Jau pirmie topošās koalīcijas soļi parlamentā liecina par grūtībām Saeimas darba organizēšanā
Pēc gandrīz divu mēnešu koalīcijas sarunām 14. Saeimas deputāti pagājušajā nedēļā beidzot apstiprināja visu 16 komisiju sastāvu un ievēlēja to priekšsēdētājus. Taču jau radušies pirmie sarežģījumi — Juridiskā komisija, kurā nav izdevies nodrošināt koalīcijas balsu pārsvaru, jau divas reizes nav atbalstījusi likumu grozījumus, kas ļautu izveidot jaunu Klimata un enerģētikas ministriju un ieviest Apvienotā saraksta ierosinātos ministru biedru amatus.
Nespēja nodrošināt vairākumu visu komisiju darbā rada grūtības amatos virzīt piemērotākos cilvēkus atbilstoši kompetencēm. Piemēram, izskanējušas bažas par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Didža Šmita atbilstību amatam pēc tam, kad ombudam adresētā vēstulē viņš un vēl divi deputāti pieprasīja informāciju saistībā ar Latvijas Televīzijas Aizliegtā paņēmiena 24. oktobra raidījumu. Deputāts raidījumā saskata «rupju ētikas pārkāpumu», taču vēstulē minētie iebildumi var tikt interpretēti kā mēģinājums «apšaubīt raidījuma veidotāju tiesības uz redakcionāli neatkarīgiem lēmumiem», teikts ombuda atzinumā.
Ir skaidro, kā salīdzinoši neliels koalīcijas vairākums var ietekmēt komisiju sastāvu un koalīcijas darbu un kādas pārbīdes gaidāmas pēc deputātu virzīšanas ministru amatos.
Gandrīz stabili
Nodrošināt visās deviņās likumdošanas komisijās vairākumu ar 54 koalīcijas deputātu balsīm ir matemātiski neiespējami. Turklāt tajās, kur tas izdevies, pārsvars ir neliels, un to, ka šādi būs sarežģīti strādāt un prasīs «milzīgu disciplīnu», neslēpj arī Jaunās vienotības frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.