsts nekustamie īpašumi” šonedēļ izplatīja preses relīzi, ka viņi problēmas risinot un ļoti aktīvi strādā. Par līguma laušanu runāt izvairās. Toties lepojas, ka aktieriem esot pieškirtas telpas mēģinājumiem. Dzīvē tas izskatās nedaudz sliktāk. Mēģinājumu telpas ir mājā, kur vēl nesen tirgoja krānus un citu santehniku. Direktore saka, ka Valsts nekustamie īpašumi joprojām ar mājas īpašniekiem nav noslēguši līgumu par tās izmantošanu.
“Te jau dara. Te jau mēģina. (NP: Bet VNĪ līgumu nav noslēguši?) Nē. Mēs šeit esam jau no augusta. Tāpēc, ka mēs esam valmierieši un viens otru pazīstam un uzticamies. (NP: Un atslēgas dabūjāt?) Jā, atslēgas dabūjām.”
Šonedēļ teātra aktierī rīkoja vairākas protesta akcijas. Otrdien improvizēts mēģinājums notika tur pat uz ielas Valmierā. Ceturdien aktieri atbrauca protestēt arī uz Rīgu pie “Valsts nekustamo īpašumu” biroja.
Teātrim bijuši vairāki konflikti ar “Valsts nekustamo īpašumu” juristiem, gatavojot iepirkumu jaunajiem lielās zāles podestiem un prožektoriem. Pagājušā gada jūlijā konkurss sludināts pirmo reizi, bet juristiem nepatika kā iepirkums noformēts. Formālu iebilžu dēļ iepirkums neizdevās arī oktobrī un šogad vasarā. Rezultāts ir tāds, ka teātris pirks tieši tos pašus prožektorus un tieši tos pašus podestus, no tieši tā paša piegādātāja, kas bija plānots jau pirmajā iepirkumā pagājušā gada jūlijā. Tikai pirms gada šie prožektori maksāja 48 000. Tagad gandrīz 69 000. Krietni dārgāk nāksies maksāt arī par skatuves podestiem. Kopā juristu formalitāšu dēļ ievilktais iepirkums teātrim izmaksājis papildus 37 000.
Skatuves gaismekļi
2021.gada 8 jūlijs – 48 220 eiro // 2022.gada septembris – 68 982 eiro
Skatuves konstrukcijas
2021.gada 8 jūlijs – 43 872 eiro // 2022.gada septembris – 60 568 eiro
Sadārdzinājums kopā – 37 460 eiro
“Beigās juristiem sirds ir mierīga. Viņa naktī var mierīgi gulēt. Tagad viņi zina, ka viņi savā darbā paliks, jo viņi visu izdarījuši, lai papīri būtu kārtībā un tas maksāja 37 000 plus PVN.”
Teātra vadība arī vairākkārt mudinājusi laicīgi plānot tualešu podu iepirkumu. Tas netika izsludināts un teātrim klozetpodus nācās nopirkt par savu naudu.
“Es kā ministrs nevaru pakļauties šantāžai par sadārdzinājumu, jo visā valstī sadārdzinājums ir 15%-20%. Dažās celtniecības iestādēs nav šādas lietas. Šajā gadījumā risinājums ir jāmeklē uzņēmējiem. Un, cik es saprotu, viņiem ir tikšanās, sarunas par šīm tāmēm, tad arī tie risinājumi būs. Ministram nav jāpiedāvā risinājums, un, no otras puses, es nevaru atbalstīt arī šantāžu tāmēs. (NP: Un ko tikmēr darīt talantīgu aktieru trupai?) Nu ir vēl kādas… Nu, ja jūs gribat atbildību no cilvēka, kurš par to neatbild, vai risinājuma piedāvājumu, tad jūs nedabūsit kvalitatīvu risinājumu.”
“Jautājums – ja viņi ir gādīgi saimnieki, kāpēc mēs esam nolikti kā ķīlnieki? Jo situāciju ar tiem radiotoriem tik un tā nevar atrisināt. Ziema ir atnākusi. Un mēs esam uz ielas.”
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
