Versijas, kas izskanējušas no valdības veidošanā iesaistītajiem politiķiem, par to, cik plašas izmaiņas varētu notikt Ministru kabineta struktūrā, ir pretrunīgas. Daudz ticis diskutēts par ministra biedra amata izveidošanu. Tomēr, redzot "Jaunās Vienotības" (JV) un Nacionālās apvienības (NA) skepsi, Apvienotais saraksts (AS) no ieceres par šī amata veidošanu varētu atteikties vispār, vēsta LTV raidījums "de facto".
Ar šādām saskanīgām tēzēm par ieceri jaunajā valdībā veidot ministra biedru amatus pēc otrdienas tikšanās Rīgas pilī nāca klajā AS līderis Uldis Pīlēns un Valsts prezidents Egils Levits.
"Mūsu sarunās no piektdienas līdz svētdienai bija nosaukti digitalizācijas lietu, kas ir vispārēja nozare; bija pieteikta bērnu vai demogrāfijas tēma; bija pieteikta augstākās izglītības un zinātnes tēma kā biedrs; bija pieteikts klimata; un šinī gadījumā arī tas, kas ir aizsardzības ministra biedrs. Tās ir tēmas, kuras ir diskutējamas," teica Pīlēns.
Savukārt Levits bilda, ka "priekšlikums, ko AS virza, ir pareizs, un tad, protams, jāskatās, kurās jomās tas ir nepieciešams."
Dienu iepriekš JV līderis Krišjānis Kariņš, stāvot blakus Levitam, gan bija paziņojis, ka ir panākta partiju vienošanās – AS varēs deleģēt ministra biedru NA vadītajā Aizsardzības ministrijā.
Taču pirmdienas vakarā LTV raidījumā "Šodienas jautājums" abas pārējās valdības veidošanā iesaistītās partijas pārsteidza Pīlēna vadītās biedrības dibinātājs, tagad AS deputāts Andris Kulbergs. Viņa apgalvojumi par to, ka premjers melojot par panākto vienošanos, un frāzes par iepriekšējās valdības "ballīti", pēc kuras esot jāvāc sadauzītās pudeles, nākamajā rītā lika taisnoties AS līderiem.
Uz interviju bija jānāk kādam, kas bija piedalījies partiju sarunās, atzina Pīlēns. Tomēr Kulbergs arī sarunā ar "de facto" apgalvo, ka varbūt izteicies pārāk asi, bet frakcijas noskaņojumu esot paudis gana precīzi.
Viņam ir arī sava versija par to, kāpēc valdībā būtu nepieciešami vairāki ministra biedri. "Mēs redzam iepriekšējā valdībā pietiekoši daudz skandalozas lietas ir bijušas un arī skandalozi lēmumi. Daudz kur šajos lēmumos būtu labi, ja būtu četru acu princips. Pieskatot ar šo te četru acu principu mēs ieekonomētu stipri vairāk varbūt līdzekļus, kaut kur rīkotos daudz efektīvāk, ātrāk. Tie tomēr nelielie izdevumi, kas būtu šo sistēmu ieviest, ir nesalīdzināmi, mēs jau to redzam arī... Tas ir Levita kunga arī skaidrojums, ka mums ir jāiet Eiropas virzienā," klāsta Kulbergs.
Kulberga tekstu izbrīnīts pirmdienas raidījumā bija arī viņa sarunas biedrs, JV valdes loceklis Arvils Ašeradens. Tagad viņš skaidro – Valsts prezidenta iecere par ministra biedriem radās, jo esot politikas sfēras, kas prasot valdības uzmanību, taču nav kāda konkrēta ministra pārraudzībā.
"Sākotnēji, jā, šī bija ļoti laba ideja," atzīst Ašeradens. "Šobrīd tas pagriezies ir tādā veidā, ka tā ideja ir īsti pazaudējusi savu jēgu.
Tagad mēs sākam šos ministra vietniekus veidot tā, lai nodrošinātu, lai stiprinātu koalīciju un nodrošinātu tādu interesi par amatiem. Nu šeit mēs ļoti uzmanīgi sākam palikt. Iespējams, ja tas sāk strādāt, mēs varam atgriezties pie tās idejas, bet šobrīd ļoti uzmanīgi ar šo – mēs negribētu pazaudēt šai idejai vērtību."
Arī NA vadītājs Raivis Dzintars ir piesardzīgs, jo partijas valdē iecere par vairāku ministra biedru ieviešanu netika apspriesta.
"Bet es savu personīgo viedokli varu teikt, ka es neesmu lielā sajūsmā par tādu lielu politisko amatpersonu skaita pieaugumu. Protams, pats būtiskākais ir valdību izveidot, un, ja ir kaut kāda cena, kas ir jāmaksā par stabilitāti, par līdzsvaru, lai mēs tiktu uz priekšu, tad mēs esam gatavi par šiem jautājumiem diskutēt," teic Dzintars.
Tikmēr AS Saeimas frakcijas vadītājs un Latvijas Zaļās partijas līderis Edgars Tavars nesaskata pretrunas starp Kulberga piesauktajām bažām par "ballītes beigām" un nepieciešamību nākamgad aizņemties vai arī samazināt budžeta izdevumus no vienas puses un jaunu amatu veidošanu politiķiem – no otras.
"Īstermiņā tās varbūt kaut kādas papildu izmaksas vienam, diviem, trim cilvēkiem katrā no šīm piecām jomām, bet ja jūs kādreiz paskaitītu: šie neefektīvie lēmumi un gadiem, ka nespēj pieņemt lēmumus, bet ir vesels ierēdniecības aparāts, kas strādā, strādā, desmitiem vai pat simtiem cilvēku, un beigās lēmumprojekts tiek izdzēsts vai vienkārši no tā atsakās... Mēs pazaudējam daudz vairāk. Ja jūs sasummētu kopā visas šīs izmaksas, jūs saprastu, ka tas ir bijis daudz, daudz neefektīvāk," apgalvo Tavars.
AS potenciālie partneri valdībā gan skaidro, ka tā sauktajās "klusās diplomātijas" sarunās nedēļas nogalē panākta vienošanās par ne vairāk kā trīs ministra biedru amatu izveidošanu.
To uzsver arī Kariņš: "Šobrīd viens tāds ministra biedrs ir. Varbūt būtu attaisnojami, ka būtu vēl, nu, pāris, es teiktu. Bet doma, ka mēs te veidotu sešus vai astoņus – es domāju, ka tam nebūtu nekāda laba attaisnojuma."
Kariņa priekštecis premjera krēslā, tagad AS deputāts Māris Kučinskis pauda sarūgtinājumu par publiskajā telpā radušos iespaidu, ka apvienība cīnoties par jaunu amatu veidošanu. Viņaprāt, redzot citu partiju skepsi pret šo ieceri, pat izveidojot ministra biedru amatus, neko daudz tajos nevarēšot panākt.
"Ja nav skaidras pilnvaras, ja ir tik milzīga pretestība vēlmei kaut ko darīt, arī iesaistot visas ministrijas, tādā gadījumā no šīs ieceres ir acīmredzot jāatsakās, jo mēs nevaram ar varu piespiest valdības vadītāju darīt to, ko viņš nevēlas. Tātad – ja ne, tad ne. Mums ar to ir jāsamierinās, un mūsu lēmums ir vai nu iet valdībā vai nē.
Tā kā šī iniciatīva acīmredzot netiek pieņemta, būs ļoti grūti kaut ko ar varu ielikt," uzskata Kučinskis.
Lai gan no AS nereti ir nākuši pretrunīgi signāli un no ierindas kandidātiem dzirdēta kurnēšana, ka sarunu vedēji pārējiem daudz ko nestāstot, Kučinskis apgalvo, ka viņa paustais šobrīd atspoguļo AS kopējo noskaņojumu.