Eiropas Prokuratūras iespēja sevi pierādīt: Bulgārijas ekspremjera Borisova aizturēšana

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Marta vidū Bulgārijā tika aizturēts bijušais premjerministrs Boiko Borisovs, saceļot vētru Bulgārijas politikā. Tiesa, jau pēc nepilnām 24 stundām viņš tika atbrīvots. Aizturēšana tika pamatota ar aizdomām par Eiropas Savienības līdzekļu neatbilstošu izmantošanu. Izmeklēšanu par to veic pirms nepilna gada izveidotā Eiropas Prokuratūra.

Borisova lieta Eiropas Prokuratūras vadītājai Laurai Kovesi sniedz pirmo lielo iespēju pierādīt, ka viņas salīdzinoši nesen izveidotajam birojam var būt efektīva loma tiesiskuma iedibināšanā Bulgārijā, valstī, kurā Brisele ilgu laiku ignorējusi tur plaukstošo korupciju un Eiropas Savienības līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu.

Eiropas Prokuratūras iespēja sevi pierādīt: Bulgārijas ekspremjera Borisova aizturēšana
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Eiropas Prokuratūra, kas darbu sāka pērn 1. jūnijā, ir pirmā pārvalstiskā prokuratūra, un tās pienākumi paredz veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par vairāku veidu krāpšanu un citiem noziegumiem, kas skar Eiropas Savienības finanšu intereses.

Eiropas Prokuratūru vada Laura Kovesi, kas iepriekš bijusi Rumānijas Nacionālā pretkorupcijas direktorāta galvenā prokurore. Prokuratūras vārds nepilna gada laikā jau izskanējis vairākkārt, tostarp saistībā ar izmeklēšanām Horvātijā, Čehijā un citviet. Prokuratūra izmeklē daudzas lietas vairāku miljardu eiro apmērā.

Lauras Kovesi pirmā vizīte kādā no Eiropas Savienības galvaspilsētām pērn bija Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā. Otrreiz viņa tur viesojās marta vidū. Saskaņā ar „Transparency International” Korupcijas uztveres indeksa datiem, piecpadsmit gadus esot Eiropas Savienības dalībvalsts, Bulgārija joprojām nav spējusi tikt galā ar korupciju un šajā rādītājā atrodas pēdējā vietā Eiropas Savienībā. Korupcija varas elitē 2020. gadā izraisīja valstī politisko krīzi un izsauca plašus protestus. 

„Esam saņēmuši rekordlielu sūdzību skaitu. Pamatojoties uz tām, esam uzsākuši vairāk nekā 120 lietas. Kopumā esam saņēmuši informāciju par krāpšanos ar Eiropas Savienības naudu, īpaši par krāpšanos ar iepirkumiem, vai informāciju par krāpšanos ar lauksaimniecības subsīdijām, krāpšanos būvniecības jomā, krāpšanos saistībā ar Covid-19 atveseļošanas fondu,” par situāciju Bulgārijā savā pēdējā vizītē šajā valstī sacīja Kovesi.

Zīmīgi, ka viņas vizīte notika, brīdi pirms Bulgārijas politikā tika sacelta vētra. 17. marta vakarā aizdomās par Eiropas Savienības līdzekļu neatbilstošu izmantošanu tika aizturēts bijušais premjerministrs Boiko Borisovs. Līdz ar viņu arī bijušais finanšu ministrs Vladislavs Goranovs, bijusī parlamenta budžeta komisijas priekšsēdētāja Menda Stojanova un bijusī valdības preses dienesta vadītāja Sevdalina Arnaudova. Daudzās adresēs notikušas kratīšanas, un aizturēšanas tika veiktas policijas operācijā, kas īstenota saistībā ar Eiropas Prokuratūras izmeklēšanu par Kovesi pieminētajiem 120 iespējamiem krāpšanas gadījumiem.

Eiropas Prokuratūra nav tieši norādījusi, ka izmeklētu lietu pret Borisovu. Tikmēr finanšu ministrs Asens Vasilevs paziņoja, ka Borisovs tiek apsūdzēts par kukuļu ņemšanu no kāda azartspēļu magnāta apmaiņā pret nodokļu atlaidēm. Pēc Borisova aizturēšanas komentāru sniedza Bulgārijas premjers Kirils Petkovs.

“Iekšlietu ministrijas rīcība liecina, ka Bulgārijā neviens nav augstāks par likumu. Es pats sniedzu liecību. Šobrīd notiek Eiropas Prokuratūras izmeklēšana, taču tuvākajā laikā redzēsim, kur atrodas Bulgārijas prokuratūra un vai tā beidzot nostāsies Bulgārijas tautas pusē. Nevienam nevajadzētu baidīties no patiesības,” norādīja Petkovs.

Nākamās dienas rītā Borisova aizturēšanas dēļ parlamentā izcēlās nesaskaņas starp opozīcijas un koalīcijas deputātiem. Tikmēr vairāki simti Borisova atbalstītāju Sofijas centrā protestēja pret ekspremjera aizturēšanu. 62 gadus vecā ekspremjera atbalstītāji jau drīz vien varēja uzgavilēt, jo pēc teju 24 stundām Borisovs bez apsūdzību izvirzīšanas kopā ar pārējiem trim aizturētajiem tika atbrīvots. 

“Pēc tam, kad viņi pārmeklēja visu māju, grilus, pagrabus, bēniņus, vietu, kur bērni guļ, gultiņas… beigās konstatēja, ka nav ko atrast. Mēs parakstījām protokolu, ka viņi neko neatrada. Un es domāju, ka viņi aizies. Viņi ļoti nožēloja notiekošo, bet teica, ka viņiem būs mani jāaiztur. Es vaicāju, kāpēc? Jūs neko neatradāt... Bet viņi teica – bet, jūs taču zināt, kā tas notiek,” pastāstīja Borisovs.

Borisova lieta tiek saskatīta kā pirmā lielā iespēja Laurai Kovesi pierādīt to, ka viņas salīdzinoši nesen izveidotajam birojam var būt efektīva loma tiesiskuma iedibināšanā Bulgārijā.

Bulgārijas tiesu sistēma tiek uzskatīta par daļu no „sagūstītās valsts”. Kamēr premjers neslēpj, ka neuzticas ģenerālprokuratūrai, ģenerālprokuratūra atklāti pauž nepatiku pret valdību. Tādēļ nav skaidrs, cik tālu lieta nonāks un vai Eiropas Prokuratūrai būs pa spēkam nākt palīgā.

Bulgārijas ģenerālprokurors Ivans Geševs lietu saskata kā politiski motivētu, tikmēr Tieslietu ministrija cenšas rast veidus, kā apiet ģenerālprokuroru, lai zemāka līmeņa prokurori nepastarpināti varētu strādāt šajā lietā ar Eiropas Prokuratūru.

Intervijā televīzijas šovam “120 minūtes” Laura Kovesi slavēja bulgārus ar to, ka tie ir iesnieguši visvairāk sūdzību par krāpšanu. Bet, kad tika jautāts, vai viņa var uzticēties Bulgārijas ģenerālprokuroram, viņa vienkārši atbildēja: „Nav komentāru.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti