Rīgā, datums skatāms laika zīmogā       

Nr. 121.9/10-23-14/22

Saeimas Prezidijam

            Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz iekļaut Saeimas 2023. gada 12. janvāra sēdes darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu “Par piekrišanu 14. Saeimas deputātes Glorijas Grevcovas krimināllietas turpmākai iztiesāšanai”.

 Pielikumā :

1) Saeimas lēmuma projekts uz 1 (vienas) lapas;

2) Rīgas pilsētas tiesas 2022. gada 20. decembra iesniegums uz 2 (divas) lapām;

Mandātu, ētikas un iesniegumu

komisijas priekšsēdētājs                       (paraksts*)                                      J.Vucāns

* Šis dokuments ir elektroniski parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu

PROJEKTS

SAEIMAS LĒMUMS

Par piekrišanu 14. Saeimas deputātes Glorijas Grevcovas krimināllietas turpmākai iztiesāšanai

Izvērtējot Rīgas pilsētas tiesas 2022. gada 20. decembra iesniegumu un pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 30. pantu

Latvijas Republikas Saeima nolemj:

piekrist 14. Saeimas deputātes Glorijas Grevcovas krimināllietas turpmākai iztiesāšanai.

Saeimas priekšsēdētājs

LATVIJAS REPUBLIKA

RĪGAS PILSĒTAS TIESA

Rīgā

Dokumenta datums ir tā

elektroniskas parakstīšanas datums  

Krimināllieta Nr. 11810000122

Lietas arhīva Nr. K77-2041-22/115

Latvijas Republikas Saeimai

_DEFAULT@90000028300

Par Latvijas Republikas 14. Saeimas

deputāti Gloriju Grevcovu

Rīgas pilsētas tiesas tiesvedībā atrodas krimināllieta Nr. 11810000122 Glorijas Grevcovas, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 272. panta, kas atlikta iztiesāšanai Rīgas pilsētas tiesā uz 2023. gada 17. janvāri.

2022. gada 18. oktobrī prokurors uzsācis kriminālvajāšanu, pieņemot lēmumu par Glorijas Grevcovas saukšanu pie kriminālatbildības (apsūdzība). Glorija Grevcova apsūdzēta par to, ka laika posmā no 2022. gada 5. jūlija līdz 2022. gada 13. jūlijam apzināti sniedza nepatiesas ziņas valsts institūcijai, būdama persona, kurai saskaņā ar likumu ir pienākums sniegt ziņas valsts institūcijai.

Krimināllieta Nr. 11810000122 Rīgas pilsētas tiesā saņemta 2022. gada 24. oktobrī un  2022. gada 20. decembrī ir uzsākta krimināllietas iztiesāšana, kuras laikā noskaidrots, ka apsūdzētā Glorija Grevcova 2022. gada 1. novembrī ir ieguvusi Saeimas locekļa (deputāta) pilnvaras, proti, apstiprināts deputātes Glorijas Grevcovas mandāts. Tādējādi ar 2022. gada 1. novembri Glorija Grevcova sāka baudīt Saeimas deputātes neaizskaramību.

Saskaņā ar Krimināllikuma 272. pantu par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu valsts institūcijai soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.

Kriminālprocesa likuma 120. panta pirmā daļa noteic, ka Saeimas loceklim ir Satversmē noteiktā kriminālprocesuālā imunitāte. Savukārt atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei Saeimas locekli nevar apcietināt, izdarīt pie viņa kratīšanas, ne citādi aprobežot viņa personas brīvību, ja tam nepiekrīt Saeima. Saeimas locekli var apcietināt, ja to notver pie paša nozieguma pastrādāšanas. Par katru Saeimas locekļa apcietināšanu divdesmit četru stundu laikā jāpaziņo Saeimas prezidijam, kurš to ceļ priekšā nākošā Saeimas sēdē izlemšanai par Saeimas locekļa paturēšanu apcietinājumā vai par viņa atsvabināšanu. Laikā starp sesijām, līdz sesijas atklāšanai, par Saeimas locekļa paturēšanu apcietinājumā lemj Saeimas prezidijs (29. pants). Pret Saeimas locekli nevar uzsākt kriminālvajāšanu bez Saeimas piekrišanas (30. pants).

No minētā tiesiskā regulējuma izriet, ka Saeimas deputātam ir kriminālprocesuāla imunitāte jeb īpašs tiesisks statuss attiecībā uz viņa tiesībām un pienākumiem kriminālprocesā. 

Satversmes zinātniskajos komentāros Latvijas Republikas Satversmes 30. pantam skaidrots, ka tā kā “uzsākt kriminālvajāšanu” nozīmē pieņemt lēmumu, tad Saeimas piekrišana saņemama vēl pirms šī lēmuma pieņemšanas. Lai arī Latvijas Republikas Satversmes 30. panta teksts to tiešā veidā neparedz, Saeima ir arī lēmusi par piekrišanas došanu uzsāktas kriminālvajāšanas turpināšanai, kā arī krimināllietas iztiesāšanas turpināšanai. Šāda Latvijas Republikas Satversmes 30. panta paplašināta interpretācija atbilst normas mērķim, jo deputātu neaizskaramības robežu noteikšanā ir svarīga kriminālprocesa ietekme uz neatkarīgu un patstāvīgu Saeimas darbu, nevis tā uzsākšanas laiks (Skat.: Meikališa Ā., Strada-Rozenberga K., Bebers K. Satversmes 29. un 30. pants. Grām.: Latvijas Republikas Satversmes komentāri. II nodaļa. Saeima. Autoru kolektīvs prof. R. Baloža zinātniskā vadībā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2020, 505.-506. lpp.).

Ņemot vērā minēto un jau iesāktās tiesiskās attiecības – Saeimas deputāte Glorija Grevcova saukta pie kriminālatbildības pirms mandāta iegūšanas un krimināllieta nodota tiesai, kā arī uzsākta krimināllietas iztiesāšana, tad saskaņā ar tiesu varas neatkarības principu, Kriminālprocesa likuma 120. panta pirmo daļu un Latvijas Republikas Satversmes 29., 30. pantu, lūdzu Saeimas piekrišanu krimināllietas Nr.11810000122 turpmākai iztiesāšanai, Saeimas deputātes, Glorijas Grevcovas, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 272. panta.

Lūdzu sniegt rakstisku atbildi ne vēlāk kā līdz 2023. gada 16. janvārim.

Tiesnesis                                                                                                                    E. Ernstsons

DOKUMENTS IR PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKU PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU

Ernstsons  67610595