Visā Ukrainā atkal izsludināta gaisa trauksme.
Amatpersonas ziņoja, ka Krievija raķetes izšāvusi no dienvidiem un austrumiem.
Kijivā raķete trāpījusi daudzdzīvokļu ēkai, izraisot ugunsgrēku. Vismaz trīs cilvēki ir nogalināti un četri ievainoti.
Kijivas apgabala kara administrācijas vadītājs Oleksijs Kuleba norādīja, ka trāpīts dzīvojamam sektoram un kritiskās infrastruktūras objektiem. Arī Kijivas reģionālās policijas video kadros redzams, kā deg raķešu uzlidojumos cietušie nami un kā cilvēki cenšas evakuēties.
Par sprādzieniem tiek ziņots arī Ļvivas un Vinnicas apgabalos. Ļvivas mērs paziņojis, ka pēc Krievijas triecieniem pilsēta palikusi bez elektrības.
Tiek ziņots par elektrības pārrāvumiem gan Kijivā, gan citviet. Plaši elektrības padeves pārrāvumi esot arī Ukrainas kaimiņos esošajā Moldovā.
Dažviet Ukrainā pārtraukta arī ūdens padeve. Bez ūdens palikusi visa Kijiva.
Raķetes Ukrainā trāpa gan kritiskās infrastruktūras objektos, gan civilajos objektos. Uzņēmums "Ukrenergo" ziņo, ka
avārijas elektroenerģijas padeves pārtraukumi visā valstī var ilgt aptuveni diennakti.
Vairākas stundas pirms tam Viļņanskas pilsētā Zaporižjas apgabalā Krievijas spēki apšaudījuši slimnīcu un dzemdību nodaļu. Uzbrukumā dzīvību zaudējis vismaz viens jaundzimušais. Tāpat trešdien apšaudīta poliklīnika un daudzstāvu dzīvojamā ēka Kupjanskā, Harkivas apgabalā, nogalinot divus un ievainojot vēl divus cilvēkus.
Iepriekš Kijivas mērs Vitālijs Kličko intervijā vācu laikrakstam "Bild" norādījis, ka šī ir smagākā ziema kopš Otrā pasaules kara, prognozējot grūtus laikus galvaspilsētas trīs miljoniem iedzīvotāju. Kijivai un tās iedzīvotājiem jābūt gataviem ļaunākajam scenārijam ar plašiem elektrības pārrāvumiem pie zemām gaisa temperatūrām. Tādā gadījumā daļa no galvaspilsētas būtu jāevakuē, viņš brīdināja.
Ukrainas Gaisa spēku pārstāvis pulkvedis Jurijs Ihnats atzinis, ka Krievija pamatīgi iztērējusi savas raķešu rezerves, bet turpina tās ražot. Ihnats piebilda, ka Krievijai ir daudz raķešu zenītkompleksiem S-300, ko tā izmanto piefrontes Ukrainas pilsētu terorizēšanai.
Kopumā Krievija trešdien Ukrainas virzienā izšāva aptuveni 70 spārnoto raķešu, no kurām 50 notriekusi pretgaisa aizsardzība.
Trešdienas vakarā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis informēja, Kijivas apgabalā elektrību ir izdevies pieslēgt aptuveni vien piektajai daļai patērētāju, bet pašā galvaspilsētā situācija ir ļoti nopietna. Glābēji un remonta brigādes ir strādājušas visu nakti.
Zelenskis norādījis, ka Krievijas triecienu dēļ vienubrīd elektrības nav bijis 11 valsts apgabalos, bet pakāpeniski bojājumi ir novērsti. Piemēram, Odesas apgabalā ūdens un siltuma piegāde atjaunota pilnībā.
Kā uzskata militārais eksperts Aleksandrs Kovaļenko, visticamāk, Ukrainai ir aptuveni divas nedēļas laika līdz nākamajam masveidīgajam Krievijas raķešu triecienam. Pēc viņa vārdiem, tieši tik ilgs laiks ir nepieciešams Krievijai, lai izveidotu jaunu kaujas komplektu, kas spēj pārraut pretgaisa aizsardzību un nodarīt ievērojamus bojājumus. Kovaļenko norāda, ka divas nedēļas ir nepieciešamas raķešu izņemšanai no glabāšanas, to apkopei, loģistikai un arī ražošanai. Un tas tikai liecina, ka iebrucējam nav spēju šādus uzbrukumus veikt ik dienu.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma.
9. novembrī Krievijas karaspēka vadība paziņoja, ka ir pieņemts lēmums par karaspēka izvešanu no Hersonas pilsētas un pārcelšanos uz Dņepras upes kreiso krastu. 11. novembrī Krievijas karaspēka vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.
