Kijivas Pečeru klosteris ir ukraiņu kultūras dārgums un Maskavas atbalstītā Ukrainas pareizticīgās baznīcas spārna galvenā mītne. Krievijas pareizticīgās baznīcas patriarhs Kirils ir publiski atbalstījis Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Pareizticīgā baznīca ir nosodījusi klosterī notikušo kratīšanu, nodēvējot to par iebiedēšanas mēģinājumu.

Pārbauda aizdomas par Krievijas agresijas attaisnošanu

Pagājušajā nedēļā Ukrainas Drošības dienests ierosināja krimināllietu par Krievijas īstenotās agresijas attaisnošanu, jo vienā no klostera baznīcām tika dziedāta dziesma par "mātes Krievzemes atmošanos".

Ukrainas Drošības dienesta vadītājs Vasilijs Maļuks bija solījis, ka šis incidents nepaliks neizmeklēts.

Kā ziņo ukraiņu mediji, galvenais pārbaužu mērķis ir nepieļaut, ka Kijivas Pečeru lavra kļūtu par tā dēvētās "krievu pasaules" šūniņu.

Ukrainas Drošības dienests paziņojis, ka veiktā kratīšana ir sistemātiskā darba sastāvdaļa cīņā pret Krievijas specdienestu destruktīvajām darbībām Ukrainā.

Tāpat tika pārbaudīts, vai klostera ēkas un telpas netiek izmantotas, lai slēptu izlūkošanas un diversantu grupas, ārvalstu pilsoņus vai ieročus.

Ukrainas Drošības dienests, policija un Nacionālā gvarde otrdien pārmeklēja vēl divus klosterus un Maskavas patriarhāta diecēzes galveno mītni Rietumukrainā.

Apsūdzības izvirzītas arī augsta ranga garīdzniekam no Vinnicas apgabala, kurš mēģinājis izplatīt skrejlapas, kurās attaisnots Krievijas iebrukums Ukrainā.

Stratēģiski svarīgs rajons

Ukrainas bruņotie spēki tikmēr ziņo, ka pēdējās diennakts laikā Krievijas iebrucēji Donbasa reģionā ir pastiprinājuši uzbrukumus Ukrainas spēkiem vismaz 13 apdzīvoto vietu tuvumā. Bruņotie spēki norāda, ka galvenais krievu spēku mērķis ir noturēt okupētās teritorijas un kavēt Ukrainas spēku virzīšanos uz priekšu.

Šajās dienās aktualizējusies arī informācija par Ukrainas spēku veikto operāciju Kinburnas pussalā jeb strēlē. Kā norāda ASV domnīcas "Kara pētījumu institūts" analītiķi, šis ir ļoti nozīmīgs reģions, jo panākumi šajā rajonā ļautu veiksmīgāk īstenot turpmākās operācijas Hersonas apgabala Dņepras upes kreisajā krastā. Turklāt Kinburnas strēle ļauj kontrolēt arī ieeju Dņepras un Dienvidbugas upēs, kā arī Mikolajivas un Hersonas ostas.

Ukraina turpina pretuzbrukuma operācijas

Ukrainas spēku Dienvidu komandantūras pārstāve Natālija Humeņuka atzīst, ka operācija turpinās, taču pašlaik ir svarīgi ievērot informatīvo klusumu.

"Galvenais, ka operācija turpinās, un mēs turpinām cīnīties ar ienaidnieku. Pārsteidzīgi ziņojumi par rajona atbrīvošanu vai ienaidnieka aiziešanu no turienes var kaitēt Mikolajivai, kas nedaudz atvelk elpu pēc ievērojamu teritoriju atbrīvošanas un ienaidnieka atstumšanas lielākā attālumā. Taču šis attālums var būt kritisks un apšaudes var atjaunoties," norāda Humeņuka.

"Pašlaik mums palīdz jūra, jo ienaidnieks nevar nostiprināties Kinburnas strēlē. Arī Ukrainas bruņotie spēki turpina triecienus pa ienaidnieka pozīcijām. Šajā rajonā arī nav daudz ēku, kurās varētu nostiprināties un noturēties. Pašlaik mēs ļaujam trokšņot tikai vētrai, bet pārējos aicinām ievērot klusumu. Jāatgādina, ka Kinburnas strēle ir savienota ar uz laiku okupēto Hersonas apgabala daļu un tas ļauj ienaidniekam piegādāt rezerves."

Kā intervijā izdevumam "Obozrevateļ" norāda bijušais Ukrainas ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs Mikola Malomužs, Krievija neizvedīs savus spēkus no Ukrainas, ja Ukrainas teritorijā neizjutīs pretuzbrukumu operācijas. Pēc viņa vārdiem, bez šādām operācijām Krieviju atkāpties nepiespiestu pat efektīvākais atbalsts Kijivai no Rietumiem.

Pēc ģenerāļa Malomuža domām, pašlaik Ukrainas partneriem ir ļoti aktīvi jāatbalsta pretuzbrukumi ar politiskām darbībām, tieši skarot Krievijas intereses. Malomužs uzskata, ka šāda spiediena izdarīšanā uz Maskavu daudz aktīvāk būtu nepieciešams iesaistīt arī Ķīnu, Indiju un Turciju.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma.

9. novembrī Krievijas karaspēka vadība paziņoja, ka ir pieņemts lēmums par karaspēka izvešanu no Hersonas pilsētas un pārcelšanos uz Dņepras upes kreiso krastu. 11. novembrī Krievijas karaspēka vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.