Panorāma

Onkoloģijas centrā darbu gatavi pamest trīs vadošie LOR ārsti

Panorāma

Panorāma

Kijivu apmeklē Baltijas un Ziemeļvalstu ārlietu ministri

Vizītē Kijivā Baltijas un Ziemeļvalstu ministri domā par atbalstu Ukrainai pārziemošanai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Lai izrādītu solidaritāti un skaidrotu, kāda vēl palīdzība Ukrainai ir nepieciešama, galvaspilsētā Kijivā ieradušies septiņi Baltijas un Ziemeļvalstu ārlietu ministri. Ministri ir apmeklējuši arī Ukrainas energokompāniju, pret ko Krievija pēdējā laikā ir vērsusi smagus triecienus, lai atstātu ukraiņus bez elektrības, siltuma un ūdens.

Šī plašākā Eiropas valstu ārlietu ministru vizīte Kijivā, kāda ir notikusi kopš Krievija sāka ofensīvu 24.februārī.

Ukrainas galvaspilsētā ieradušies ir visu trīs Baltijas, kā arī Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Islandes ārlietu ministri. Dānijā ir vēlēšanas, tāpēc ministra no šīs valsts nebija, bet viņa vietā vēstnieks. Tomēr Dānijas atbalsts Ukrainai allaž ir bijis nepārprotams.

No ārlietu ministru puses izskanēja vienbalsīgs atbalsts Ukrainai visās nepieciešamajās jomās. Un īpaši tagad, kad Krievija mērķtiecīgi bombardē Ukrainas energoapgādes sistēmas, palīdzēt ukraiņiem ar siltumu un gaismu ir teju primārais uzdevums.

Uz to vizītes laikā Kijivā norādīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”): “Mēs sākām ar Ukrainas energokompānijas apmeklējumu. Maijā, kad mēs, Baltijas ārlietu ministri, bijām šeit, mēs apmeklējām Irpiņu un redzējām postījumus tur. Šoreiz kritiska lieta ir energosistēma, un mēs redzējām, ka Krievija vienu no saviem pirmajiem oktobra raķešu triecieniem pret energosistēmu vērsa tieši pret Ukrainas energoapgādes centru, pret vietu, kur tiek vadīta visa Ukrainas apgāde ar elektrību un siltumu. Tā kā no tāda viedokļa raugoties, tas bija gan simbolisks, gan informatīvs žests. Informācija, ko mēs saņēmām, liek skatīties ne tikai virzienā, kas ir jāturpina un ir absolūti svarīgs – pretgaisa aizsardzības sistēmas, ieroči, tos ir jāturpina piegādāt, bet tik pat svarīgs ir viss, kas palīdz ukraiņiem pārziemot.”

Intervijā Latvijas Radio Kijivā Rinkēvičs atklāja, ka

Latvija jau ir nosūtījusi uz Ukrainu 54 ģeneratorus slimnīcām, skolām un siltumapgādes uzņēmumiem.

Rinkēvičs norādīja, ka Latvijas uzņēmumi, pašvaldības un individuāli ziedotāji sniedz aktīvu atbalstu Ukrainas energoapgādes atjaunošanai.

Ministrs apliecināja Latvijas gatavību sniegt palīdzību Ukrainas energoinfrastruktūrai.

“Atgriežoties Rīgā, es arī runāšu ar mūsu “Latvenergo”, lai mēs varam palīdzēt, atrast, kā mums ar ironiju teica, vēl kaut vai muzejā kādu transformatoru. Kopš 10.oktobra, kad Krievija sākusi mērķtiecīgi iznīcināt Ukrainas energosistēmu, ļoti lieli postījumi nodarīti apakšstacijām. Ukraiņiem vajag transformatorus, kurus nemaz tik vienkārši nevar atrast pasaulē, tos tik vienkārši neuzražos,” sacīja ministrs.

Uz jautājumu par nākamo sankciju kārtu pret Krieviju, Rinkēvičs atzina, ka starp 27 valstīm ar dažādu izpratni un viedokļiem ir grūti panākt ātrus risinājumus.

Edgars Rinkēvičs Kijivā par atbalstu Ukrainai
00:00 / 03:48
Lejuplādēt

Ministri arī pievērš uzmanību iecerei veidot Starptautisku tribunālu agresijas noziegumu iztiesāšanai. Ir iecere doties uz ANO Ģenerālo asambleju un panākt attiecīgas rezolūcijas pieņemšanu. Baltijas valstis šajā jautājumā ir vienotas, bet ar Ziemeļvalstīm vēl notiek sarunas par atsevišķiem jautājumiem, atklāja Rinkēvičs.

Rinkēvičs arī pauda, ka Krievijai būs jākompensē Ukrainai kara laikā nodarītie zaudējumi. Ministrs norādīja, ka Latvija atzinīgi vērtē ANO Ģenerālās asamblejas pieņemto rezolūciju par Krievijas nodarīto postījumu Ukrainai reģistra un starptautisko reparāciju mehānisma izveides nepieciešamību.

Pieminot Holodomora 90. gadadienu, Rinkēvičs uzsvēra, ka Krievija atkal izmanto pārtiku kā kara ieroci. Krievija izdara noziegumus pret Ukrainas iedzīvotājiem, mērķtiecīgi graujot Ukrainas energoapgādes tīklus, atstājot iedzīvotājus bez gaismas, siltuma, arī bez ēdiena. “Krievija redz, ka nespēj uzvarēt kara laukā, jo Ukraina ir stipra, un transatlantiskie partneri ir vienoti savā atbalstā Ukrainai. Tāpēc tā atkal ķeras pie teroristu metodēm,” pauda ārlietu ministrs.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma.

11. novembrī Krievijas karaspēka vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.

Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti