«Man nepatīk svinēt dzimšanas dienas. Es vispār mulstu no atzinības un uzmanības,» sarunā atzīstas komponists Raimonds Tiguls, kuram šonedēļ paliek 50
Laužot tradīciju, šogad Raimonds tomēr nolēmis svinēt, muzicējot kopā ar draugiem — ērģelnieci Ivetu Apkalnu, kura speciāli atlidos no Berlīnes, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, akadēmisko kori Latvija un diriģentu Māri Sirmo, kā arī Rīgas Doma zēnu kori ar Mārtiņu Klišānu priekšgalā. Koncerti notiks 2. decembrī Rīgā, Lielajā ģildē, un 3. decembrī Ventspilī, koncertzālē Latvija.
«Es uzskatu, ka mūzika šo pasauli padara par labāku vietu, kur dzīvot, un man arī palīdz,» saka Raimonds. Viņš uzsver — daiļrade vienmēr bijusi saistīta ar paša personisko dzīvi. «Viss, ko esmu darījis un kādu mūziku esmu rakstījis, atspoguļo to, kā tajā brīdī esmu juties. Katrs skaņdarbs ir mans personiskais stāsts, piedzīvojums — paša, vecāku vai vecvecāku piedzīvots, kuru izstāstu muzikālā veidā.» Arī viņa sieva Kitija vēlāk teiks, ka Raimonds neraksta tāpat vien, viņam nepieciešams saturs, jēga.
Lielāko daļu no svinamajiem 50 gadiem Raimonds pavadījis Talsos, Mūrniekos, vecvecāku mājās, no kurienes redzams gan majestātiskais Tiguļkalns, gan iesarkanais baznīcas sauljums, gan arī tuvējie kapi, kur jau daudzus gadus atdusas Raimonda tēvs.
Turpat Mūrniekos vienpatībā tapuši viņa iespaidīgākie darbi — Moonlight Sound Design, Dod, Dieviņi, Lec, saulīte un daudzi citi. Raimonda instruments ir klavieres, pēdējos gados arī jaunpienācējs instrumentu saimē hangs.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.