Pakalpojumu eksports: dažas vadlīnijas ērtai peldei plašos ūdeņos • IR.lv

Pakalpojumu eksports: dažas vadlīnijas ērtai peldei plašos ūdeņos

Ilustratīvs attēls
Artūrs Forsts

Reklāmas nozarē Latvijā vēsturiski izveidojusies milzīga konkurence – uz vienu mazu tirgu vairāk nekā desmit jaudīgu aģentūru, kas pastāvīgi sacenšas par klientu uzmanību. Jauns, nepieredzējis profesionālis, kurš nokļūst šajā gaļasmašīnā, pēc pāris gadiem ir kļuvis daudz agresīvāks, spējīgāks konkurēt un uzvarēt. Reklāmisti Latvijā ierasti strādā ar mazu budžetu, tāpēc iemācās rezultātu sasniegt ar inovatīviem līdzekļiem un tieši to var piedāvāt Eiropai. To pašu var attiecināt uz jebkuru industriju – konkurence rada speciālistus, un klientu serviss izveidojas paaugstinātas konkurences apstākļos, jo, ja tu kļūdies, aiz tevis stāv vēl desmit citi, kas gaidīt gaida šo kļūdu, tāpēc tu iemācies visu darīt izcili. Tā rodas arī eksporta potenciāls, vienkārši atliek to izmantot. Jo vairāk latviešu veiksmīgi konkurēs globālā mērogā, jo labāka būs Latvijas reputācija un spēcīgāka mūsu visu uzticamība.

Vienīgais patiešām vērtīgais atslēgvārds biznesā ir “rezultāts”. Reklāmas aģentūru atbildība ir citu uzņēmēju biznesa rezultāti. Tie, kas pārdod pakalpojumus vai preces, piesaista reklāmas aģentūras, jo grib pārdot vairāk. Taču industrija strauji mainās, tāpēc nevar apstāties pie tā, kas pārbaudīts un labi strādā – jau rīt šī labā lieta vairs nevienam nebūs vajadzīga. MIXD. stāsts sākās Covid-19 laikā: vēl tagad atceros to pirmdienu, kad pilnīgi visi klienti nolika uz pauzes visas kampaņas. Bija ļoti smagi redzēt, kā uzņēmuma asinsrite sāk izžūt. Taču visā pasaulē sekoja straujš e-komercijas uzrāviens, turklāt mēs jau bijām uzsākuši darbu testa režīmā ar vairākiem lieliem Eiropas uzņēmumiem, tāpēc atlika tikai ķert izdevību un kļūt par uzņēmumu, kuram nav sevi jāreklamē, jo atsauksmes skrien pa priekšu. To var katrs, ir tikai jāizpilda daži svarīgi priekšnoteikumi.

Pirmais – redzēt mērķi un precīzi trāpīt. Jāteic, kā ir: Latvija pasaulē neko daudz nenozīmē, tā ir Eiropas nomale, par kuru vien retais zina kaut ko vairāk. Diemžēl kā zīmols Latvija ir ļoti vāja. To apzinoties, jāsaprot, ka viss, ko dari, jādara nevis vienkārši labāk, bet trīsreiz labāk par citiem un jāspēj pielāgoties klientu vajadzībām – bez aizspriedumiem vai bravūras. Ja klientam sāp galva – iedod viņam pretsāpju tableti, nevis mēģini pārdot ģipsi kājai. E-komercijā ir vajadzīgi vienkārši, ātri un efektīvi risinājumi.

Otrais – apzināties savas spējas un nelauzties tumšā mežā. Digitālo reklāmas pakalpojumu sniedzēju specifika ir pielāgošanās tirgus apstākļiem. Nav jāpārbūvē veikals, lai pārdotu vairāk viena veida preču. Nevarētu teikt, ka reklāmas tirgū būtu izteikti daudz kultūrspecifisku klientu, drīzāk var runāt par dažādu tirgu īpatnībām. Piemēram, Āzijas tirgum ir raksturīgas galējības, cilvēki visu pērk fenomenālos apjomos. Singapūrā ir tāds pieprasījums pēc uztura bagātinātājiem, ka varētu domāt – viņi pārtiek tikai no tiem. Saprast klientu nozīmē saprast, ko vajag tieši viņam, un nepiedāvāt to, kas aktuāls pašam. Pa īstam neaizstājamu jebkuru uzņēmēju padara spēja atrisināt sarežģītu problēmu, nevis kārdināt ar greznumlietām. Klientiem ir jānotic, ka pakalpojuma sniedzējam viss ir iespējams, tāpēc visam, ko sakām, ir jābūt ticamam un apstiprināmam.

Trešais – pazīt tirgu un klientus. Tas, ka latvietis Āzijā, Dienvidos vai jebkurā citā pasaules daļā nejūtas kā zivs ūdenī, nenozīmē, ka nav jāpārzina šo cilvēku domu gājiens. Piemēram, pasniedzot sevi kā ziemeļeiropiešus, nevis kā austrumeiropiešus, pēkšņi rodas milzīgs uzticības kredīts, jo ziemeļeiropieši austrumnieku acīs ir viskvalitatīvākie cilvēki, kādi vien var būt, – efektīvi, strādīgi, punktuāli, spējīgi nodrošināt kvalitatīvu preci vai pakalpojumu. To zinot, jebkurā pasaules tirgū var startēt daudz sekmīgāk. Liela loma ir arī uzņēmuma pārstāvniecībām. Sēžot tikai Rīgā, lielu biznesu neuzbūvēsi. Ātri tas nenotiek, ir jāiepazīst katras valsts specifika, jāizprot biznesa vide, cilvēki un iespējas un soli pa solim jārīkojas – bez lieliem riskiem, jo pārsteigumi noteikti neizpaliks. Jāņem vērā, ka finanšu riski palielinās, attālinoties no mājām, un pat Lietuvā tie jau ir krietni lielāki nekā Latvijā. Jāspēj konkurēt ar mājiniekiem, kam vienmēr būs priekšrocības, un kļūdas ārzemēs maksā daudz dārgāk nekā pašu mājās. Ir jāmāk arī uzturēt labu komunikāciju cilvēciskā līmenī, saprast valodu un kultūru. Ja potenciālajam klientam vai partnerim nav nekādu stereotipu par Latviju, latviešu ziņā ir šo stereotipu radīt. Tam, kurš angliski nerunā labāk par savu klientu, nespēj argumentēt vai saprotami izteikties, neviens neuzticēsies.

Izpildot šos priekšnoteikumus, jebkurš pakalpojumu sniedzējs mūsdienu globālās ekonomikas apstākļos var kļūt par eksportētāju vai importētāju jebkurā jomā. Latvija atrodas ļoti izdevīgā ģeogrāfiskā pozīcijā sarp Austrumiem un Rietumiem, 90. gados te bija svarīgs loģistikas un naudas plūsmas centrs. Tā var būt arī tagad, vienīgi galvenā tranzīta prece šodien ir nevis ķimikālijas, bet digitālie pakalpojumi. Latvijai ir visas iespējas audzēt smadzenes, kas spēj konkurēt. Neviena naftas pārstrādes rūpnīca vai osta mūsdienās nav tik vērtīga kā cilvēks.

Ne katrs bizness var kļūt par izcilu veiksmi, maldugunis var sastapt visur. Taču latviešiem ir jāiet ārpus Latvijas robežām. Ļoti palīdzētu, ja valsts vairāk lepotos ar savu uzņēmēju veiksmes stāstiem. Labs piemērs ir Igaunija, kas savulaik nekautrējās uzsist sev uz pleca un teikt – Skype ir mūsu! Šodien igauņiem ir daudz vieglāk apgūt starptautisko tirgu, jo Igaunijas zīmols ir gaismas gadus priekšā Latvijas zīmolam. Latvija kaut kā kautrējas – ko tad citi domās, ja slavēsim tikai vienu. Bet nevajag kautrēties. Nedaudz asiņu pašmāju dīķī tikai mudinās veiklāk peldēt pasaules okeānā.

 

Autors ir digitālo reklāmas pakalpojumu sniedzēja MIXD. grupa vadītājs

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu