Balsojumā attiecīgos grozījumus Izglītības likumā atbalstīja 63 deputāti, pret bija 16 deputāti. Arī par Vispārējās izglītības likuma grozījumiem balsojums bija līdzīgs.
Atbalstītās izmaiņas likumos paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā pirmsskolā un pamatizglītībā trīs gadu laikā – līdz 2025. gadam. Pārejas posmu noteica, lai veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs.
Bērnudārzos jau no nākamā mācību gada
Saskaņā ar izmaiņām no 2023. gada 1. septembra pirmsskolas izglītība tiks īstenota tikai valsts valodā. Attiecīgi vairs netiks īstenota mazākumtautību pirmsskolas izglītības programma un mazākumtautību speciālās pirmsskolas izglītības programma.
Izmaiņas attiecas gan uz pašvaldības, gan privātpersonu dibinātajām pirmsskolas izglītības iestādēm.
Mazākumtautību izglītojamiem plāno nodrošināt iespējas pirmsskolas izglītības iestādē vai pašvaldības interešu izglītības iestādē apgūt mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi valsts un pašvaldības apmaksātas interešu izglītības programmas ietvaros.
Pamatskolās pāreja – pakāpeniska
Pamatizglītības pakāpē vispārēju izglītību pilnībā valsts valodā ieviesīs pakāpeniski:
- no 2023. gada 1. septembra pilnībā latviešu valodā 1., 4. un 7. klasei,
- no 2024. gada 1. septembra pilnībā latviešu valodā 2., 5. un 8. klasei,
- no 2025. gada 1. septembra pilnībā latviešu valodā 3., 6. un 9. klasei.
Savukārt interešu izglītības programmas ietvaros varēs apgūt mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi. Šādas programmas apguves iespēju finansēs valsts ar mērķdotācijas palīdzību pašvaldībām, kā arī pašvaldības.
Savukārt profesionālās izglītības iestādēs mācību valodas loks tiks sašaurināts līdz citām Eiropas Savienības valstu valodām.
Izmaiņas attiecas arī uz privātajām izglītības iestādēm, ja to dibinātāji ir izvēlējušies sniegt izglītību, par kuras apguvi skolēni saņem valsts atzītu izglītību apliecinošu dokumentu.
Atbalsts un prasības skolotājiem
Plānoti atbalsta mehānismi, piemēram, mācību līdzekļu nodrošināšana, pedagogu valodas mācību kursu organizēšana un atbalsta sniegšana pedagogiem darbam lingvistiski neviendabīgā vidē. Tāpat paredzēta iespēja saņemt individualizētu un personalizētu atbalstu valsts valodas prasmes apguvei, ja tas nepieciešams.
Papildu atbalsts plānots mazākumtautību izglītojamiem, kuri apgūst speciālās izglītības programmu.
Valsts arī apņēmusies piedalīties mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas izmaksu segšanā.
Atsevišķas pozīcijas veido valsts budžetā paredzētais finansējums mācību līdzekļu iegādei mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas īstenošanai, kā arī mācību līdzekļu nomaiņai tajos mācību priekšmetos, kur skolas 1.-6.klases posmā šobrīd izmanto mācību līdzekļus mazākumtautību valodā, piemēram, matemātikā un dabaszinībās, informēja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
Papildu valsts budžeta finansējums visiem plānotajiem atbalsta pasākumiem pa gadiem sadalās sekojoši:
- 2022.gadā - 35 856 eiro
- 2023.gadā - 512 641 eiro
- 2024.gadā - 869 510 eiro
- 2025.gadā – 1 142 789 eiro
- 2026.gadā (un turpmāk ik gadu) – 864 348 eiro.
Tikmēr pedagogu un izglītības iestāžu vadītājiem jāspēj lietot valsts valoda C līmeņa pirmajā pakāpē.
Saņemot ziņas par neatbilstībām, Valsts valodas centrs pārbaudīs konkrētā nodarbinātā valsts valodas lietojumu. Skolotāji ar nepietiekamām valodas zināšanām būs jāatstādina no amata, un viņiem trīs mēnešos būs jānokārto pārbaude par valsts valodas zināšanām.
Vienlaikus Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) solīja atbalstīt skolotājus jau 2022./2023. mācību gadā, piedāvājot pirmsskolas pedagogiem latviešu valodas un metodikas pilnveides kombinētos kursus. Tāpat vispārējās izglītības iestāžu skolotājiem būs pieejami tālākizglītības kursi un pieredzes apmaiņas pasākumi.
IZM arī solīja atbalstu skolēniem 1. līdz 6. klašu vecuma posmā neviendabīgas lingvistiskās vides negatīvās ietekmes mazināšanai.
IZM iepriekš norādīja, ka izmaiņas attieksies uz 17% pedagogu pirmsskolā un pamatizglītībā un 24% skolēnu pirmsskolā un pamatizglītības programmā.
Kaismīgas debates
Pirms noslēguma balsojuma deputātus uzrunāja arī izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (“Konservatīvie”): “Šis ir īss brīdis, pirms mēs beidzot spersim šo tik ļoti vajadzīgo, tik ļoti gaidīto, tik ļoti daudzus gadus apspriesto soli skolu atkrieviskošanai un latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas pozīcijas stiprināšanai.”
Taču pati lēmuma pieņemšana nenotika ātri. Līdzīgi kā iepriekšējos lasījumos arī šoreiz Saeimas sēdē izvērsās debates, kurās daļa opozīcijas deputātu aicināja atlikt izmaiņas.
Izglītības likuma grozījumiem tika iesniegti 23 priekšlikumi, no kuriem liela daļa bija opozīcijā esošās partijas „Saskaņa” iesniegti. Teju par katru priekšlikumu notika debates. Neviens opozīcijas priekšlikums gan atbalstu neguva. Šie priekšlikumi iekļāva dažādus izņēmumus.
"Es tomēr ierosinu mācību mazākumtautību valodā izbeigšanu atlikt uz kādu laiku – es ierosinu uz trīs gadiem, lai mīkstinātu šoku, kuru izglītības iestādes, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas, kā arī mazākumtautībām piederīgas personas un ģimenes būs spiestas pārdzīvot," mudināja „Saskaņas” deputāts Igors Pimenovs.
Tikmēr politiķi no koalīcijas partijām par ierosināto priekšlikumu bija citās domās, norādot, ka tas Latvijai ir ļoti nepieciešams. "Uz šiem likuma grozījumiem mēs esam gājuši 30 gadus. Un ir noteikts saprātīgs pārejas periods – trīs gadi, kura laikā mēs pilnībā pāriesim uz izglītību valsts valodā un likvidēsim mūsu izglītības sistēmas nošķirtību, faktiski izveidosim vienotu izglītības sistēmu Latvijā," sacīja “Jaunās Vienotības” deputāts, kādreizējais izglītības ministrs Kārlis Šadurskis.
Starp Pimenova priekšlikumiem bija ierosinājums mazākumtautību valodās atļaut izglītību iegūt iestādēs, kuras īsteno izglītības programmas arī starptautiskās sadarbības programmu ietvaros vai privātajās mācību iestādēs, neskaitot augstskolas. Privāto mācību iestāžu izslēgšanu no likuma grozījumiem Pimenovs pamatoja: “Pirmkārt, tas ierobežo pie mazākumtautībām piederošo personu konstitucionālās tiesības iegūt izglītību un saglabāt un attīstīt savu valodu un identitāti. Otrkārt, radikāli samazina privāto izglītības iestāžu autonomiju.”
Opozīcijas ierosinājumi gan plašu deputātu atbalstu neguva, un Šadurskis priekšlikumus atspēkoja, norādot, ka likuma grozījumi neierobežos ārvalstu pasniedzēju iespējas mācīt jauniešus augstskolās pretēji tam, kā to par iespējamajām lēmuma sekām pasniedza atsevišķi deputāti.
“Ja jūs man varat nosaukt kaut vienu zinātnieku ar pasaules vārdu, kas nespēj lasīt lekcijas angļu valodā, tas būtu ļoti interesanti. Un angļu valoda, kā zināms, ir viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Un līdz ar to attiecībā uz Eiropas valodām, vismaz augstskolu jomā ir pilnīgi cits regulējums. Jebkurā studiju programmā noteiktu procentu kredītpunktu var pasniegt jebkurā Eiropas Savienības oficiālajā valodā,” skaidroja Šadurskis.
KONTEKSTS:
Vidusskolas posmā jaunieši jau šobrīd visus mācību priekšmetus apgūst latviešu valodā, bet 1. līdz 6. klašu skolēni latviešu valodā apgūst vismaz 50% no mācību satura, savukārt no 7. līdz 9. klasei – vismaz 80% apmērā.
Koalīcija un vēlāk valdība vienojās, lai noturētu un stiprinātu sabiedrības saliedētību un pārstātu izglītības sistēmā bērnus un jauniešus dalīt pēc viņu dzimtās valodas, par pakāpenisku pāreju uz izglītību tikai latviešu valodā sešu gadu laikā. Vēlāk Izglītības un zinātnes ministrijā informēja, ka drīzumā plāno pabeigt darbu pie grozījumiem par pāreju uz izglītību tikai latviešu valodā trīs gadu laikā, un likumprojekts nonāca Saeimas darba kārtībā.
Septembrī apmēram 100 cilvēki bija sapulcējušies netālu no Saeimas, lai Latvijas Krievu savienības (LKS) organizētajā sapulcē protestētu pret mazākumtautību skolu pāreju uz mācībām latviešu valodā. LKS jau ilgstoši iestājusies par to, lai Latvijā būtu izglītība krievu valodā.
