Dzīvojot ģeopolitiski saspringtā laikā, par aizsardzību nākas domāt pastiprināti. Ja senāk valstu un pilsētu aizsardzībai cēla aizsargmūrus un raka grāvjus un noteicošais bija bruņoto spēku skaitliskais pārsvars, tad 21. gadsimtā galveno aizsardzību nodrošina tehnoloģijas. Daudz tiek runāts par kiberdrošību, kad ar digitālu rīku palīdzību tiek novērsts potenciāls uzbrucēju kaitējums un reāli uzbrukumi. Taču inovatīvu tehnoloģiju klātesamība bruņoto spēku arsenālā – vai tie būtu droni vai militārā lietu interneta sensori, vai paplašinātās realitātes (AR) brilles –, pilnīgai aizsardzībai nodrošina pārspēku un drošību visos līmeņos, un galvenais to darbības pamats var būt 5G tehnoloģija.
Atslēga – apjoms un ātrums
Jebkuras kaujas iznākums ir atkarīgs ne tikai no stratēģijas un izmantotajām taktikām, bet arī no ātruma, kādā pieejama informācija. Militārā lietu interneta (MioT) sensoru un sistēmu pieejamība ir radikāli mainījusi karadarbības metodes. Ja vēsturiski karadarbības laikā stratēģiskie lēmumi tika pieņemti štābā un tikai pēc tam nonāca līdz frontes līnijai (tādējādi būtiski atpaliekot no reālā laika notikumiem), tad modernās kaujas stratēģijas un taktikas balstās uz sistēmu, kurā štābs joprojām ir centrālā struktūrvienība, taču lēmumi tiek pieņemti uz vietas kaujas laukā – decentralizēti un efektīvi. Lai tas būtu iespējams, ir nepieciešams, pirmkārt, vienotā tīklā savienotu dažādu sensoru nodrošināts liels datu apjoms, un, otrkārt, jaudīgs datu pārraides tīkls.
Tieši 5G tehnoloģija ļauj dažu sekunžu laikā pārraidītam praktiski jebkādas nepieciešamās informācijas daudzumam nonākt komandvadības sistēmās. Jo lielāks informācijas apjoms pieejams karavīriem, jo ātrākus un efektīvākus lēmumus pieņem komandējošais sastāvs. Turklāt ikviens komandiera lēmums tiek novadīts līdz individuālam karavīram, kuram jāpilda konkrēts uzdevums. Šāda komandvadības sistēma ir arī Latvijas Nacionālo bruņoto spēku VIEDSARGS, kas izveidots ar LMT atbalstu. Tā pamatā ir liela daudzuma sensoru darbība, kas savienojami ar 5G, 4G un standarta rācijas sistēmām un ļauj sekot līdzi procesiem reālajā laikā. Piemēram, ir redzams, kur ģeogrāfiski atrodas ne tikai katra apakšvienība, bet pat katrs atsevišķs kareivis.
Samazina apdraudējumu cilvēkiem
Šī gada 18. novembrī Nacionālo bruņoto spēku militārajā parādē Daugavmalā līdz ar smago tehniku un lidaparātu paraugdemonstrējumiem devās arī bezpilota platformas jeb tā dēvētie droni. Bezpilota platformas arvien vairāk tiek iekļautas valstu militārajā aprīkojumā, un to darbībā 5G tehnoloģijai var būt liels potenciāls, sniedzot vēl neredzētas iespējas to pārvaldībā, tostarp vienlaicīgā un koordinētā liela dronu skaita darbībā.
Lai arī plašāko popularitāti sabiedrībā ieguvušas bezpilota gaisa sistēmas, militārajā nodrošinājumā tikpat svarīgas ir arī sauszemes un ūdens platformas un zemūdens droni. Bezpilota sistēmas ļoti veiksmīgi ir izmantojamas gan izlūkošanai, gan objektu (tostarp ievainoto kaujinieku) transportēšanai, novēršot apdraudējumu karavīru dzīvībai un veselībai. To darbībai ir nepieciešama stabila un masīva datu apmaiņa, kas var tikt efektīvi nodrošināta ar 5G tīkla atbalstu.
Ļoti liels 5G potenciāls ir arī tehnoloģiju attīstībai virtuālajā un paplašinātajā realitātē. Jau tagad NBS Ādažu bāzē ir izveidota Eiropā pirmā 5G militārā testa vide, kas dod iespēju pārbaudīt un demonstrēt dažādus virtuālās realitātes (VR) un paplašinātās realitātes (AR) risinājumus, kā arī citus tehnoloģijas izmantojuma scenārijus. Šādām tehnoloģijām ir plašs pielietojums militārajā apmācībā un operāciju vadības centra darbības nodrošināšanā.
Virtuālās realitātes brilles lieti noder brīžos, kad, piemēram, nepieciešams veikt remontdarbus kādai kaujas tehnikas vienībai, taču nav iespējama atbilstoša speciālista operatīva klātbūtne – ar šo briļļu palīdzību nepieciešamās darbības var veikt jebkurš. Vēl viens būtisks virziens – taktiskā un operacionālā plānošana, atrodoties dažādās telpās vai vietās – uzliekot VR vai AR brilles, iespējams reālajā laikā pieslēgties vienai kartei no jebkuras lokācijas un izstrādāt operācijas plānu, kā arī detalizēti iepazīties ar operācijas norises apvidu, civilajiem un militārajiem objektiem.
Alternatīva sakariem
Attīstot militāro sakaru iespējas, pēc ilgākas izpētes arī militārpersonas ir atzinušas dažādu viedierīču drošumu. Tāpēc 5G tiek iekļauts militārās komunikācijas sistēmā, papildinot jau esošos kanālus kā viens no alternatīvi pieejamiem un specifiskiem sakaru veidiem. Līdz ar to tiek pavērtas plašākas iespējas realizēt tādus starptautiskus projektus kā FAMOUS – bruņutransporta kaujas spēju uzlabošanai, iMUGs – autonomu sauszemes platformu vadības sistēmas attīstībai un 5G COMPAD – 5G sakaru nodrošināšanai militāros un miera uzturēšanas uzdevumos, tostarp militāro un publisko sakaru sistēmu savietojamībai. Tāpat NATO darba grupās notiek pētījumi par 5G izmantošanu ne tikai sauszemes sakaru sistēmās, bet arī jūras spēku un gaisa spēku vajadzībām.
5G tehnoloģija ir iespaidīgs rīks, kas palīdzēs attīstīties arvien jaunām un inovatīvām visplašākā pielietojuma tehnoloģijām. Civilajā dzīvē un publiskajā telpā tā būs viedā satiksme, viedais apgaismojums un lietu internets, arī citas pagaidām neapjaušamas iespējas tehnoloģiju attīstībā. Savukārt valsts aizsardzībā nozīmīgs ir ikviens risinājums, kas ļauj kaujas laukā darboties ātri, efektīvi un ar minimālu cilvēkresursu iesaisti, tādējādi samazinot apdraudējumu cilvēku dzīvībai un veselībai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
