Ārlietu ministrs pieprasa Krievijas vēstniekam no 24. februāra pamest Latviju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") pirmdien paziņojis, ka Latvija no 24. februāra pazeminās diplomātiskās pārstāvniecības līmeni Krievijā līdz pilnvarotā lietveža līmenim, attiecīgi pieprasot Krievijai rīkoties līdzīgi.

Tas nozīmē, ka Krievijas vēstniekam Mihailam Vaņinam nāksies pamest Latviju, bet Latvijas vēstniekam Maskavā Mārim Riekstiņam būs jādodas projām no Krievijas.

"Dodos prom. Latvija pazemina diplomātisko attiecību līmeni starp mūsu valstīm. Līdz 23. februārim aizbraukšu no Latvijas. Un tas arī viss," pirmdien pavēstīja Vaņins, kurš tika izsaukts uz Latvijas Ārlietu ministriju un informēts par Rinkēviča lēmumu.

Šādā veidā Latvija solidarizējas ar Igauniju, kas pirmdien paziņoja par identisku lēmumu: likt Krievijas vēstniekam atstāt valsti. Tallina šādu lēmumu pieņēma pēc tam, kad Maskava pieprasīja Igaunijas vēstniekam atstāt valsti.

Rinkēvičs sarunā ar Latvijas Radio norāda, ka 24. februāris nav nejauši izvēlēts datums, jo pagājušogad tieši šajā dienā Krievijas karaspēks sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Vienlaikus tā ir arī Baltijas valstu solidaritātes izpausme, jo 24. februārī mūsu kaimiņvalsts Igaunija svin Neatkarības dienu.

"Mēs solidarizējamies ar Igauniju, jo Baltijas valstu solidaritāte šādos jautājumos ir ļoti būtiska," uzsver Rinkēvičs.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs skaidro lēmumu par Krievijas vēstnieka izraidīšanu
00:00 / 03:00
Lejuplādēt

Rinkēvičs skaidro, ka lēmums pieņemts, ņemot vērā, ka turpinās Krievijas agresija pret Ukrainu.

Lietuva lēmumu par Krievijas vēstnieka izraidīšanu pieņēma jau pagājušā gada aprīlī.

Maskavā uz Krievijas Ārlietu ministriju pirmdien tika izsaukts Igaunijas vēstnieks Marguss Laidre, kurš tika informēts par savstarpējās diplomātiskās pārstāvniecības līmeņa pazemināšanu un to, ka viņam līdz 7. februārim jāatstāj Krievija.

Laidre igauņu medijiem skaidroja, ka Krievijas lēmums nozīmē nevis Igaunijas vēstnieka izraidīšanu, bet gan diplomātisko attiecību statusa pazemināšanu: gan Igauniju, gan Krieviju turpmāk otrā valstī pārstāvēs nevis vēstnieki, bet gan pagaidu pilnvarotie lietveži.

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu apstiprināja, ka arī Krievijas vēstniekam Vladimiram Ļipajevam 7. februārī nāksies pamest Igauniju.

Reinsalu aicināja arī citas Eiropas valstis nodrošināt diplomātisko paritāti attiecībās ar Krieviju: lai abās pusēs vēstniecībās būtu vienāds darbinieku skaits.

Krievijas vēstniecībās dažādās Eiropas valstīs parasti ir vairāk darbinieku nekā šo valstu vēstniecībās Krievijā. Nereti izskanējušas aizdomas, ka daļa Krievijas vēstniecību darbinieku patiesībā nodarbojas ar spiegošanu.

"Esam ļoti priecīgi, ka Latvija uz to atbildēja. Latvijas ārlietu ministrs mani valsts vārdā informēja, ka Latvija simboliski samazinās šo līmeni no 24. februāra," teica Reinsalu.

Mihails Vaņins par Krievijas vēstnieku Latvijā tika iecelts 2021. gada septembrī, savukārt Māris Riekstiņš par Latvijas vēstnieku Krievijā kļuva 2017. gada augustā.

Rinkēvičs skaidro, ka no iedzīvotāju viedokļa nekas būtiski nemainīsies: Latvijas vēstniecība Krievijā turpinās darbu, nodrošinās konsulāros pakalpojumus.

Ārlietu ministrs gan uzsver, ka paliek spēkā uzstājīgs aicinājums Latvijas iedzīvotājiem nebraukt uz Krieviju, bet tiem, kas pašlaik uzturas Krievijā, pamest šo valsti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti