Ukraina pakāpeniski atjauno Krievijas triecienā bojāto enerģētikas infrastruktūru

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

24. novembrī aprit deviņi mēneši, kopš Krievija uzsāka pilna apmēra militāro iebrukumu Ukrainā. Šajās dienās arvien lielākas grūtības ukraiņiem sagādā Krievijas raķešu triecieni, kuros mērķtiecīgi tiek iznīcināti Ukrainas enerģētikas infrastruktūras objekti. Pēc trešdien notikušajiem triecieniem bez elektrības uz laiku palika aptuveni 10 miljoni ukraiņu.

Pēc vakardienas intensīvajiem raķešu triecieniem pa Ukrainas infrastruktūru glābšanas dienesti un remonta brigādes bez pārtraukuma ir strādājušas visu nakti.

Sarežģīta situācija visā valstī

Trešdien vakarā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka elektrības padeve ir gandrīz pilnībā pārtraukta 11 apgabalos. Arī galvaspilsētā Kijivā bez elektrības bija aptuveni trīs ceturtdaļas pilsētas.

Komentējot šo situāciju, Ukrainas enerģētikas ministrs Hermans Haluščenko norādījis, ka nakts laikā situāciju izdevies nedaudz stabilizēt.

"Situācija ir sarežģīta visā valstī. Ir apgabali, kur esam palielinājuši elektrības piegādi. Jāsaka, ka faktiski vakar pēc notikušajiem uzbrukumiem mūsu energosistēmā iestājās "blekauts" jeb pilnīga energopiegādes apturēšana.

Energosistēmu izdevās savienot tikai ap četriem no rīta, un tagad kritiskajiem infrastruktūras objektiem elektrības piegāde ir atjaunota.

Mēs šos apjomus palielināsim un rēķināmies, ka uz vakarpusi varēs atsākt darbu arī atomelektrostacijas. Tas nozīmēs, ka varēsim mazināt elektrības deficītu," teica Haluščenko.

Var sasildīties policijas iecirkņos

Ceturtdien saņemtās ziņas apliecina, ka šorīt Kijivā bez elektrības bija vairs tikai aptuveni ceturtā daļa pilsētas, ūdens piegāde ir atjaunota Dņepras upes kreisajā krastā un atsācis ir kursēt arī sabiedriskais transports. Pagaidām tramvaju vietā kursē autobusi.

Šādās situācijās ļoti nozīmīga loma ir Ukrainas varasiestāžu izveidotajiem tā dēvētajiem "nesagraujamiem" punktiem, kuros ir pieejama gan elektrība, gan ūdens, gan medikamenti. Jāsaka gan, ka visā valsts teritorijā to pašlaik ir tikai ap 4000 un vienlaikus šādos punktos var uzņemt tikai no dažiem desmitiem līdz dažiem simtiem cilvēku.

Šorīt arī Ukrainas policija ir paziņojusi – ja cilvēkiem ir tāda nepieciešamība, viņi var sasildīties arī policijas iecirkņos.

Eiropas Parlaments un Eiropas pilsētu asociācija ir uzsākuši iniciatīvu, aicinot lielā apjomā savākt Ukrainai nepieciešamos dīzeļģeneratorus. Šāda akcija sauksies "Cerību ģeneratori" jeb "Generators of Hope".

Gaidāma ļoti smaga ziema

Par to, ka Ukrainas iedzīvotājiem gaidāma ļoti smaga ziema, eksperti un komentētāji brīdināja jau vasarā, kad okupanti ieņēma Mariupoli un Severodonecku. Proti, jau tobrīd bija skaidrs, ka šajās pilsētās ne tikai var nebūt apkures, bet tur pat vairs nav, kur dzīvot. Šādu pilsētu un ciematu ir kļuvis arvien vairāk, pat ja tie pēc atbrīvošanas ir atgriezušies Ukrainas kontrolē.

Krievijas sāktā kara cena tiešām ir ļoti augsta. Vēl vasarā tika prognozēts, ka šajā ziemā Ukrainā savas mājas nāksies pamest pieciem līdz astoņiem miljoniem cilvēku.

Taču tagad, kad elektropiegādes infrastruktūrai ir nodarīti tik lieli postījumi, jāņem vērā, ka apdraudēti ir arī tie reģioni, kas atrodas daudz tālāk no intensīvās karadarbības zonas.

Elektroenerģiju daudzviet izmanto, lai nodrošinātu apkuri un ūdens piegādi. Tas viss liek prognozēt, ka daudzi iedzīvotāji varētu atsaukties Ukrainas varasiestāžu aicinājumiem iespēju robežās pārlaist ziemu ārvalstīs.

Neoficiāli izskanējusi prognoze, ka Eiropu varētu gaidīt jauns, aptuveni piecu miljonu ukraiņu bēgļu vilnis.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma.

9. novembrī Krievijas karaspēka vadība paziņoja, ka ir pieņemts lēmums par karaspēka izvešanu no Hersonas pilsētas un pārcelšanos uz Dņepras upes kreiso krastu. 11. novembrī Krievijas karaspēka vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.

Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti