Panorāma

LTV Izjumā: pēc Krievijas okupācijas mirušie masu kapos

Panorāma

Ukraina ANO: Referendumi neko nemainīs

Dzīvokļos varēs samazināt gaisa un karstā ūdens temperatūru

Mājās ar centralizēto apkuri drīkstēs samazināt gaisa un karstā ūdens temperatūru

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Latvijā dzīvojamās mājās ar centralizēto apkuri varēs nedaudz pazemināt gaisa un karstā ūdens temperatūru, tā otrdien, 20. septembrī, nolēma valdība. Apstiprinātie noteikumu grozījumi saistīti ar nepieciešamību ietaupīt energoresursus un samazināt rēķinus mājsaimniecībām. Abi risinājumi ir īslaicīgi – tikai apkures sezonas laikā.

ĪSUMĀ:

  • Apkures sezonā mājās ar centrālo apkuri gaisa temperatūru varēs pazemināt līdz +19 grādiem. 
  • Tiesa, saglabāta iespēja mājas dzīvokļu īpašniekiem lemt par augstāku gaisa temperatūru.
  • Samazinot gaisa temperatūru par vienu grādu, varētu ietaupīt līdz 5% no apkures izmaksām.
  • Rīgas daudzdzīvokļa nama pārstāvis bažījas par gaisa temperatūru nesiltinātos namos.
  • Karstā ūdens temperatūra dzīvojamajās mājās nedrīkstēs būt zemāka par +55 grādiem.
  • Abi risinājumi ir īslaicīgi – tikai apkures sezonas laikā.

Mājās ar centrālo apkuri varēs taupīt energoresursus ar zemāku gaisa un siltā ūdens temperatūru
00:00 / 02:53
Lejuplādēt

Dzīvokļos +18..+19 grādi 

Valdības lēmums paredz, ka laika periodā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim dzīvojamās mājas pārvaldītājam jānodrošina atbilstoši apkures sistēmas iestatījumi, lai dzīvokļos gaisa temperatūra nepārsniegtu +19 grādus pēc Celsija, bet telpā ar viszemāko gaisa temperatūru tā nedrīkst būt zemāka kā +18 grādi pēc Celsija, informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

Samazinot dzīvojamo telpu gaisa temperatūru par vienu grādu, tiek ietaupīti aptuveni 5% no apkures izmaksām, kas ilgtermiņā veido vērā ņemamu ietaupījumu, norādīja EM.

"Dzīvojamo telpu maksimālās gaisa temperatūras, t.i., +19 grādu, noteikšana ietekmēs iedzīvotājus, kas raduši dzīvot siltākās telpās vai kuri ir jūtīgāki pret temperatūras pazemināšanos, piemēram, mazi bērni, guļoši slimnieki," noteikumu grozījumu anotācijā atzina EM pārstāvji. 

Tiesa, saglabāta iespēja, ka dzīvojamās mājas kopīpašnieki vai dzīvokļu īpašumu mājā — dzīvokļa īpašnieki var lemt par augstākas telpu gaisa temperatūras nodrošināšanu dzīvojamajā mājā, ja uzskata to par nepieciešamu dzīvojamās mājas ekspluatācijai vai iedzīvotāju veselības un pašsajūtas nodrošināšanai. Tādējādi paredzams, ka risinājums neatstās būtisku ietekmi uz iedzīvotāju veselību un pastiprinātu alternatīvu siltuma avotu izmantošanu, lai uzturētu augstāku temperatūru dzīvojamās telpās, norādīja EM.

Bažījas par nesiltinātiem namiem

Izskan bažas, ka padomju laikā būvētajās un līdz šim nesiltinātajās ēkās apkures temperatūra daudzos mājokļos arī agrāk ziemās nepārsniedza +19 grādus, tāpēc ar šiem grozījumiem daudzos mājokļos siltuma zudumu dēļ temperatūra varētu būt pārāk zema. Ņemot to vērā, loģiski būtu normu par apkures temperatūras pazemināšanu noteikt tikai renovētās ēkās un jaunbūvēs, uzskata kāda Rīgas daudzdzīvokļu nama juridiskais konsultants Reinis Vanags.

"Skaidrs, ka tās, kuras nav siltinātas, visvairāk cietīs. Tas, ka pieslēdz +19 grādus, nenozīmē, ka tie ir arī dzīvoklī, bet gan tikai ievades siltums stāvvados. Atkarībā no mājas kopējās energoefektivitātes temperatūra daudzos dzīvokļos varētu būt ļoti zema. Es nezinu, vai pat normatīvus dažos gadījumos varētu izpildīt," sprieda Vanags.

Apkures temperatūras samazināšanu par 1 līdz 2 grādiem jau pirms pāris nedēļām akceptēja uzņēmums "Rīgas namu pārvaldnieks", vienlaikus mudinot ziņot, ja kādās no telpām temperatūra nokrītas zem 18 grādiem, pastāstīja tā pārstāvis Krists Leiškalns.

"Tas būs salīdzinoši sarežģīts uzdevums, jo daudzdzīvokļu ēkas vairumā gadījumu aprīkotas ar viencauruļu vertikālajām apkures sistēmām, kas uzstādītas vēl padomju laikā.

Ekspluatācijas laikā cilvēki tajās bieži veikuši arī dažādas izmaiņas, kas darīts arī bez projektiem, nesaskaņojot un pēc būtības mainot arī šo apkures sistēmu parametrus. Līdz ar to galvenais uzdevums būs nodrošināt, lai visos dzīvokļos nodrošinātu vismaz minimālo temperatūru, kādai jābūt," teica Leiškalns.

Samazinās arī ūdens temperatūru

EM skaidroja, ka valdības lēmums paredz arī — laika periodā no šā gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim dzīvojamās mājas pārvaldītājam ir tiesības nedaudz vai īslaicīgi samazināt karstā ūdens temperatūru, ja ir ievēroti priekšnoteikumi, lai izvairītos no Legionella spp. baktēriju intensīvas vairošanās. Paredzēts, ka karstā ūdens temperatūra izejā no siltummaiņas nevar būt zemāka par +55 grādiem pēc Celsija. 

Atbilstoši noteikumiem pirms temperatūras pazemināšanas par to piecas dienas iepriekš būs jāinformē mājā dzīvojošie,

tajā skaitā par individuāli veicamajiem profilaktiskajiem pasākumiem "leģionāru" slimības baktēriju izplatības ierobežošanai. Piemēram, pirms dušas lietošanas ūdens nedaudz jānotecina. Ir arī pasākumi, kas veicami visai mājai, tos veiks mājas apsaimniekotājs.

Ietaupījums attiecībā uz ūdens temperatūru vēl vairāk atšķirsies dažādu māju iedzīvotājiem.

"Tas ir atkarīgs no temperatūras režīma, kādu izvēlēsies konkrētā māja. Ja tiks samazināts par grādiem, tad tur var proporcionāli rēķināt, cik ir tā karstā ūdens komponente. Savukārt, ja tiek lemts par periodisku karstā ūdens uzsildīšanu noteiktos laikos, noteikti ietaupījums būs vēl lielāks," sacīja EM Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders.

Bažas par energoresursu pietiekamību

EM skaidroja, ka energoresursu cenu pieauguma apstākļos strauji pieaug centralizētās siltumapgādes ražošanas izmaksas un secīgi tām – arī siltumenerģijas tarifi iedzīvotājiem. Tomēr Latvijas klimatiskajos apstākļos iedzīvotājiem nav iespējams pilnībā atteikties no siltumapgādes pakalpojumiem aukstajā gadalaikā. 

Vienlaikus iedzīvotāju ienākumi nav kāpuši līdzvērtīgā apjomā kopš 2022. gada sākuma, un daudzās mājsaimniecībās 2022./2023. gada apkures sezonā energopakalpojumu rēķinu nomaksas problemātika būs aktuāla.

Ministrijā atzina, ka šobrīd ir pamatotas bažas par pietiekamu energoresursu daudzumu dzīvojamo māju apkures nodrošināšanai 2022./2023. gada apkures sezonā,

jo pieejamais dabasgāzes apjoms ir ierobežots un tas tiek aizstāts ar citiem energoresursiem. Tā rezultātā citu energoresursu, piemēram, dažāda veida koksnes kurināmā, izmantošanas intensitāte pieaug.  

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Lai gan energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā paredzēti atbalsti mājsaimniecībām, kurām tiek piemērots maksas samazinājums par centralizētās siltumapgādes pakalpojumiem, kā arī paredzēti atbalsti, ja dzīvojamo telpu apkurei izmanto dabasgāzi, elektrību vai kādu no koksnes kurināmajiem, tomēr vienlaikus ir iespējams enerģijas ietaupījums siltuma patērētāju pusē, nedaudz samazinot telpu gaisa temperatūru apkures sezonas laikā, norādīja EM.

Pastāvot reāliem draudiem par nepietiekamu nodrošinājumu ar energoresursiem 2022./2023. gada apkures sezonā, parādās akūta nepieciešamība samazināt energoresursu patēriņu, īstenojot enerģijas taupības pasākumus, atzīmēja EM.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti