Netaisnība karaļvalstī

Dažs būs izbrīnīts, ka, rakstot par Latviju, lietoju šādu apzīmējumu. Jā, patiešām demokrātiskā iekārtā nav vietas monarhistiskiem izgājieniem. Taču šādi precedenti mūsu valstī ir. Valsts prezidents ar potenciālo valdības vadītāju nedēļām spriež par valdības rīcības plānu tā vietā, lai nosauktu konkrētu personu, kurai uzņemties atbildību. Trīs nedēļas parlaments stāv dīkā. Es vēl pieciestu, ja tautas priekšstāvjiem par dīkstāvi nemaksātu mūsu nodokļu maksātāju naudu. Maksā naudu arī ekonomikas un finanšu ministriem, kuri atbildīgi par  Latvenergo un koncerna meitas uzņēmumiem – Augstsprieguma tīklu (AT) un Sadales tīklu (ST) darbību.

Varbūt vairākums aizmirsuši, ka 2000. gada jūnijā tika vākti paraksti par likumprojektu, kas nepieļautu Latvenergo privatizāciju. Saeima vēlētāju gribu izpildīja un referendums nebija jārīko.

2001. gadā biju izbrīnīts par tautai piederošā Latvenergo sadali, izveidojot AS Augstsprieguma sadales tīkli, kura akcijas 100% pieder Finanšu ministrijai. 2007. gadā dibināja meitas uzņēmumu Sadales tīkli Ekonomikas ministrijas pakļautībā. Šī dalīšana enerģijas patērētājiem izmaksāja pie tarifa trīs santīmu pielikumu. Izbrīnu rada šī uzņēmuma pakāpeniskā dalīšana, dažādā pakļautība, koncerns, kurš padomju gadus veiksmīgi darbojās bez apakšuzņēmumiem. Te jājautā – kam tas bija izdevīgi?

Ierēdņi stāstīja, ka tā esot ES prasība. Viņi savulaik arī melsa, ka mājām no jumtiem šīferis jāplēš nost. Vēlāk, kad patiesība nāca gaismā, aizbildinājās ar neprecīzu regulas tulkojumu.

Lai nu ko, bet lielā monopoluzņēmuma dalīšana radīja trīs karaļvalstis ar savām valdēm un padomēm.

13. Saeima noteica atalgojumu Saeimai, prezidentam un premjeram. Trim galvenajām valsts amatpersonām algas paaugstināja par vairāk nekā 50% – līdz nepilniem astoņiem tūkstošiem eiro. Taču viņu algas nobāl, ja salīdzinām ar ST uzņēmuma vadītāja algu, kura ir divas reizes lielāka. Viņa kolēģei no AT gan  jāstrādā par trīs reizes zemāku algu. Droši vien šie fakti paliktu neievēroti, ja peļņu nesošie uzņēmumi (Latvenergo 2022. gada pirmā pusgada peļņa – 142 milj., rentabilitāte – 19%), kuru īpašnieki esam mēs, nesāktu runāt, ka viņu darbībā radušies zaudējumi. ST ziņoja par 1,5 milj. eiro lieliem mīnusiem. Lai tos nosegtu, tarifs esot jāceļ par 75%, jo, lūk, 69% izmaksu pieaugumu radot AT.  Savukārt AT  iecerējusi savu tarifu četrkāršot.

Domāju, ka uz šīm ziņām bija jāreaģē abām pārraugošajām ministrijām, nevis tikai tad, kad Sadales tīkli 14. novembrī iesniedza SPRK jaunā tarifa pieteikumu. Tad ministre gan paaicināja uzņēmuma vadību, lai paziņotu, ka projekts nav atbilstošs pašreizējiem valsts enerģētiskās drošības mērķiem. Bet par to bija jādomā jau visus šos 30 gadus. Ja var ticēt Latvijas vienīgajam bijušajam enerģētikas ministram Auseklim Lazdiņam, Latvija var pati sevi nodrošināt ar enerģiju, neiesaistoties Noord Pool biržas mahinācijās. Atgādinājums – elektroenerģijas cena šogad no aprīļa līdz augustam pieauga 4,27 reizes. Vai var atsaukties, ka vējš pūtis mazāk un Skandināvijas upēs samazinājies ūdens līmenis?

Taču tagad lasītāju gribu ievests mikroģenerācijas pasaulē, par kuru īpašniekiem šogad Latvijā kļuva 10 tūkstoši mājsaimniecību. No savas personīgās pieredzes varu teikt, ka esmu uzņēmies 100% risku, uzstādot saules paneļus, lai atpelnītu 9 tūkst. eiro. Sev neapzinoties, esmu kļuvis arī par ST barotāju. Pastāvošā neto norēķinu sistēma paredz norēķināties nākamā gada 1.aprīlī. Kad ST sarēķina, cik esmu saražojis eletroenerģijas, cik nodevis ST glabāšanā, cik patērējis pats. Tas interesantākais ir, ka to, ko esmu saražojis virs normas, pareizāk neesmu notērējis savu elektrību, paliek ST tirgošanai citiem klientiem, man neatmaksājot. Aprēķini liecina, ka šādā veidā katru mēnesi ST no katras mājsaimniecības vidēji  gūst 103 eiro lielu peļņu. Pareiziniet ar 12 mēnešiem un 10 tūkst. mājsaimniecībām! Saskaņā ar Civillikumu šī peļņa pienākas tā radītājam. Varu tikai teikt, ka valsts līmenī šīs attiecības nav noregulētas un, manuprāt, pat neviens nav ieinteresēts to darīt.

Pēdējais laiks apvienoties mikroģenerācijas īpašniekiem, lai ar kolektīvu prasību grieztos Satversmes tiesā. Lieki atgādināt, ka savulaik monopolists Latvijas gāze bija spiests četras reizes piekāpties tiesai, pareizāk klientiem. Varbūt laiks domāt par triju savstarpēji saistītu uzņēmumu apvienošanu. Mums taču ir liela pieredze, apvienojot pagastus, skolas, slimnīcas! Te nu būtu darbs jaunveidojamai Enerģētikas ministrijai. Savulaik zviedri, pirms cēla Ķeguma spēkstaciju, izpētīja Daugavas ūdens “vilkmi”. Skandināvu ieskatā – uz Daugavas būvējamas sešas hidroeletrostacijas. Pagaidām mūsu likteņupe darbina tikai trīs.

 

Autors ir bijušais pašvaldības darbinieks